Brīvo darbvietu skaits šā gada otrā ceturkšņa beigās Latvijā bija 21,4 tūkst., kas ir par 3,2 tūkst. jeb 17,4% vairāk nekā pirms gada. Lielāks brīvo darbvietu pieaugums šajā periodā bija sabiedriskajā sektorā – 22,1%, bet privātajā sektorā – 12,6%.

Vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 5,2% (4,6 tūkst. brīvo darbvietu), transportā, glabāšanā un sakaros – 2,9% (2,6 tūkst.), apstrādes rūpniecībā – 2,7% (4,4 tūkst.), veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,4% (1,4 tūkst.).

Brīvo darbvietu skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, visvairāk pieaudzis valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā par 0,9 tūkst. vietām, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā, datorpakalpojumos, zinātnē un citos komercpakalpojumos - par 0,6 tūkst. vietām, apstrādes rūpniecībā un izglītībā – par 0,4 tūkst. vietām katr�� nozarē, būvniecībā un tirdzniecībā – par 0,3 tūkst. vietām katrā nozarē.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

2016. gada beigās Latvijā bija 884,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada beigām to skaits ir palielinājies par 7,0 tūkst. jeb par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 10,6 tūkst. jeb 1,8 %, sasniedzot 595,6 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2016. gada 4. ceturksnī bija 288,8 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 3,6 tūkst. jeb 1,2 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits iekārtu un mašīnu operatoru profesiju pamatgrupā palielinājās par 3,7 %, vadītāju pamatgrupā – par 3,3 %, speciālistu – par 2,9 %, vecāko speciālistu un vienkāršo profesiju pārstāvju pamatgrupās par 1,6 %, bet kalpotāju pamatgrupā pieaugums ir 0,9 %. Gada laikā savukārt samazinājās kvalificētu lauksaimniecības darbinieku skaits (-13,9 %), mazāk kļuvis arī kvalificētu strādnieku (-3,7 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (-1,8 %).

2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkst. jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,1 tūkst. jeb 1,2 %, sasniedzot 612,2 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2017. gada 2. ceturksnī bija 291,0 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,3 tūkst. jeb 0,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī.2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, to skaits ir pieaudzis par 2,3 tūkst. 2017. gada pirmā pusgada beigās sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,4 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % darbvietu bija brīvas, sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

2016. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 891,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir samazinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits nokrities par 2,4 tūkst. jeb 0,4 %, samazinoties līdz 601,0 tūkst. Sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits bija 290,3 tūkst., kas ir par 0,8 tūkst. jeb 0,3 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Gada laikā visvairāk samazinājies aizņemto darbvietu skaits kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – attiecīgi par 7,4 % jeb 6,9 tūkst. un 1,6 % un 1,8 tūkst. Mazāk kļuvis arī iekārtu un mašīnu operatoru, kā arī dažādu jomu speciālistu.

Gada laikā visstraujāk aizņemto darbvietu skaits samazinājās būvniecībā – par 10,2 % jeb 6,3 tūkst., ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0 % jeb 0,3 tūkst. un pakalpojumu nozarē – par 2,7 % jeb 0,4 tūkst. Vislielākais aizņemto darbvietu pieaugums bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 7,9 % jeb 2,2 tūkst., ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 5,2 % jeb 0,4 tūkst. un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 4,4 % jeb 1,6 tūkst.

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, brīvo darba vietu skaits sarucis par 11.7 tūkstošiem. Darba meklētāji gada pirmajos trijos mēnešos varēja izvēlēties no 3.7 tūkstošiem darba vietām.

Savukārt brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 1.5% pērnā gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0.4% šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 2.7% 2008.gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0.8% 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 0.9% līdz 0.2%.

Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krasi samazinās aizņemto darbvietu skaits. Salīdzinot ar pērnā gada decembra beigām, šā gada marta beigās to skaits valstī samazinājies par 83.8 tūkst. jeb 8.5%, tai skaitā privātajā sektorā – par 78.5 tūkst. jeb 12.0%, bet sabiedriskajā sektorā – par 5.3 tūkst. jeb par 1.6%. Kopā valstī vislielākais aizņemto darbvietu samazinājums šajā periodā ir būvniecībā – 20.5%, apstrādes rūpniecībā – 12.0% un tirdzniecībā – 11.3%.

