Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Šogad valsts galveno autoceļu stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, un patlaban labā un teicamā stāvoklī ir 49,8% valsts galveno autoceļu, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Pērn labā un teicamā stāvoklī bija 38% valsts galveno autoceļu.

Lange norādīja, ka apmierinošā stāvoklī ir 13,9% valsts galveno autoceļu un arī šis rādītājs ir uzlabojies.

LVC vadītājs informēja, ka patlaban ir četri ceļu posmi, kuri ir ļoti pārslogoti, tāpēc LVC meklē risinājumus, kā mazināt šo posmu pārslodzi.

Pārslogotākie ceļu posmi ir Bauskas šosejas posms pie Ķekavas, Via Baltica posms Baltezers-Ādaži, Rīgas apvedceļš un Liepājas šosejas posms Grobiņa-Liepāja.

Lange arī informēja, ka katru gadu pieaug satiksmes intensitāte uz Latvijas ceļiem. 2013.gadā un 2014.gadā tā ir pieaugusi par 4%, 2015.gadā - par 5,2% un 2016.gada pirmajā pusgadā - par 6,4%.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

No amata atstādināts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

Pašlaik neesot indikāciju, ka līdzekļu ielu tīrīšanai varētu nepietikt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka pirmā nedēļa saistībā ar ielu tīrīšanu pagājusi adekvāti, par to arī liecinot tas, ka lielu sastrēgumu ielās neesot. Viņš arī akcentēja, ka pašlaik nav indikāciju, ka naudas ielu tīrīšanai varētu nepietiek.

Viņš arī atgādināja, ka pašvaldība pieņēmusi lēmumu par pāriešanu uz centralizētu ielu tīrīšanu trīs gadu laikā. Šajā sezonā tā jau tiek ieviesta Rīgas vēsturiskajā centrā. Lange skaidroja, ka šāda ietvu tīrīšana nozīmē, ka pašiem iedzīvotājiem vien jātīra lāstekas, pagalmi. Pašvaldības mājaslapā iespējams uzzināt precīzi, kuras ielas jātīra iedzīvotājiem, bet kuras tīra pašvaldības.

Runājot par sāls izmantošanu, Lange atgādināja, ka vēl ir jāveic skaidrojošais darbs, proti, ielas ar tīru sāli vairs nedrīkst kaisīt, drīkst izmantot maisījumu, kurā sāls daudzums nepārsniedz 20%. Tāpat tiek izmantotas škembas.

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) strādā pie neatkarīgo auditoru piesaistes un jau nākamnedēļ plānots izstrādāt un saskaņot ar kapitāldaļu turētāju darba uzdevumu LVC iepirkumu sistēmas padziļinātai izpētei, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Plānots, ka padziļināti tiks vērtēts viss būvdarbu plānošanas un iepirkumu process, ekspertiem būs jāizvērtē arī pēdējo gadu laikā veiktie būvdarbu iepirkumi. Izvērtējuma veikšanai jau tuvākajā laikā tiks piesaistīti neatkarīgi speciālisti.

«Esam ieinteresēti sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), sniedzam birojam visu pieprasīto informāciju. Izskanējušie pārmetumi, protams, iedragā uzņēmuma reputāciju, mūsu interesēs ir veicināt iespējami ātru un kvalitatīvu izmeklēšanu,» uzsvēra Lange.

Uzņēmums ir arī ieinteresēts darboties proaktīvi, lai izslēgtu visus iespējamos riskus un kliedētu aizdomas par sistēmiskajām problēmām. Visiem ceļu būvdarbu iepirkumiem, kas patlaban ir uzsākti, tiek pievērsta īpaša uzmanība no valdes puses, nepieciešamības gadījumā arī piesaistot neatkarīgos ekspertus, norādīja Lange.

Atļautais braukšanas ātrums līdz 100 kilometriem stundā arī šovasar, visticamāk, Latvijā tiks palielināts tajos pašos ceļu posmos, kur pērn, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Visticamāk, būs tie paši posmi, kas pagājušajā gadā,» teica Lange.

Viņš piebilda, ka lēmums par atļautā braukšanas ātruma palielināšanu atsevišķos ceļu posmos līdz 100 kilometriem stundā varētu tikt pieņemts aprīlī. «Mēs pēdējos trīs gadus sanākam kopā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), lai izvērtētu iepriekšējā gada statistiku, kā arī apkopotu principus, pēc kādiem izvēlamies posmus, kuros var uzlikt zīmi 100 kilometri stundā,» sacīja Lange.

Vienlaikus viņš minēja, ka, piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese netiks ieviests lielāks atļautais braukšanas ātrums, kā arī uz Jūrmalas šosejas ceļa tehniskā stāvokļa dēļ netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums.

AS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atalgojumā no uzņēmuma pērn saņēmis 51 745 eiro, kas ir par 14,1% vairāk nekā 2015.gadā, liecina amatpersonas deklarācija.

Langes ienākumus pērn papildināja arī privātpersonas Ineses Urgas maksājums 1050 eiro apmērā un Inta Kuguliņa maksājums 1750 eiro apmērā.

