Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

Jau ziņots, ka, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, KNAB otrdien aizturējis Strodu. Tāpat KNAB pie Stroda veicis kratīšanu.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB pārstāvji otrdien ir veikuši kratīšanu Stroda kabinetā, bet norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par Stroda aizturēšanu - vien zināms, ka viņš otrdien nav darbā.

Tāpat Lange teica, ka viņa paša kabinetā KNAB pārstāvji nav viesojušies.

KNAB aģentūra LETA noskaidroja, ka biroja darbinieki otrdien veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp ne mazāk kā 15 tiesas sankcionētas kratīšanas. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Kriminālprocess sākts šogad 27.jūnijā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB rīcībā esošie fakti norāda, ka LVC amatpersona 2017. un 2018.gadā, iespējams, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un, vienlaicīgi pārkāpjot valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus, sniedza citām personām - iespējamiem iepirkumu pretendentiem - informāciju par valsts akciju sabiedrības plānotajiem iepirkumiem autoceļu uzturēšanā un atjaunošanā.

Patlaban aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.

LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno autoceļu attīstību, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem, administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, kā arī veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību.

Strods kompānijas valdes locekļa amatā strādā no 2013.gada augusta. Strods iepriekš bijis «Rīgas ūdens» valdes loceklis, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors. Viņš strādājis arī Kuldīgas 12.Ceļu remonta un būvniecības pārvaldē par iecirkņa darbu vadītāju un meistaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru