Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Pirms diviem gadiem, lai noskaidrotu, cik Latvijas uzņēmējiem izmaksā viens neatbildēts klientu jautājums, kopā ar pētījumu aģentūru SKDS veicām uzņēmēju aptauju. Tajā uzzinājām, ka viens neatbildēts jautājums toreiz uzņēmējiem izmaksāja aptuveni 60 eiro.

Šogad šo aptauju atkārtojām un summa bija divas reizes lielāka – 2021. gadā viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā jau 123 eiro.

Šīs summas liek aizdomāties, cik lielu un vai pietiekami lielu vērību pievēršam klientu apkalpošanai – atbildēšanai uz klientu jautājumiem vai vienkārši informēšanu un skaidrības ieviešanu dažādās ikdienas situācijās. Tā pati “Tele2” un SKDS veiktā aptauja gan liecina, ka tam uzņēmēji varētu pievērst daudz lielāku vērību, jo šobrīd tikai aptuveni vienai piektajai daļai Latvijas uzņēmumu ir ieviesta klientu ienākošo jautājumu uzskaite. Proti, lielākā daļa uzņēmumu nemaz nezina, ka iespējams nav atbildējuši uz kāda potenciālā klienta jautājumu, kas vēlējies iegādāties kādu preci vai pakalpojumu.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “SKDS” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja liecina, ka viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā aptuveni 123 eiro.

Pirms diviem gadiem uzņēmēji atzina, ka neatbildēts klienta jautājums tiem izmaksā aptuveni 60 eiro.

Pandēmijas laikā klientu apkalpošanas loma ir būtiski pieaugusi, it īpaši ņemot vērā, ka daudzas preces un pakalpojumus klienti var iegādāties tikai attālināti. “Tele2” un “SKDS” veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka visbiežāk uzņēmumi klientu jautājumus saņem telefoniski (76,6%), e-pastā (60,6%) un sociālajos tīklos (23,6%).

“Līdzīgu uzņēmēju aptauju mēs veicām pirms diviem gadiem. Tas, ko varam šo gadu laikā novērot – klienti ir kļuvuši uzņēmumiem daudz vērtīgāki. Protams, ka lielu iespaidu ir atstājusi pandēmija un tās radītie ierobežojumi, kas likuši vairāk apzināt katra klienta iespējamo pienesumu vai tieši pretēji – zaudējumu,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Kā redzams no pētījuma, tad attīstījušies arī uzņēmumi, jo šobrīd jau 18% uzņēmumu ieviesta ienākošo klientu jautājumu uzskaite un attiecīgi ir pieejami dati par to, vai konkrēto klientu ir izdevies apkalpot. Pirms diviem gadiem šādu uzņēmumu bija tikai 13%.”

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Mobilo sakaru operatora "Tele2" un pētījuma centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 36% iedzīvotāju pēdējā gada laikā no kāda uzņēmuma nav iegādājušies preces vai pakalpojumus, jo nav varējuši ar to sazināties vai nav saņēmuši savlaicīgu atbildi uz uzdoto jautājumu.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju šādu situāciju ir pieredzējuši vairākas reizes.

Aptaujātie atzīst, ka ļoti novērtētu, ja nesazvanītā uzņēmuma pārstāvis vēlāk sazinātos ar klientu, lai noskaidrotu viņa vēlmes un vajadzības. Pozitīvi šādu uzņēmuma rīcību vērtētu gandrīz 82% Latvijas iedzīvotāju.

"Aptaujas dati spilgti parāda, cik būtiska loma ir labai klientu apkalpošanai, jo tas tiešā veidā var ietekmēt uzņēmuma ienākumus. Proti, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs meklēs citu konkrētās preces pārdevēju vai kāda pakalpojuma sniedzēju, ja nevarēs ātri un ērti sazināties ar sākotnēji nolūkoto uzņēmumu," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Ikvienam uzņēmumam arī ir jāapzinās, ka viens neatbildēts potenciālā klienta zvans vai uzdotais jautājumus e-pastā tam izmaksās aptuveni 120 eiro, kā liecina "SKDS" veiktā uzņēmēju aptauja. Diemžēl daudzi uzņēmumi šos jautājumus palaiž garām, jo tikai 18% Latvijas uzņēmumu pastāv ienākošo klientu jautājumu uzskaite."

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Mobilo sakaru operators "Tele2" aprīlī bez papildu maksas piešķirs bezlimita mobilos datus visiem saviem biznesa klientiem, kuriem tie nebija pieslēgti.

Uzņēmums šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā to, cik būtiski ir nodrošināt darbu attālināti, lai uzņēmējdarbība turpinātu funkcionēt arī ārkārtas situācijas laikā.

LASI ARĪ: Interneta patēriņš pieaug pat naktīs

"Tele2" apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieprasījums pēc mobilā biroja interneta ir palielinājies par 25%. Savukārt par 40% palielinājies pieprasījums pēc zvanu pārvaldības risinājuma, kas ļauj attālināti koordinēt un apkalpot ienākošo zvanu plūsmu, neatrodoties birojā.

