18. oktobrī tiks paziņoti Latvijas Gada balvas arhitektūrā 2024. gada laureāti. Šajā gadā organizatori, lai novērtētu projektu kvalitātes, kā vienojošo motīvu izvēlējušies “pārmantojamību”, kas, iespējams, iedot citu realitāti mūsdienās tik plaši izmantotajam jēdzienam “ilgtspēja”.

Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.

Nenoliedzami pēdējā desmitgadē Eiropā un arī Latvijā koksnes izmantošana būvniecībā pieaug – īpaši individuālo ēku segmentā, mazāk – rūpnieciskajā. Lai gan gadsimtiem koks bijis dominējošais celtniecības materiāls daudzviet pasaulē, industriālās būvniecības izaugsmes laikā tā loma mazinājās. Tomēr šobrīd vērojama atgriešanās pie koka kā ekoloģiska un vienlīdz estētiski pievilcīga būvmateriāla. Būtisks faktors šajā “atdzimšanā” ir klimata pārmaiņu un Zaļās vienošanās konteksts, kas pieprasa ilgtspējīgus (pārmantojamus) risinājumus arī būvniecības nozarē. Koksnes izmantošana būvniecībā ir viens no galvenajiem virzieniem, kas palīdz mazināt CO2 jeb oglekļa pēdu, ko rada tradicionālie būvmateriāli, piemēram, cements un tērauds. Koksnes kā biomateriāla priekšrocība ir ne tikai tās atjaunojamība, bet arī tās spēja uzkrāt oglekli visā ēkas ekspluatācijas laikā.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Foto: Pexels.com / Alena Darmel

Katram no mums ir sapnis par savu ideālo dzīvesvietu. Kāds vēlas dzīvot mierā un klusumā tādā privātmājā, kas atrodas tālu prom no burzmas, bet cits dod priekšroku visam, ko sniedz mūsdienīga infrastruktūra un labiekārtota vide lielpilsētās vai netālu no tām. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlies, vienmēr aktuāls ir jautājums par to, kas ir izdevīgāk: būvēt māju pašam vai tomēr pirkt jau gatavu un mēbelētu ēku. Raksta turpinājumā aplūkojam dažādus faktorus, lai palīdzētu Tev pieņemt pareizo lēmumu.

Būvēt pašam – vai labākais risinājums?

Privātmājas būvniecība ir nopietns lēmums, kam ir jābūt rūpīgi pārdomātam. Lai arī doma var šķist vilinoša vien tā iemesla dēļ, ka māju var būvēt tā, kā pašam patīk vislabāk, tomēr, lai viss izdotos tieši tā, kā iecerēts, jau laikus ir jāapzina dažādi riski, kā arī jāņem vērā būtiski faktori. Piemēram, īpašumā ir jābūt zemei un pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāveic būvprojekta saskaņošana. Pēcāk jāizvēlas kompetenti un uzticami meistari, jāiegādājas kvalitatīvi būvmateriāli, iespējams, jāpiesaista speciālists, kas palīdzēs radīt gaumīgu un skaistu iekārtojumu.

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Tā Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.

Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām. Līdz ziemai plānots pilnībā pabeigt visu ēku būvniecību un uzsākt iekšdarbus, kā arī iekšējo komunikāciju izbūvi.

FOTO: Latvijas Finieris uzsāk unikāla koka ēku kompleksa būvniecību  

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas...

Investīcijas šajā projektā ir aptuveni 5 miljoni eiro.

“Jaunā kompleksa būvniecība “Zābakos” norit plānotajā grafikā un ir gandarījums sekot līdzi, kā, sadarbojoties tik plašam iesaistīto pušu lokam, koka ēkas top dienu no dienas, teritorijā un ainavā jau iezīmējot jauno skatu un teritorijas plānojumu,” komentē AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Aigars Veitmans.

Neskatoties uz to, ka individuālo koka ēku būvniecība Latvijā pakāpeniski pieaug, rūpniecisko objektu kategorijā Latvijā šādu projektu nav daudz.

“Koksne “Zābaku” projektā tiek izmantota ne tikai konstrukcijās, bet arī ēkas iekšējās un ārējās apdarēs. Ārējās koka apdarēs mēģināts mācīties no Latvijas lauku arhitektūras iespējams aizmirstām zināšanām, ļaujot tām būt dabīgām un elpojošām. Projektēšanā ļoti svarīga bija kompleksa funkcionalitāte un iekšējā loģistika, sakārtota vide, ēku izvietojums un to plānojums, ēku un telpu savstarpējais izvietojums un teritorijas labiekārtošana, lai padarītu plānoto izmantošanu ērtāku un piemērotāku gala izmantotājam. Priecājamies par pasūtītāja vēlmi un uzdrošināšanos veidot videi atbildīgu kompleksu, kas gan būvniecībā, gan tālāk arī ēkas dzīves ciklā izmantotu atjaunojamos resursus. Novērtējam, ka “Latvijas Finieris”, kas jau ilgstoši izmantojis koksni būvniecībā, bija ieinteresēts veidot un atrast labākos risinājumus, iesaistot ekspertus un daloties ar zināšanām un pieredzi,” stāsta “Mark Arhitekti” arhitekts Jānis Gertmanis.