Amatpersonas deklarācija atklāj, ka pagājušajā gadā samazinājies LVC vadītāja parādsaistību apmērs. Ja 2014.gada beigās viņa parādsaistības bija 47 630 eiro, tad pērnā gada nogalē tās bija 43 445 eiro.

Atbilstoši deklarācijai Lange pērn veicis pirkumu 34 500 eiro apmērā. Viņa īpašumā 2016.gada beigās bija divi dzīvokļi Jelgavā.

Lange ir LVC valdes priekšsēdētājs kopš 2013.gada 1.augusta, bet pirms tam viņš bija uzņēmuma valdes loceklis.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Pēc rekonstrukcijas atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Šo tiltu droši varam saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā», norāda a Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Fotoattēlus var aplūkot raksta galerijā!

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km) un pērn tika uzsākta tilta rekonstrukcija. Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves. Latvijas Valsts ceļi atzīmē, ka iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Jaunpilī atklāts pārbūvētais tilts pār Bikstupi. Tilts atrodas uz vietējā autoceļa Annenieki-Jaunpils (V1457) un tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts visā valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

«Tilts ir izbūvēts vēsturiskajā vietā, līdzās Jaunpils pilij, un tā konstrukcija un ārējais izskats ir izvēlēts atbilstošs šai vietai. Šādas konstrukcijas tilts, protams, izmaksā dārgāk, nekā vienkārša dzelzsbetona plātne, taču tam klāt nāk pievienotā vērtība, ko tas nes apkārtnei kā inženiertehniska būve,» sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tilta būvdarbu ietvaros pilnībā tika nojaukts vecais pagājušā gadsimta 60.gados izbūvētais un savu laiku nokalpojušais tilts, kas bija vienkārša dzelzsbetona plātne. Tiltam ir izbūvēti jauni krasta balsti, pāļi, līmētas koka sijas un dzelzsbetona plātne. Koka sijas ar dzelzsbetona plātni ir sajūgtas vienotā konstrukcijā. Valsts autoceļu tīklā tas ir vienīgais kokbetona konstrukcijas tilts. Sijas izgatavotas no Sibīrijas lapegles, kas ir izturīgākais un piemērotākais koks šādām konstrukcijām un ceļu uz Jaunpili mērojis no Čukotkas Krievijas Tālajos austrumos. Drošības barjeras ir metāla un koka apvienojums un nākušas no Itālijas. Mūsu pašu kalēju izgatavotas ir norobežojošās metāla ķēdes pie akmens stabiem tilta pieejās.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Pēdējie aprēķini liecina, ka sistemātiski neuzlabojot Latvijā esošos ceļus, vai arī vispār tos neuzlabojot, jau veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma sacīja apvienības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Brunavs minēja, ka šāds deficīts veidojas uz pusēm runājot par valsts un pašvaldības ceļiem, taču, neieviešot konkrētu sistēmu katru gadu minētais deficīts palielinās.

«Valsts īpašumā esošie ceļi tiek uzturēti, bet, piemēram, pašvaldību īpašumā esošie ceļi tiek apkopoti un tālāk par ceļu uzlabošanu tā netiek, jo nav finansējuma,» stāstīja Brunavs.

Brunavs piebilda, ka neesot tā, ka ceļu būvnieki tikai prasa un prasa, jo arī apvienībā esošie uzņēmumi ir sociāli atbildīgi un izprot esošo situāciju, tomēr skaidri definēta sistēma ceļu sakārtošanai ir nepieciešama. Ir jāsāk ar normatīvo aktu sakārtošanu un tad arī jāskata jautājums par kāda konkrēta finansējuma iezīmēšanu, kas tiktu novirzīts ceļu sakārtošanai.

«Šonedēļ ir izdevies panākt vienošanos par papildu finansējumu Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas ir pazīstams kā Sēnītes posms. Jau šogad VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinās iepirkumu,» šodien notiekošajā ikgadējā ceļu nozares konferencē informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

«Šī ceļu būvniecības sezona atšķiras no iepriekšējām ar to, ka valsts vietējos autoceļos, kuri pārsvarā ir ar grants segumu, tiks ieguldīts rekordliels finansējums - ap 30 miljoniem eiro, kas ļaus sakārtot 400 kilometrus vietējās nozīmes autoceļu,» uzsvēra Augulis.

Runājot par 2020.gadu, kad tiks izsmelti ES fondu līdzekļi, kuri šajā periodā bija pieejami valsts autoceļiem, ministrs norādīja, ka, izmantojot struktūrfondu rezerves, ir plānots aizpildīt šo finansējuma trūkumu.

Kā zināms, Vidzemes šosejas Sēnītes posms jau ilgstoši atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, tā rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, taču līdz šim tā realizācijai netika piešķirts finansējums. Posma kopējais garums ir gandrīz 14 kilometri, tam ir četras braukšanas joslas, divi ceļu pārvadi, vairāk nekā 60 caurtekas, divlīmeņu satiksmes mezgls ar septiņiem ceļa pārvadiem, divi gājēju tuneļi, informēja VAS «Latvijas Valsts ceļi».