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2015. gada beigās Latvijā bija 877,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2014. gada beigām to skaits ir palielinājies par 9,4 tūkst. jeb 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,4 tūkst. jeb 1,3 %, sasniedzot 585,0 tūkst. Sabiedriskajā sektorā pērn bija 292,4 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,0 tūkst. jeb 0,7 % vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits vadītāju profesiju pamatgrupā palielinājās par 6,0 % jeb 5,2 tūkst., vecāko speciālistu pamatgrupā – par 5,1 % jeb 7,8 tūkst., kvalificēto lauksaimniecības darbinieku pamatgrupā – par 4,6 % jeb 0,3 tūkst., kā arī pakalpojumu darbinieku pamatgrupā – par 4,6 % jeb 6,5 tūkst.

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,7 % jeb 2,5 tūkst., administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,5 % jeb 3,1 tūkst., profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 5,4 % jeb 2,1 tūkst.

Aizņemto darbvietu skaits pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 21,1 tūkst. jeb 2,8%, un šobrīd ir 778,3 tūkst. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits 2010. gadā palielinājies par 17,6 tūkst. jeb 3,7%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,5 tūkst. jeb 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2010. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada ceturto ceturksni, aizņemto darbvietu skaits valstī ir pieaudzis par 10,3 tūkst jeb 1,3%. Privātajā sektorā darbvietu skaits palielinājās par 5,3 tūkst. jeb 1,1%, savukārt sabiedriskajā sektorā attiecīgi – par 5,1 tūkst. jeb 1,8%.

Aizņemto darbvietu skaits 2010. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada ceturto ceturksni, visstraujāk pieaudzis apkalpojošo un administratīvo dienestu darbības nozarē – par 5,7% (par 1,3 tūkst.), izglītībā – par 5,5% (par 5,1 tūkst.), apstrādes rūpniecībā – par 5,0% (par 4,9 tūkst.), veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 4,4% (par 2,2 tūkst.).

No pērnā gada jūnija nogales līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām valstī likvidētas 75,7 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 8,9%.

Privātajā sektorā likvidētas 46,8 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 28,9 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 8,7% un 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dati arī norāda, ka aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī pieaudzis par 18,7 tūkst. jeb 2,5%. Privātajā sektorā tas palielinājās par 18 tūkst. jeb 3,8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 0,7 tūkst. jeb par 0,2%.

Otrā ceturkšņa beigās valstī kopumā bija 1,77 tūkst. brīvo darbvietu. To skaits, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa nogali, palielinājies par 122 vietām, bet, salīdzinot ar pagājušā gada otrā ceturkšņa beigām, sarucis par 470 vietām.

Šā gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 12 800 brīvas darbvietas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, to skaits samazinājies par 2 600 vietām, bet, salīdzinot ar pērnā gada otrā ceturkšņa beigām, – par 8 700 vietām.

Brīvo darbvietu īpatsvars krities no 2.0% pērnā gada jūnija beigās un 1.5% šā gada marta nogalē līdz 1.2% jūnija beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 3.3% pērnā gada jūnija beigās līdz 2.3% šā gada jūnija nogalē, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 1.4% līdz 0.7%.

2015. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 874,5 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2014. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 1 tūkst. jeb 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā1 aizņemto darbvietu skaits samazinājies par 3,2 tūkst. jeb 0,6%, sasniedzot 583,3 tūkst. Sabiedriskajā sektorā2 bija 291,1 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 4,2 tūkst. jeb 1,5% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

Visstraujāk aizņemto darbvietu skaits palielinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 6,6% jeb 2,0 tūkst., veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 4,7% jeb 2,9 tūkst., administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 4,0% jeb 1,3 tūkst.

Profesiju pamatgrupās aizņemto darbvietu skaits visstraujāk palielinājās vecāko speciālistu pamatgrupā – par 4,8% jeb 7,1 tūkst.), kalpotāju pamatgrupā – par 2,5% jeb 1,0 tūkst., pakalpojumu darbinieku pamatgrupā – par 2,2% jeb 3,3 tūkst.