Koka ēku kompleksa projektēšana un būvniecība “Zābakos” notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, jo tajā tiek ieviesti jauni koka būvniecības risinājumi netradicionālam izmantošanas veidam. Viens no projekta partneriem ir Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA). Tā direktors Andrejs Domkins teic: “Lai arī pastāv uzskats, ka mēs mākam strādāt ar koku, tas tomēr mūsdienu būvniecībā ir jauns un daudziem svešs materiāls, kas rada daudz nezināmā un pat bailes projektētājiem un būvniekiem. Mēs novērtējam “Latvijas Finiera” uzdrošināšanos ne vien īstenot šādu projektu, bet darīt to kopā ar pētniekiem. “Zābakos” koks tiek izmantots neierastā vidē un apstākļos, tāpēc pētniecība šī projekta laikā sniegs būtisku pienesumu turpmākais koksnes izmantošanai būvniecības projektos Latvijā un ne tikai.Šis objekts ir unikāls ar to, ka koks tiek izmantots arī agresīvā vidē – aukstumā. Tāpat mēs pētām, kā koksne reaģēs apgrieztajā būvfizikā un kā tā “uzvedīsies” ar citiem materiāliem šajā vidē.”

Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā, un to būvē kompānija “UPB”, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem.

“Mēs esam gandarīti būt par partneriem šī unikālā koka ēku kompleksa tapšanā, nodrošinot gan nepieciešamo CLT (cross laminated timber) masīvkoka paneļu ražošanu, gan to montāžu. Šis projekts noteikti ir nozīmīgs solis Latvijas būvniecības nozares attīstībā, un mēs ticam, ka tas ne tikai parādīs koksnes potenciālu, bet arī kļūs par piemēru visai pasaulei,” dalās “CLT Profi” valdes loceklis un īpašnieks Andris Dlohi.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, “Latvijas Finieris” uzsācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Jaunais koka apbūves komplekss apvienos vairākas funkcionalitātes: tā būs bērza stādu noliktava-dzesētava, kas samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veidos mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem. Taču – būtiskākais – jaunā dzesētavas ēka būs pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā.

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Latvijā būvniecības produkcijas apmērs šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, palielinājies par 17% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 524,616 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp ēku būvniecībā būvniecības apmēri pieauga par 25,2%, specializētajos būvdarbos - par 13,1%, bet inženierbūvniecībā - par 6,3%.

Būvniecības produkcijas apmērs pieauga visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā - par 14,3%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās - par 14,5%, būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) - par 13,9%, kā arī citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) - par 7,7%.

Inženierbūvniecības apmēru kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 19,8% un pārējā inženierbūvniecībā (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) - par 69,6%. Ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 13,6%, tostarp ceļu un maģistrāļu būvniecībā - par 20%, bet tiltu un tuneļu būvniecībā - par 19,3%.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Kopējais mājokļu kreditēšanas apjoms šī gada deviņos mēnešos bija par 11% lielāks nekā deviņu mēnešu laikā pērn.

Swedbank līdz septembra beigām izsniegusi jau 227,6 miljonus eiro, liecina Swedbank dati par mājokļu finansēšanu Latvijā.

Aptuveni 40% no visiem darījumiem bijuši ar mājokļiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, un šajā segmentā ir bijis lielākais klientu aktivitātes kāpums. Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus par iecerēm iegādāties jaunu mājokli, redzams, ka stingra apņēmība šajā jomā ir tikai 6% respondentu, un galvenais šķērslis dzīves apstākļu uzlabošanai ir cilvēku nepietiekamie ienākumi.

“Mājokļa aizdevumu tirgū šogad ir jūtama aktivitātes atgriešanās, lai gan saspringtā ģeopolitiskā situācija un pārliecības trūkums par ienākumiem, aizvien bremzē cilvēkus piepildīt sapni par jaunu mājokli. To apliecina arī mūsu veiktā aptauja, kas rāda - tikai 6% cilvēku nākamgad plāno iegādāties mājokli. Būtisks ir arī aizvadīto gadu laika strauji kāpušo cenu faktors, tāpēc cilvēki biežāk izvēlas īpašumus otrreizējā tirgū, ko būvmateriālu cenas nav ietekmējušas tik nozīmīgi. Pie tirgu veicinošiem faktoriem jāmin EURIBOR likmju mazināšanās, kā arī pieaugošais jaunu mājokļu piedāvājums, kas var mudināt cilvēkus izšķirties par labu dzīves kvalitātes uzlabošanai,” skaidro Normunds Dūcis, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Baltijā.

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?