"Uzņēmumi šobrīd aktīvi cenšas pielāgot savu biznesu attālinātam darbam. Lai to paveiktu, ir nepieciešama ne vien atbilstoša darba kultūra, bet arī tehnoloģiskais nodrošinājums. Šobrīd redzam, ka ļoti strauji aug pieprasījums pēc risinājuma, kas ļauj efektīvi attālināti apkalpot klientus pa tālruni vai veicot video zvanus internetā," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Ja raugāmies uz nozarēm, tad šāds risinājums ir vajadzīgs gan tirdzniecības, gan dažādu pakalpojumu sniegšanas jomā, jo uzņēmumi šobrīd nevēlas pazaudēt ne vienu klientu."

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) gan atļāvis VAS «Pasažieru vilciens» (PV) slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet jautājums par tam nepieciešamo finansējumu 241,9 milj. apmērā aizvien paliek neatbildēts.

IUB gan noraidīja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) sūdzību par PV iepirkumu, taču tas neliedz «Talgo» šo IUB lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā. Spāņu ražotāja pārstāvis BDO vecākais jurists Artūrs Surmovičs pagaidām vēl nevarēja paust sava klienta nostāju par tālāko rīcību, taču ar iepirkumu saistītajiem ir priekšstats, ka «Talgo» varētu būt interese tiesāties. Tas gan netraucē PV turpināt sarunas ar «Škodu» un noslēgt līgumu, ja vien tiesa to neaizliedz darīt.

Tomēr iespējamā tiesvedība nebūt nav vienīgais potenciālais šķērslis, lai Latvijas iedzīvotāji pēc 10 gadu sāgas beigu beigās tiktu pie jauniem elektrovilcieniem. Šobrīd aizvien ir neatbildēts jautājums par to, kur ņemt naudu šī ritošā sastāva iegādei. Līgumu par elektrovilcienu piegādi varēšot slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, aģentūrai LETA norādījis PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Luminor" banka ieviesusi iespēju kļūt par bankas klientu, veicot visas nepieciešamās darbības pilnībā attālināti.

Šāds risinājums ieviests sadarbībā ar fintech partneri "Ondato" un ļauj veikt attālinātu klienta identifikāciju. Tas nozīmē, ka kļūt par bankas klientu vai pārvaldīt savus bankas pakalpojumus var atrodoties jebkurā vietā pasaulē, galvenais ir jābūt pasei vai ID kartei un e-parakstam vai Smart-ID.

"Šis ir vēl viens solis, kas apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par mūsu ikdienu," stāsta "Luminor" ikdienas pakalpojumu pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

"Luminor" pieredze rāda, ka jau šobrīd 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt digitālā vidē. Pieaug klientu aktivitāte internetbankā, izmantojot attālinātas konsultāciju iespējas, kā arī bankas aplikācijas lietošana mobilajos telefonos. Inovatīvu, digitālu risinājumu izstrāde un piedāvāšana klientiem ir viens no bankas mērķiem.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Šis gads Latvijā iesākās ar stingrākām prasībām finansēšanas jomā, tostarp auto līzinga piešķiršanai.

«No klienta viedokļa raugoties, var šķist, ka bankas un līzinga kompānijas kļuvušas konservatīvākas un piesardzīgākas, atsaka finansējumu, bet stingrāks regulējums visā finanšu sektorā ieviests ar mērķi panākt drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas kopumā darbojas sabiedrības interesēs – patērētāja maksātspējas izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt, lai ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi kreditēšanas līgumi, kuros paredzētās saistības tas spētu izpildīt,» akcentē SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks. Šos un virkni citu auto nozarei aktuālu jautājumu jomas eksperti apspriedīs ikgadējā forumā Auto 2019, ko Dienas Bizness rīko sadarbībā ar UniCredit Leasing, Circle-K un Latvijas Auto asociāciju.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Izstrādāta finanšu iestāžu klientu maksājumu vizualizācijas un riska analīzes rīka "Graphdo" jaunā versija, kas darbojas "mākonī" un ļauj samazināt tās izmantošanas izmaksas.

"Tagad "Graphdo" programma strādā ar citu arhitektūru, kas ļauj to vienlaikus viegli lietot lielam lietotāju skaitam vienā iestādē. Ir vienkāršojies arī instalācijas process. Papildus versijai, kas tiek instalēta uz klientu serveriem, ir izstrādāta programmas versija, kas darbojas "mākonī", kas ļauj būtiski samazināt izmaksas klientiem. Šogad plānots to aktīvi piedāvāt maksājumu iestādēm, kas labprātāk izmanto mākoņpakalpojumus," saka Dmitrijs Ozernovs, SIA "Graphdo" dibinātajs.

2019. gadā "Graphdo" klientiem pievienojās vēl divas bankas, kas to izmanto maksājumu izpētei. Risinājuma ieviešanas process notika mēneša laikā, kas IT risinājumiem finanšu iestādēs esot ātri. Šobrīd "Graphdo" risinājumu jau izmanto četras finanšu iestādes Latvijā.