Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.
No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.
Uzturēšana buksēs
Jaunais iepirkumu plāns paredz, ka līdzekļi šogad tiks tērēti tikai valsts galveno autoceļu rekonstrukcijām, taču nevienu iepirkumu nav plānots izsludināt, piemēram, 1. un 2. šķiras ceļu periodiskai uzturēšanai, ceļu sakārtošanai novados, pilsētu tranzītielu sakārtošanai, tiltu rekonstrukcijai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai. Pirms valsts budžeta apstiprināšanas, a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) minētajiem mērķiem bija plānojuši ievērojamu skaitu iepirkumu, taču līdz ar taupības režīmu līdzekļi netika piešķirti un šogad taupīšana notiks uz tā jau slikto Latvijas ceļu kvalitātes rēķina. «Vēl tikai pirms gada ierēdņi satraukti jautāja, vai ceļu būves nozares uzņēmumi ar savām jaudām spēs vispār paveikt visus izsolītos darbus,» norādīja Z. Brunavs, piebilstot, ka jau tad uzņēmēju atbilde bija: «Dodiet tik šurp - paveiksim!» Ceļu būvnieki tagad jau ir uzaudzējuši muskuļus, taču tagad līdz ar valsts finansējuma trūkumu nav kur realizēt uzņēmumu jaudas. Savukārt LVC valdes priekšsēdētājs Tālis Straume Db paskaidroja, ka iepirkumu plānā esot arī tādi iepirkumi, kurus var uzbūvēt arī mazākie uzņēmumi, piemēram, pasūtījumi, kuru summa plānota 1 - 2 miljonu apmērā. Viņš gan atzina, ka šādi iepirkumi ir mazāk, tomēr teica: «LVC nav vienīgais pasūtītājs - ceļus pasūta arī pašvaldības. Cita problēma ir - arī pašvaldības samazina izdevumus ceļiem un samazina iepirkumu skaitu, taču ar LVC tam nav saistības,» tā T. Straume. Viņš teica, ka nezina, kā rīkoties uzņēmumiem, kuri ir uz bankrota robežas, jo tas atkarīgs no katra uzņēmuma stratēģijas, tomēr, runājot par finansējumu, norādīja, ka pieejamā budžeta nauda ir samazināta un to vairs nevar ietekmēt. SIA Ceļu, tiltu būvnieks valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis Db pastāstīja, ka, viņaprāt, iepirkumu skaita samazinājums un struktūra, kas paredz finanšu novirzīšanu pilnai rekonstrukcijai - tā ir tuvredzīga politika, jo, sadalot šo pašu finansējumu periodiskajai ceļu uzturēšanai, vienkāršotajai renovācijai, ieguvumu būtu daudz vairāk.
Jārenovē vienkārši
«Tas būtu liels atbalsts visiem uzņēmējiem, jo palielinātu kopējo remontējamo ceļu kilometrāžu, vienlaikus ļautu nepasliktināt ceļu kopējo stāvokli valstī. Piemēram, trīs kilometri kapitālās ceļa rekonstrukcijas maksā aptuveni trīs miljonus latu, bet, veicot ceļa vienkāršoto renovāciju, par tiem pašiem trim milj. Ls var nomainīt 60 km ceļa seguma. Tas garantē vismaz 5 - 7 gadu garumā šī ceļa ekspluatācijas drošību. Kopējais atvēlētais finansējums programmai ļautu ar vienkāršoto renovāciju uzlabot 2491 km ceļu seguma Latvijā, izlietojot aptuveni 1.7 milj. tonnu asfalta, aktivizējot karjeru un būvmateriālu rūpnīcu darbību, saglabājot nodarbinātību un ceļu būves nozari valstī. Savukārt tagad pie piedāvātā plāna valstī var palikt tikai daži nozares uzņēmumi, kas nozīmē, pirmkārt, cenu celšanos, otrkārt - valsts budžeta ieņēmumu būtisku samazinājumu, bankrotējot lielai daļai ceļu būves uzņēmumu.» G. Zvirbulis arī norāda, ka šāds plāns varētu būt labs ekonomikas augšupejas gados, taču tas nav piemērots pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Arī uzņēmuma SIA Union Asphalttechnik valdes priekšsēdētājs Juris Krievs Db norādīja, ka pašlaik labāk būtu bijis nodrošināt ceļu uzturēšanu, nevis jaunu ceļu būvniecību vai pamatīgu rekonstrukciju, jo uzturēšana un tikai ceļu virskārtas nomaiņa ļautu saglabāt ceļu kvalitāti, savukārt tagad tiek būvēti jauni ceļi, bet veco ceļu stāvoklis pasliktinās.
Uzņēmējiem būs grūti
Šāds iepirkumu skaita samazinājums var draudēt ar mazāko ceļu būvētāju bankrotiem. Faktiski 17 iepirkumi ir jāsadala uz krietni lielāku ceļu būves uzņēmumu skaitu, līdz ar to, aptuveni rēķinot, katrai ceļu būves kompānijai nesanāk pat viens iepirkums. Turklāt palikušie 17 iepirkumi ir par pietiekami lielām summām, tas nozīmē, ka mazākie uzņēmumi, kuri līdz šim nodarbojās ar ceļu drošības līmeņa paaugstināšanu vai veica atjaunošanas darbus, tagad pie valsts pasūtījumiem gandrīz vai netiks. Tāpat nav noslēpums, ka tirgū ir lielāki uzņēmumi, kuri uzņēmuma jaudas dēļ var piedāvāt izdevīgākus nosacījumus. Z. Brunavs skaidro, ka ceļu nozarē kopumā nodarbināti ap 6000 cilvēku, un viss darbs notiek pie Valsts infrastruktūras sakārtošanas, vienlaikus būtisku daļu līdzekļu atgriežot budžetā nodokļu veidā. «Tādēļ, neturpinot plānoto ceļu būves un rekonstrukcijas programmu, valsts sev tieši proporcionālā veidā uzkrauj trīskāršu papildu slogu - sociāli aizsargājamus bezdarbniekus no iespējami bankrotējošiem uzņēmumiem, attiecīgu nodokļu samazinājumu budžetā un nerealizētus būvniecības un remonta plānus, kas vēl vairāk sabrucinātu ceļu posmu atremontēšanas veidā nākotnē var izpausties kā 2 līdz 3 reizes dārgākas izmaksas,» stāsta Z. Brunavs.
