Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība pārtraukusi iepirkumu rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu būtiskas izmaiņas tā dokumentācijā. Tuvākajā laikā plānots izsludināt jaunu iepirkumu.

Pašvaldībā atklāja, ka izmaiņas iepirkuma dokumentācijā saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību - būvdarbu apjoma - un noteikto kvalifikācijas prasību, tostarp iepirkuma nolikuma noteikumu, būtiskiem grozījumiem.

Detaļas un plašāku informāciju par nepieciešamajām izmaiņām dokumentācijā pašvaldībā solīja atklāt pēc atkārtotā iepirkuma izsludināšanas.

Rūpniecības kompleksa tehniskā projekta autore ir Madonas SIA Ceturtais stils. Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Ministru kabinets šā gada 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu ražošanas telpu attīstībai apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Programmas kopējais finansējums ir 24,8 miljoni eiro, kuras ietvaros plānots atbalstīt vismaz 20 projektus un radīt vismaz 467 jaunas darba vietas.

Projektu iesniegumu pieņemšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā plānots uzsākt šā gada jūnijā.

«Jaunās programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo zonu attīstību tieši Latvijas reģionos. Šīs valsts atbalsta programmas ieviešana ir mērķtiecīgs mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākums, tādejādi stiprinot kopējo valsts uzņēmējdarbības vidi, vairojot nodarbinātību reģionos un veidojot investoriem pievilcīgas ekonomiskās zonas ārpus galvaspilsētas,» uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rēzeknē pārtraukts arī atkārtotais pilsētas pašvaldības izsludinātais iepirkums rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Ka aģentūru LETA informēja Rēzeknes pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vecākais projektu vadītājs Imants Mekša, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, kas saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību (būvdarbu apjomu) un noteikto kvalifikācijas prasību (tai skaitā iepirkuma nolikuma noteikumu) būtiskiem grozījumiem.

Patlaban tiek gaidīts ekspertīzes atzinums ar labojumiem būvprojekta risinājumos un apjomos un 2017.gada sākumā konkurss tiks izsludināts vēl reizi.

Tehniskā projekta autore ir Madonas SIA "Ceturtais stils". Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Rail Baltica Global Forum 2017 ietvaros šodien prezentētajā Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus, tāpēc projekts uzskatāms par finansiāli un ekonomiski pamatots, informē projekta pārstāvji.

EY (Ernst & Young Baltic) veiktais pētījums liecina, ka projekta kopējās plānotās izmaksas ir 5,8 miljardi eiro visās trīs valstīs. Igaunijā – 1,346 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~268 miljoni eiro); Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~393 miljoni eiro); Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa ~493 miljoni eiro).

Projekta izmērāmie sociāli ekonomiskie ieguvumi paredzami 16,2 miljardu eiro apmērā, tādējādi daudzkārt pārsniedz valstu finansiālo ieguldījumu apmēru.

Tiek paredzēts, ka projekts radīs IKP multiplicējošo efektu vēl papildu 2 miljardu eiro vērtībā. Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, galvenokārt katalītiska rakstura, ieguvumu apjomu, piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem.

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Sarūkot tirdzniecības apjomam ASV un Eiropā, Dānijas rotaļlietu un konstruktoru ražošanas uzņēmums Lego paziņojis, ka likvidēs 8% no kopējā darbvietu skaita visā pasaulē, vēsta ārvalstu mediji.

Lego tirdzniecības apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos veidoja kopumā 14,9 miljardus kronu (divus miljardus eiro), kas ir par 5% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Uzņēmuma peļņa šajā periodā sarukusi par 3% - līdz 3,4 miljardiem kronu.

Kompānija uzskata, ka lēmums likvidēt darbvietas palīdzēs vienkāršot biznesa modeli. Līdz šā gada beigām paredzēts likvidēt 1400 darbvietas. Pašlaik uzņēmums pasaulē kopumā nodarbina 18 200 cilvēku.

