«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.
Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.
Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.
Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.
«Kā būvuzņēmējam, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti, man ir svarīgi nodarbināt profesionālus un izglītotus būvinženierus ar darba pieredzi. Būvinženiera sertifikācija reizi piecos gados negarantē darba kvalitāti un tā nav speciālista kompetences apliecinājums. Būvinženieru sertifikācija šobrīd ir kā krustiņš, kas reizi piecos gados, obligāti jāievelk. Šī formalitāte ir gana sarežģīta, un tās nokārtošana prasa laiku un līdzekļus,» paudis R. Orlovskis, sertifikācijas vietā piedāvājot izveidot būvinženieru reģistru un stingrāk noteikt būvuzņēmēju atbildību.
«Šobrīd principā jebkurš var dibināt būvuzņēmumu un nodarboties ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Latvijā ir vairāk nekā 4000 būvuzņēmumu, tādēļ uzskatu, ka jaunajā Būvniecības likumā jāparedz stingrāks uzņēmēju darba regulējums,» tā būvuzņēmējs.
Jau vēstīts, ka būvniecības nozare pēdējā laikā nonākusi sabiedrības redzeslokā. Tā, piemēram, Latvijas būvuzņēmēji pauduši sašutumu, ka Latvija šajā nozarē atpaliek no Ruandas, Gvatemalas un Mali. Uzņēmēji īpaši izcēla būvatļauju izsniegšanas jomā. Savukārt ceļu būves jomā paredzēts stingrāk uzraudzīt ceļu būvniekus, bet ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis, ka nepieciešams stingrāk kontrolēt ceļu būves kvalitāti, kā arī nostiprināt nozares uzņēmumu atbildību par uzņemto līgumsaistību izpildi.