Būvnieki un nekustamā īpašuma projektu attīstītāji sagatavojuši atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, kārtējo reizi paužot atbalstu grozījumiem Būvniecības likumā.
Uzņēmēju vēstulē tiek norādīts, ka, kaut arī Latvija starptautiskajos biznesa vides reitingos ir salīdzinoši augstā pozīcijā, tās pievilcību investoru skatījumā būtiski mazina katastrofāli zemā pozīcija tieši būvatļauju izsniegšanas un to spēkā esamības dimensijā. «Kā uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt Latvijā un redz tās attīstības perspektīvu nākotnē, mums ir kauns, ka būvatļauju jautājuma nesakārtotības dēļ mēs šajos reitingos krietni atpaliekam pat no tādām valstīm kā, piemēram, Ruanda, Gvatemala vai Mali,» teikts vēstulē.
DB jau ir ziņojis par būvuzņēmēju un nekustamā īpašuma attīstītāju prasību steidzamības veikt izmaiņas Būvniecības likumā, kas ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā.
Izsakot atbalstu grozījumiem likumā, uzņēmēji formulējuši arī savus priekšlikumus izmaiņām, tās ir sekojošas:
būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir mēnesis no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas;
būvatļaujas darbība var tikt apturēta ar iesnieguma saņemšanas brīdi pašvaldībā, bet tās darbība tiek atjaunota, ja attiecīgā iestāde pieņem lēmumu atstāt apstrīdēto būvatļauju negrozītu;
pašvaldība pieņem lēmumu būvatļaujas apstrīdēšanas lietā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, nepieciešamības gadījumā objektīvu iemeslu dēļ pieļaujot šo termiņu pagarināt par 30 dienām;
pašvaldības būvvalde izdod izziņu par būvniecības tiesisko pamatojumu un jaunbūves raksturojumu un pieņem būvi ekspluatācijā, ja būvatļaujas darbība ir atjaunota.
«Mēs ļoti augstu vērtējam Saeimas un valdības iedziļināšanos un pēdējā laikā pausto atbalstu Latvijas investīciju videi tik sāpīgajā jautājumā par nepieciešamajām izmaiņām Būvniecības likumā, kas ierobežotu iespējas bez pamatota iemesla apturēt izsniegtās būvatļaujas arī laikā, kad jau uzsākti celtniecības darbi, tādējādi liekot iesaldēt investīcijas, radot zaudējumus uzņēmējiem un valsts ekonomikai kopumā, kā arī graujot Latvijas reputāciju ārvalstu investoru acīs,» teikts vēstulē.
Uzņēmēji pauž cerību, ka amatpersonu publiski paustā izpratne un atbalsts dos rezultātu, pieņemot izmaiņas likumā, kas novērsīs vienu no šķēršļiem, kuru dēļ uzņēmējdarbības vide Latvijā ir sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
«Vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka tas, cik ātri un konsekventi tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi, vistiešākajā veidā noteiks to investoru izvēli, kuri lemj, vai investēt arī Latvijā, vai līdzekļus ieguldīt tikai Lietuvā un Igaunijā, kur biznesa vide šajā jomā ir daudz prognozējamāka un drošāka.»
Uzņēmēju vēstule adresēta Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Vjačeslavam Dombrovskim, ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un tieslietu ministram Jānim Bordānam.
Vēstuli parakstījuši: Valdis Birkavs, biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs, Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, Andris Božē, SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, Rita Kronberga, SIA Bukoteks valdes locekle, Paolo Michelozzi, Pro Kapital Grupp valdes priekšsēdētājs, Markuss Molls, SIA CMConsulting valdes loceklis, Rolands Orlovskis, SIA Selva Būve valdes priekšsēdētājs, Oskars Ozoliņš, SIA Merks valdes priekšsēdētājs, Ainārs Pauniņš, SIA Re&Re valdes priekšsēdētājs, Raimonds Plāte, SIA D.M. Holdings valdes loceklis, Ivars Rudzītis, SIA ORDO Agency valdes priekšsēdētājs, Džeimss Gerrijs Torpejs, SIA Homburg Management valdes loceklis