TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Jūrmalā norisinājies vakanču gadatirgus, kurā 30 darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1700 darba meklētāji, un lielākajai daļai piedāvāto vakanču atrasti darbinieki, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Apmēram puse no piedāvātajām amata vietām bija pastāvīgam darbam, pārējās – darbam vasaras sezonā. Vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija viesmīlības un tūrisma nozares, kā arī tirdzniecības un būvniecības jomu uzņēmumiem. Tām pieteikušies pat vairāki pretendenti uz vienu vakanci, un uzņēmumi pēc vakanču gadatirgus turpina darbinieku atlasi. Tāpat kā pērn, arī šogad grūtāk ir atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) arvien aktuālas ir ergoterapeita, ergoterapeita asistenta, ārsta psihiatra un sociālā darbinieka vakances.

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Vadības līmeņa vakancēm 86% jauno darbinieku tiek atrasti, tos personīgi uzrunājot, bet tikai 14% piesakās paši. Gandrīz tikpat augsts personīgi uzrunāto darbinieku īpatsvars ir arī uz administratīvajām un IT vakancēm, savukārt tādās jomās kā tirdzniecība un pārdošana darbā pieņemtie kandidāti biežāk paši pieteikušies brīvajām vakancēm, pētījumā noskaidrojusi personāla vadības konsultāciju kompānija SIA Eiro Personāls.

Šobrīd pieprasītākās vakances darba tirgū ir IT jomā, pārdošanas nozarē un finanšu pakalpojumu sektorā, kā arī salīdzinoši augsts pieprasījums ir administratīvā darba, asistēšanas un vadības līmeņa vakancēm, noskaidrojusi SIA Eiro Personāls.

Savukārt populārākās un visbiežāk izmantotās darbinieku meklēšanas metodes tradicionāli ir sludinājumi, CV datu bāzes, sociālie tīkli u.c. Taču arvien biežāk tiek izmantotas arī jaunas darbinieku meklēšanas metodes kā prakses nodrošināšana, apmācības, talantu konkursu organizēšana u.c.

«Mūsdienās personāla atlases procesā arvien aktīvāk tiek izmantota virtuālā vide. Līdz ar to būtiski svarīga ir publiski pieejamā informācija gan par potenciālo darba devēju, gan darba ņēmēju. Internetā dažādos sociālajos tīklos un mājas lapās atrodamā informācija tiek ņemta vērā gan kandidātam, meklējot sev interesantu darbavietu, gan arī uzņēmumam, atlasot potenciālos kandidātus, tāpēc abām pusēm ir jāpārdomā, kā viņi izskatās virtuālajā vidē,» pauž Eiro Personāls pārstāvji.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības uzņēmums IKEA izsludinājis vairākus konkursus uz vakancēm Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, topošajā veikalā, liecina publicētie darba sludinājumi.

Uzņēmums uzsver unikālo IKEA kultūru un vērtības atzīmējot, ka visus IKEA darbiniekus vieno aizrautība un neatlaidība: «IKEA vērtības izriet no uzņēmuma vēstures. To pamatā ir neatlaidīgs darbs, spēja nepadoties, saskaroties ar grūtībām, kā arī veselais saprāts, zviedru izcelsme un prasme izmantot ierobežotos resursus. Lai veiksmīgi īstenotu IKEA koncepciju, darbiniekiem uzņēmuma vērtības ir jāizprot līdz sirds dziļumiem. IKEA vērtības iedzīvina IKEA kultūru,».

Kopumā publicēti astoņi darba sludinājumi un četros no tiem - noliktavas maiņas vadītājs, nodaļas vadītājs, noliktavas darbinieks un galdnieks - atzīmēts, ka uz konkrēto amatu ir vairākas vakances.

Ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu — pieteikšanās praktiskās biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajai ikgadējai karjeras izglītības programmai ĒNU DIENA, kas šogad norisināsies 10. februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem — portālā enudiena.lv — līdz 22. janvārim. Savukārt no 4. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm ir arī jau uzsākuši skolēni, potenciālie Ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 24. janvārim.

Šogad ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt izpratni par darba tirgū pieprasītākajām profesijām un nozaru prasībām, tādējādi sniedzot iespēju arvien lielākam skolēnu skaitam Latvijā mērķtiecīgi plānot savu karjeru, bet Ēnu devējiem — izdevību demonstrēt savas nozares iespējas nākotnes darba ņēmējiem.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns aicina Ēnu devējus būt aktīviem un piedāvāt vakances ēnošanai: «Katru gadu ĒNU DIENĀ ēnot gribētāju skaits ievērojami pārsniedz piedāvāto vakanču skaitu. Darba devējiem jāņem vērā, ka darba tirgū aizvien norisinās cīņa par labiem un profesionāliem darbiniekiem, un ĒNU DIENA ir laba iespēja iepazīstināt ar sevi un uzņēmuma darbību talantīgus potenciālos darba ņēmējus, kas šobrīd vēl ir skolēni, taču pēc pāris gadiem jau būs aktīvi darba tirgus dalībnieki.»

Ceturtdien, 16.aprīlī, Jūrmalā norisinājās pašvaldības organizētais Vakanču gadatirgus 2015, kurā 27 uzņēmēji darba meklētājiem piedāvāja vairāk nekā 300 darba vietas. Pasākumu apmeklēja ap 900 interesentu, un lielākajai daļai no piedāvātajām vakancēm atrasti darbinieki, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Uzņēmumi un iestādes, kas darbojas Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē, piedāvāja vakances gan pastāvīgam darbam, gan vasaras sezonas laikā dažādās jomās. Brīvas amata vietas bija un joprojām daļā uzņēmumu ir gan medicīnas, viesnīcu biznesa un tūrisma, celtniecības, tirdzniecības, izglītības, transporta, informācijas tehnoloģiju un citu jomu speciālistiem. Darba devējiem Jūrmalas apkārtnē vajadzīgi kafejnīcu vadītāji, viesmīļi, pavāri un sezonas darbinieki dažādiem darbiem.

«Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) stendā vislielākā interese bija par piedāvātajām kultūras pasākumu organizatora un tehnisko darbinieku vakancēm. Līdz ar tām SIVA piedāvāja arī vairākas vakances saistībā ar medicīnas jomu, taču par tām, iespējams, specifiskās izglītības prasību dēļ nebija lielas apmeklētāju intereses,» skaidro Ilona Jurševska, SIVA direktore.

Eiropas Komisija (EK) meklē pretendentus no divpadsmit jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm (Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas) deviņām vakancēm augsta līmeņa ierēdņu amatos, informē EK.

1.ENERĢĒTIKAS UN TRANSPORTA ģenerāldirektorāta (ĢD TREN) KODOLDROŠĪBAS KONTROLES DIREKTORS, kas vada un koordinē darbu kodoldrošības kontroles un verifikācijas jomās.

2.ENERĢĒTIKAS UN TRANSPORTA ģenerāldirektorāta (ĢD TREN) GALVENAIS PADOMNIEKS, kas seko Eiropas enerģētikas politikas galvenajām attīstības tendencēm.

3.TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS ģenerāldirektorāta (ĢD JLS) IMIGRĀCIJAS UN PATVĒRUMA DIREKTORS, kas izstrādā kopēju imigrācijas un patvēruma politiku šajā jomā.

4.TIESISKUMA, BRĪVĪBAS UN DROŠĪBAS ģenerāldirektorāta (ĢD JLS) PAMATTIESĪBU UN PILSONĪBAS DIREKTORS, kura uzdevums ir strādāt ar pilsonības jautājumiem un sekmēt Eiropas Pamattiesību hartā noteikto tiesību ievērošanu.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Db apkopojis 10 banku noteiktās maksas par privātpersonām piešķirto overdrafta (kredītlīnijas), kas ir bankas piešķirts neliels kredīts noteikta limita ietvaros, izmantošanu latos.

Galvenās izmaksas ir saistītas ar paša overdrafta, ko bankas parasti piesaista algas kontam, lietošanu, proti, procentu maksājumi mēnesī par iztērēto overdrafta limitu. Apkopjot overdrafta izmaksas, nācās secināt, ka reti kura banka savos cenrāžos uzrāda skaidru informāciju par visām gaidāmajām šī pakalpojuma izmaksām. Dažās bankās par overdraftu informācija uzrādīta cenrādī pie kredītiem, citās bankās cenrādī pie maksājumu kartēm. Db iesaka pievērst uzmanību arī tiem procentiem, ko bankas uzrēķina par overdrafta pārsniegšanu, jo tie ir divkārt un pat trīskārt lielāki nekā procenti par kredīta izmantošanu.

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Maxima Latvija veikalos Rīgā uz brīvajām vakancēm piesakās mazāk cilvēku, kamēr ārpus Rīgas uz vienu vakanci piesakās daudz vairāk strādāt gribētāju, atzīst uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš stāsta, ka šāda tendence patlaban valda mazumtirdzniecības tirgū kopumā. Taču šīs situācijas risināšanā Maxima kā lielākais darba devējs Latvijā sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), līdz ar to dažādās Latvijas pilsētās tiek rīkotas tikšanās klātienē ar potenciālajiem darbiniekiem.

«Piemēram, nākamajā ceturtdienā, 30.janvārī, plkst.11.30 NVA filiālē Valkā notiks Maxima vadības tikšanās ar interesentiem no Valkas, kuriem plānots piedāvāt darbu veikalu ķēdes Maxima veikalos Rīgā,» atzīmē Beseris.

Šādas tikšanās tiek organizētas, lai atvieglotu darba meklējumus tiem, kuriem darbs ir nepieciešams, kā arī lai jauno darbinieku atlase notiktu efektīvāk. Lēmums par darbinieku piesaisti no reģioniem tika pieņemts, balstoties uz pēdējo gadu darba pieteikumu saņemšanas statistiku.

Pēc savas definīcijas Fiat 500 vai lielizmēra 500 L ir jautri un dzīvespriecīgi auto. Tāds ir arī krosoveru saimei piejaucētais derivāts 500 L Trekking

Pirmajā mirklī varētu domāt, ka 500 L nosaukumam klāt pievienotais vārds Trekking automātiski solīs itālim pilnpiedziņu, un brīvbiļeti uz ceļu segumiem, kur Fiat 500 L nevēlas rādīties. Taču tā nav. Tā nu mūsdienu autobūvē ir iegājies, ka pircēju pielabināšanai bieži vien pietiek ar ārišķīgiem trikiem.

Sāksim ar to, ka Trekking versija būs apkarināta ar plastmasas arku un sliekšņu uzlikām, turklāt gan priekšpusē, gan aizmugurē ieraudzīsim masīvākus un izturīgākus buferus, kā arī speciāli šim modelim ir pielāgota dizaina 17 collu vieglmetāla diski. Tomēr pats svarīgākais – Trekking versijas virsbūves attālums līdz ceļa virsmai būs pacelts par 13 mm augstāk nekā 500 L, tāpat pastiepts ir garums un paplatinātas riteņu arkas. Līdz ar to vismaz vizuāli tiks radīta sajūta, ka ar šo Fiat varam mesties vagot smilšu un dubļu vannas. Ar to gan nevajadzētu aizrauties, lai gan zināmā mērā šis auto diezgan labi adaptēsies sarežģītākiem braukšanas apstākļiem.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.