Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?
Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.
Rezultāti:
Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)
Vācija 695
Horvātija 522
Slovēnija 424
Čehija 222
Polija 137
Lietuva 128
Rumānija 115
Igaunija 110
Bulgārija 98
Ungārija 96
Latvija 56
Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.
Tas, ka pašlaik OCTA apdrošināšana nav peļņu nesošs bizness Latvijā, nevienam jau sen vairs nav noslēpums, bet arī atsevišķās ES dalībvalstīs problēma ir līdzīga, pat neskatoties uz OCTA cenām, kas ir augstākas nekā pie mums. Tirgus dalībnieki, lai segtu OCTA zaudējumus, tos kompensē no citu apdrošināšanas veidu nestajiem ienākumiem, kas, protams, nav pareizi. Turklāt, ja analizējam būtiskākos izmaksu veidojošos faktorus, cenām ir jākāpj vērā ņemami!
Pirmkārt, vidējā atlīdzība par izraisītajiem negadījumiem Latvijā, gadu no gada pieaug (ar nelieliem izņēmumiem pēckrīzes gados). Tā, piemēram, 2014. gadā vidējā atlīdzība par negadījumu Latvijā sasniedza 886 EUR, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2013. gadā un par gandrīz 9% vairāk nekā 2011.gadā. Vidējā atlīdzība par CSNg ārzemēs samazinājās sākot ar 2009.gadu, taču pērn arī šajā pozīcijā atkal ir pieaugums par nepilniem 4%. Vidējās atlīdzības pieaugums ir cieši saistīts ar kopējo cenu pieaugumu valstī, bet īpaši - ārstniecības pakalpojumu un auto remonta cenu pieaugumu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, piemēram, veselības aprūpei vidējais cenu līmenis pēdējā gada laikā palielinājies par 2,2%. Auto remonta nozares cenu lēcienu rādītājus mēs vēl tikai gaidām, jo vēl pāragri spriest par konsekvencēm, kādas autoservisu biznesā atstās pērn veiktā apjomīgā VID pārbaude.
Otrkārt, sākot no 2010.gada, par gandrīz 4 miljoniem eiro ir samazinājies Garantijas fonda apmērs. Īpaši straujš līdzekļu samazinājums -7,3 % ir laika posmā no 2013.gada līdz 2014.gadam, kas lielā mērā saistīts ar likvidējamās AAS Balva radītajām izmaksām. Turklāt jāatzīmē, ka 2014. gadā tika pieņemti 1 137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa bija par 107,7 % lielāka nekā 2013. gada 12 mēnešos. Šobrīd Garantijas fonda līdzekļu apjoms sastāda 22,6 miljonus EUR, tomēr augstāk minētās tendences var novest pie salīdzinoši drīza scenārija, kad Garantijas fonda apmērs saruks zem 20 miljoniem eiro, kas savukārt liks apdrošinātājiem atsākt veikt obligātās iemaksas fondā.
Treškārt, Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati apstiprina, ka līdz ar ekonomiskās krīzes radīto seku mazināšanos, mūsu valstī atkal pieaug reģistrēto, un jo īpaši jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaits, kas, protams, paaugstina satiksmes intensitāti uz ielām un ceļiem. Likumsakarīgi no tā izrietošs ir arī ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums. Tā šī gada pirmajā ceturksnī par 8,9%, salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn, palielinājies notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās.
Ceturtkārt, jaunie Ministru Kabineta noteikumi Nr. 340 Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem kopš to spēkā stāšanās 2014.gada jūlijā, palielinājuši nemateriālo zaudējumu atlīdzību apmērus aptuveni 24 reizes.
Šie ir tikai daži no izmaksu veidojošajiem faktoriem, tomēr tie spilgti parāda, ka apdrošinātāju izmaksas palielinās, tikmēr OCTA cenu pašreizējais kāpums tās nespēj segt. Līdz šim vidēji gadā visu OCTA polišu cenas pieauga nedaudz vairāk par 5%, tomēr būtisks ir jautājums – kurā brīdī apdrošinātāji būs spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus un ļaut brīvā tirgus principiem nolikt atbilstošā vietā arī OCTA cenu? Vai arī sīvā konkurence OCTA segmentā joprojām liks apdrošinātājiem sakost zobus, un pretēji jebkurai brīvā tirgus loģikai, saglabāt cenas, kas neapmierina nevienu tirgus dalībnieku?