Brīvo darbvietu skaits 2007. gada beigās bija sarucis līdz 16,8 tūkst. vietām. Salīdzinot ar 2006. gada beigām, to skaits valstī bija samazinājies par 3,6 tūkst. vietām jeb par 17,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar 2007. gada septembra beigām, brīvo darbvietu skaits valstī sarucis pat straujāk - par 4,0 tūkst. vietām jeb 19,1%, tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 1,1 tūkst. vietām jeb 9,6% un privātajā sektorā – par 2,9 tūkst. vietām jeb 30,7%.

Brīvo darbvietu īpatsvars valstī 2007.gada beigās samazinājies līdz 1,6%, salīdzinot ar 2,1% 2006. gada beigās un 2,0% 2007.gada septembra beigās. Sabiedriskajā sektorā tas attiecīgi bija 3,0%, 3,0% un 3,4%, bet privātajā sektorā – 0,9%, 1,6% un 1,3%.

Visvairāk gada laikā brīvās darbvietas samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 1,8 tūkst. vietām (par 40,1%) un tirdzniecībā – par 0,7 tūkst. vietām (par 30,9%), savukārt, neliels brīvo darbvietu pieaugums bija novērojams transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 0,2 tūkst. vietām.

Aizvadītā gada nogalē salīdzinājumā ar 2008. gada beigām darba vietu skaits bijis par 216,3 tūkstošiem jeb 22% mazāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Privātajā sektorā likvidēti 169 tūkstoši darba vietu, bet sabiedriskajā sektorā – 47,3 tūkstoši, kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 25,8% un 14,4%.

Aizņemto darbvietu skaits 2009.gada beigās, salīdzinot ar septembra nogali, samazinājies par 24,9 tūkstošiem jeb 3,1%. Privātajā sektorā tās saruka par 21,3 tūkstošiem jeb 4,2%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,6 tūkstošiem jeb 1,3%.

Gada griezumā aizņemto darbvietu skaits visstraujāk samazinājies būvniecībā – par 34,5 tūkstošiem jeb 43,1%, izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumos – par 8,4 tūkstošiem jeb 27,1%, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos – par 9,5 tūkstošiem jeb 25,2%, tirdzniecībā – par 45,8 tūkstošiem jeb 24,8%.

Aizņemto darba vietu skaits valstī pērnā gada beigās bija 862 tūkstoši, un, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, tas ir palielinājies par 16,3 tūkstošiem jeb 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Decembra beigās privātajā sektorā bija par 15,4 tūkstošiem jeb 2,8% vairāk aizņemto darbvietu nekā pirms gada, sasniedzot 575,4 tūkstošus, bet sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 0,8 tūkst. jeb 0,3%, palielinoties līdz 286,6 tūkst.

Aizņemto darbvietu skaits visstraujāk palielinājās mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,4% (pieaugums par 2,2 tūkstošiem), būvniecības nozarē – par 6,3% (3,5 tūkstošiem), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 5,7% (2 tūkst.).

Profesiju pamatgrupās aizņemto darbvietu skaits visstraujāk palielinājās vecāko speciālistu pamatgrupā – par 11,2% (pieaugums par 14,7 tūkst.), iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – par 7,9% (5,6 tūkst.), vadītāju pamatgrupā – par 7,2% (5,6 tūkst.).

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar pērnā gada pirmā ceturkšņa beigām, brīvo darbvietu skaits samazinājies par 6.5 tūkst. vietām jeb par 29,8%.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturtā ceturkšņa beigām, to skaits saruka par 1.5 tūkst. vietām jeb 8.8%, tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 1.2 vietām jeb 11.8% un privātajā sektorā – par 0.3 tūkst. vietām jeb 4.2%.

Visvairāk gada laikā brīvās darbvietas samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 2.3 tūkst. vietām (par 55.1%), valsts pārvaldē – par 1.4 tūkst. vietām (par 28.7%) un tirdzniecībā – par 1.0 tūkst. vietām (par 37.7%). Savukārt neliels brīvo darbvietu pieaugums bija novērojams finanšu starpniecībā, kā arī transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 0.1 tūkst. vietām.

