Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Francijas mašīnbūves uzņēmums Alstom un Vācijas rūpniecības gigants Siemens panākuši vienošanos, lai apvienotu savus vilcienu ražošanas biznesus, pirmdien vēsta vācu laikraksts Handelsblatt.

Laikraksts norāda, ka abas kompānijas pārvarējušas iepriekšēju atturību par iespējamu kopuzņēmumu ar abām pusēm pieņemamu vienošanos.

Taču Siemens izrādījis interesi arī par Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmumu Bombardier, kura Eiropas bizness ir bāzēts Berlīnē, un abas kompānijas jau izstrādājušas detalizētu plānu par kopuzņēmuma izveidi, raksta Handelsblatt.

Siemens uzraudzības padome otrdien rīkos sanāksmi, lai pārrunātu abas šīs iespējas.

Alstom un Siemens kopuzņēmums apvienotu inženierijas gigantus, kas ražo savās valstīs izmantotos ātrgaitas vilcienus, tostarp Francijas pasaulē atpazīstamos TGV vilcienus.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmums «Alstom» izteikuši jaunus piedāvājumus, lai panāktu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu to vilcienu ražošanas biznesu apvienošanai, pirmdien paziņoja «Alstom».

«Alstom» norāda, ka uzņēmums un «Siemens» nolēmuši vēl vairāk mainīt izteikto piedāvājumu, lai mazinātu EK bažas saistībā ar šī darījuma ietekmi uz konkurenci.

Uzņēmums gan skaidro, ka to biznesu vērtība, kurus piedāvāts pārdot, saglabājas nemainīga un veido aptuveni 4% no to kopējā tirdzniecības apjoma.

Ja šis darījums tiks apstiprināts, tad tiks izveidots uzņēmums ar aktivitātēm 60 valstīs un gada apgrozījumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

Gan Francijas, gan Vācijas valdības paudušas atbalstu šim darījumam, uzsverot, ka Ķīnas giganta CRRC darbības izvēršana globālajā tirgū negatīvi ietekmēs Eiropas ražotāju darbību.

CRRC jau spējis noslēgt nozīmīgus līgumus tādās ASV pilsētās kā Bostonā, Losandželosā un Filadelfijā, kā arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Maķedonijā un Čehijā.

Siemens Mobility (SM) darbības joma ir viss, kas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, proti, uzņēmums var piegādāt jebkuras sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu kustībai, pašus vilcienus, ieskaitot ātrvilcienus, kā arī īstenot pilnībā pabeigtus projektus, ja vien klients to vēlas, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta SM vadītājs Ziemeļeiropā (Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija un Baltijas valstis) Stēns Norbijs Nilsens (Sten Norby Nielsen), kurš Rīgā uzstājās konferencē 5G Techritory.

Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

Vācijas rūpniecības gigants Siemens saskata potenciālu līdz pat 20 000 darbvietu likvidēšanai, uzņēmumam īstenojot plašu restrukturizācijas programmu, ceturtdien vēsta vācu žurnāls Manager Magazin.

«Siemens» vadītājs Jozefs Kēzers šā mēneša sākumā norādīja, ka kompānijas «Vision 2020+» stratēģijas ietvaros 20 000 administratīvo darbvietu varētu kļūt liekas, raksta žurnāls.

Žurnāls piebilst, ka darbvietu likvidēšana skartu vien pārvaldes struktūrās strādājošos, nevis rūpniecību darbiniekus.

Kā vēstīts, «Siemens» augusta sākumā paziņoja, ka, sākot no oktobra, īstenos vērienīgus restrukturizācijas pasākumus, samazinot rūpniecības struktūrvienību skaitu no piecām līdz trīs, lai tās kļūtu neatkarīgākas un labāk spētu ātri reaģēt uz tirgus pieprasījumu.

«Siemens» šobrīd pasaulē nodarbina gandrīz 380 000 cilvēku.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Daudzos Baltkrievijas uzņēmumos ceturtdien sākušies mītiņi sakarā ar pēdējiem notikumiem valstī - strādājošie protestē pret vardarbību pret protestētājiem, nelikumīgām aizturēšanām un vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Tāpat ceturtdien Minskas galvenajās ielās un laukumos izgājuši tūkstošiem cilvēku, veidojot "solidaritātes līnijas". Līnijās stājas baltā tērptas sievietes, turot ziedus, plakātus un aizturēto cilvēku attēlus.

Minskā mītiņus sarīkojuši lielo uzņēmumu "Belmedpreparati", "Keramin" darbinieki, kā arī dažādu kompāniju celtnieki.

Pret vardarbību protestē arī divu slimnīcu un pilsētas stomatoloģiskās poliklīnikas mediķi. Protestu plāno sarīkot arī ātrās palīdzības darbinieki.

Tāpat pie rūpnīcas sapulcējušies viena no valsts lielākajiem būvniecības uzņēmumiem "Mapid" strādnieki.

Minskā protestā izgājuši Baltkrievijas valsts filharmonijas darbinieki, spontāna akcija sarīkota arī pie Nacionālā mākslas muzeja.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» ceturtdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 12 000 darbvietu, kompānijai reģionā restrukturizējot darbību, lai uzlabotu rentabilitāti.

Šo darbvietu likvidēšana ir daļa no plašas restrukturizācijas, kas ietver sešu rūpnīcu slēgšanu Eiropā, par ko tika paziņots jau iepriekš.

«Ford» samazina kopējo rūpnīcu skaitu reģionā līdz 18, reorganizējot savu biznesu trīs nodaļās - komerciālo transportlīdzekļu ražošana, vieglo automobiļu ražošana un «Ford» modeļu imports.

Uzņēmums skaidro, ka darba vietas paredzēts likvidēt līdz 2020.gada beigām.

«Ford» jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēta Vestagere trešdien noraidīja Vācijas rūpniecības giganta «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmuma «Alstom» ieceri apvienot to vilcienu ražošanas biznesus, neskatoties uz Berlīnes un Parīzes izrādīto spiedienu.

Iepriekš tika uzskatīts, ka šis apvienošanās darījums, par kuru tika paziņots 2017.gada septembrī, radītu «Airbus» līdzinieku dzelzceļa nozarē, kas konkurētu ar Ķīnas uzņēmumiem.

Taču pēc vairākus mēnešus ilgušas izmeklēšanas un vairāku «Siemens» un «Alstom» piekāpšanās piedāvājumu noraidīšanas Eiropas Komisija (EK) trešdien šo darījumu bloķēja.

«Komisija bloķē šo apvienošanos, jo uzņēmumi nevēlējās piedāvāt rsinājumus saistībā ar mūsu nopietnajām bažām par konkurenci,» skaidrojusi Vestagere. «Bez pietiekamas piekāpības šī apvienošanās izraisītu augstākas cenas signalizēšanas sistēmām, kas nodrošina pasažieru drošību, un nākamās paaudzes ātrgaitas vilcieniem.»

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.