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Vācijas otra lielākā banka «Commerzbank» plāno likvidēt 4300 darbvietas jeb desmito daļu no kopējā darbvietu skaita un slēgt 200 filiāles.

Šī jaunā restrukturizācijas programma būs papildus izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas tika sākti 2016.gadā un četros gados paredz likvidēt vairāk nekā 9000 darbvietu.

«Commerzbank» norāda, ka jaunā stratēģija paredz vairāk koncentrēties uz iekšzemes tirgu, ievērojami uzlabot digitālo klātbūtni un palielināt tirgus daļu privātpersonu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas jomā.

Vienlaikus klientu apkalpošanas centru skaits Vācijā tiks samazināts līdz aptuveni 800.

Banka arī paredzējusi pārdot savu vairākuma daļu Polijas «mBank», lai iegūtu daļu restrukturizācijas pasākumiem nepieciešamo līdzekļu.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Lielbritānijas mazumtirgotājs «J Sainsbury» sācis konsultāciju saistībā ar ieceri nākamo trīs gadu laikā izmaksu samazināšanas programmas ietvaros likvidēt 2000 darbvietu, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Kompānija ierosinājusi likvidēt 1400 darbvietas «Sainsbury» pārtikas produktu veikalos un konsolidēt citus amatus visā uzņēmuma grupā, tādējādi likvidējot vēl 600 darba vietas.

«J Sainsbury» Lielbritānijā nodarbina aptuveni 195 000 cilvēku un pārvalda vairāk nekā 2200 veikalus.

Darba vietu likvidēšana paredzēta, lai nākamajos trīs gados ietaupītu 500 miljonus sterliņu mārciņu (560 miljonus eiro).

Uzņēmuma preses pārstāve norādīja, ka Lielbritānijas pārtikas produktu tirdzniecības tirgus strauji mainās un grupai nepieciešams pārveidot savu darbību.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Japānas elektronikas kompānija «Fujitsu» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos, lai apvienotu grūtībās nonākušo personālo datoru ražošanas struktūrvienību ar Ķīnas datoru ražotāju «Lenovo».

«Fujitsu» norāda, ka uzņēmums nolēmis oficiāli parakstīt vienošanos ar «Lenovo» un valdības atbalstīto Japānas Attīstības banku par stratēģisku partnerību, lai izstrādātu un pārdotu personālos datorus.

«Lenovo» jaunajā uzņēmumā piederēs 51% akciju, bet Japānas Attīstības bankai - pieci procenti.

Šī vienošanās ļaus «Fujitsu» vairāk līdzekļu ieguldīt rentablajā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu biznesā, vienlaikus turpinot īstenot restrukturizācijas programmu, kas paredzēs likvidēt 3200 darbvietas.

Pārāk ambiciozi Eiropas Savienības (ES) mērķi automašīnu izplūdes gāzu samazināšanai var novest pie 100 000 darbvietu likvidēšanas, ceturtdien brīdināja Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» vadītājs Herberts Dīss.

Ja ES dalībvalstu ministri laika periodā no 2020.gada līdz 2030.gadam plāno samazināt CO2 izmešus par 40%, tad desmit gadu laikā nāksies likvidēt aptuveni ceturtdaļu darbvietu mūsu rūpnīcās jeb kopumā 100 000 darba vietu, intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» norāda Dīss.

ES dalībvalstu vides ministri otrdien vienojās, ka laikā no 2020.gada līdz 2030.gadam mēģinās panākt auto izplūdes gāzēs esošā oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu par 35%, nevis 30%, kā bija cerējuši ražotāji, Berlīne un Austrumeiropas valstis.

Lai arī Vācijas kanclere Angela Merkele šo kompromisu nodēvējusi par pieņemamu, Vācijas Autoražotāju asociācijas (VDA) vadītājs Bernhards Matess uzskata, ka šie mērķi ir pārlieku ambiciozi un apdraud darbvietas.

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam, skaidro SIA Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. Severstal Distribution izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.