2012.gada beigās valstī bija bija 845,7 tūkst. aizņemto darba vietu, un, salīdzinot ar 2011.gada nogali, to skaits palielinājies par 36,5 tūkst. jeb 4,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Privātajā sektorā bija par 38,3 tūkst. jeb 7,3% vairāk darbvietu, savukārt sabiedriskajā sektorā darbvietu skaits samazinājās par 1,8 tūkst. jeb 0,6%.

Aizņemto darbvietu skaits 2012.gada beigās, salīdzinot ar 2011.gada nogali, visstraujāk palielinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 16,3% (pieaugums par 5,0 tūkst.), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,1% (2,7 tūkst.), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 10,6% (2,2 tūkst.).

Savukārt brīvo darbvietu skaits 2012.gada beigās, salīdzinot ar 2011.gada nogali, ir audzis par 0,6 tūkst. Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā ir palicis nemainīgs – valstī kopā tas bija 0,4%, privātajā sektorā – 0,2%, bet sabiedriskajā – 0,7%.

Brīvo darbvietu skaits 2008. gada nogalē, salīdzinot ar septembra beigām, graujoši samazinājies apstrādes rūpniecībā – par 0.6 tūkst. jeb par 58.5%, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 0.4 tūkst. jeb par 30.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

2008. gada beigās valstī bija 5.9 tūkst. brīvas darbvietas. To skaits, salīdzinot ar septembra beigām, samazinājies par 2.2 tūkst. vietām, bet, salīdzinot ar 2007. gada beigām – par 10.9 tūkstošiem. Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 1.6% 2007. gada beigās un 0.8% 2008. gada septembra nogalē līdz 0.6% aizvadītā gada beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 3.0% 2007. gada beigās līdz 1.3% 2008. gada nogalē, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 0.9% līdz 0.3%.

Strauji samazinājies vakanču skaits valsts pārvaldē – par 0.6 tūkst. vietām jeb par 29.6%.

Savukārt, salīdzinot ar 2007. gada beigām, brīvās darbvietas visstraujāk sarukušas valsts pārvaldē – par 2.5 tūkst. vietām (par 63.5%), apstrādes rūpniecībā – par 2.2 tūkst. vietām (par 84.7%) un transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 1.8 tūkst. vietām (par 64.9%).

Šā gada trešā ceturkšņa beigās valstī bija 9 600 brīvas darbvietas, kas salīdzinot ar otrā ceturkšņa beigām, ir par 3 100 vietām mazāk, bet, salīdzinot ar pērnā gada trešā ceturkšņa beigām, – par 11 200 vietām mazāk, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 2 % pērnā gada septembra beigās un 1.2 % šā gada jūnija nogalē līdz 0.9 % septembra beigās. Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 3.4 % pērnā gada septembra beigās līdz 1.8 % šā gada septembra nogalē, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 1.3 % līdz 0.5 %.

Brīvo darbvietu skaits šā gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar otrā ceturkšņa beigām, visvairāk samazinājies valsts pārvaldē – par 700 vietām jeb par 25.8 %, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 600 vietām jeb par 30.5 % un tirdzniecībā – par 500 vietām jeb par 39.3 %.

Darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta beigām, valstī palielinājies par 13,4 tūkst. jeb 2,3%. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 15,8 tūkst. jeb 3,7%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājās par 2,4 tūkst. jeb par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2011.gada jūnija beigām, šā gada otrā ceturkšņa beigās aizņemto darbvietu skaits valstī ir palielinājies par 18,5 tūkst. jeb 1,6%. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 19,9 tūkst. jeb 2,9%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1,4 tūkst. jeb 0,8%.

2012.gada otrā ceturkšņa beigās valstī bija 3217 brīvās darbvietas. To skaits, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, samazinājies par 136 brīvām darbvietām, bet, salīdzinot ar 2011.gada otrā ceturkšņa beigām - palielinājies par 96 vietām.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, ir palicis nemainīgs - 0,4%.