Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

2015. gada 2. septembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados, informē CSP.

CSP atlasījusi 15 tūkstošus mājokļu Latvijā, un 2015. gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā.

No 2. septembra līdz 15. septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://eintervija.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15. decembrim CSP intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijas teritorijā tika saskaitīts 2 070 371 iedzīvotājs. Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem. Tikai 9 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums ir Latgales reģionā (par 7,7%).

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.

Fragments no intervijas

Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?

Trešdien pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājas Aijas Žīgures iniciatīvas tika izveidota speciāla darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt tautas skaitīšanas sistēmas autorizācijas gadījumus un konstatēt, vai ir bijusi nesankcionēta datu izmainīšana tautas skaitīšanas anketās.

Tās uzdevums būs informēt Tautas skaitīšanas komisijas vadītāju – ekonomikas ministru Arti Kamparu, par šādiem gadījumiem.

«Līdz šim tikai hipotētiski tika runāts par iespēju pieslēgties tautas skaitīšanas anketām un mainīt tajā informāciju, izmantojot nelikumīgi iegūtus pasu datus. Lai izvērtētu, vai patiešām šādi informācijas sagrozīšanas gadījumi notikuši, vakar darbu uzsāka speciāli izveidota CSP darba grupa, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt savu kompetentu slēdzienu. Ja tiks konstatēti šādi gadījumi, tad CSP sazināsies ar šo anketu aizpildītājiem,» informē A. Žīgure.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Latvijas iedzīvotāju skaits patlaban varētu būt aptuveni 1,975 miljoni, sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

«Visticamāk, ka arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šodien paziņos, ka esam mazāk par diviem miljoniem, taču viņu nosauktais skaitlis varētu būt nedaudz zem diviem miljoniem. Patiesībā esam par 25 tūkstošiem jeb vienu pilsētu zem diviem miljoniem,» sacīja M. Hazans.

Viņš norādīja, ka šī atšķirība nosauktajos skaitļos varētu būt tāpēc, ka CSP jau kopš 2011. gada emigrācijas apjomu vērtē par 10 tūkstošiem cilvēkiem gadā mazāku, nekā tas ir patiesībā.

«CSP par zemu vērtē aizbraukušo skaitu un par augstu vērtē iebraukušo skaitu,» norādīja M. Hazans.

Jau ziņots, ka CSP šodien rīkos preses konferenci, kurā iepazīstinās ar jaunākajiem datiem par Latvijas iedzīvotāju pašreizējo skaitu un tā izmaiņām 2013. gadā.

«Mūsu statistikas sistēma šobrīd ir decentralizēta, jo datu vākšanā, apstrādē un analīzē ir iesaistīta virkne valsts iestāžu,» atzina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure, norādot, ka tādēļ nepieciešams jauns likums, kas CSP nacionālajā statistikas sistēmā noteiks lielāku lomu.

Likuma, kuru sagatavojusi CSP un kuru otrdien izskatīs Ministru kabinets, mērķis «ir noteikt institucionālo un organizatorisko ietvaru oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, darbībai un attīstībai», teikts CSP oficiālajā paziņojumā.

«Likumā noteikta statistikas nodrošināšanas sistēmas uzbūve, statistikas iestāžu tiesības un pienākumi, kā arī to savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām valsts institūcijām oficiālās statistikas nodrošināšanā. Likumā atrunātas privātpersonu un valsts institūciju tiesības un pienākumi oficiālās statistikas nodrošināšanā u.c.,» skaidro CSP pārstāvji.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Līdz 29. martam tautas skaitītāji visā Latvijā jau saskaitījuši vairāk nekā 360 tūkstošus iedzīvotāju un SIA GFK Custom Research Baltic (GFK Baltic), Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzdevumā ir uzsākusi iegūto datu kvalitātes pārbaudi.

GFK Baltic iegūto datu kvalitātes pārbaudi ir uzsākusi kopš šī gada 24.marta, un atbilstoši CSP norādījumiem aptaujā iedzīvotājus, kuri iekļauti datu kvalitātes pārbaudes izlasē. Aptaujāšana tiek veikta ar e-pasta vai telefona starpniecību.

Katras telefonsarunas sākumā GFK Baltic informēs iedzīvotāju, ka konkrētā mājsaimniecība ir iekļuvusi datu kvalitātes pārbaudes izlasē. GFK Baltic noskaidros, vai pie šā mājokļa iedzīvotājiem ir bijis tautas skaitītājs, vai arī mājsaimniecības locekļi paši ir devušies aizpildīt tautas skaitīšanas anketu CSP Informācijas centrā Rīgā vai kādā no reģionālajiem koordinēšanas un vadīšanas centriem. GFK Baltic uzdos arī vairākus kvalitātes pārbaudes jautājumus.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Latvijā 1.septembrī pret Covid-19 bija vakcinēti 698 tūkst. jeb 37 % pastāvīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) analizētie Nacionālā veselības dienesta dati par vakcināciju pabeigušām personām.

Dati publicēti oficiālās statistikas portālā tabulas un interaktīvu karšu veidā par situāciju kopš šī gada marta gan novadu un pagastu, gan blīvi apdzīvotu teritoriju dalījumā, kā arī Rīgas un Valmieras apkaimēs. Dati tiek atjaunināti katra mēneša sākumā. CSP saņemtos datus par vakcinētajiem analizē saskaņā ar CSP novērtēto iedzīvotāju skaitu Latvijā.

CSP norāda, ka vakcīnu saņēmušo personu skaits ir lielāks, bet par pilnībā vakcinētiem uzskatīti tie iedzīvotāji, kuriem pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas vai arī vienas vakcīnas devas 180 dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa.

Minētie nosacījumi ir identiski, lai personu uzskatītu par vakcinētu pret Covid-19 un tā varētu ceļot. Vakcinēto skaita un īpatsvara aprēķinā netiek iekļautas personas, kas 2021. gada sākumā pēc CSP datiem nebija Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, un mirušās personas no 2021. gada sākuma.

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 23 127 cilvēkiem, un lielākā daļa aizbraukušo ir darbaspējas vecumā. Kopumā pērn valsti pametuši 30,4 tūkstoši cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplēses.

CSP aplēsis, ka uz pastāvīgu dzīvi vai laiku, kas vienāds vai ilgāks par vienu gadu, Latvijā ieradās 7 253 personas, bet uz citu valsti izbrauca, ar nolūku uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk, 30 380 personas.

No iedzīvotāju skaita, kas ieradās Latvijā, - 28% bija no Eiropas Savienības (ES) valstīm, savukārt uz tām emigrēja 85%. Valstis, uz kurām visbiežāk devās Latvijas iedzīvotāji, bija Lielbritānija, Vācija un Īrija.

Kopējā emigrantu skaitā 82,2% procenti bija darbaspējas vecumā. Satraucošs ir arī fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4 018 bērni vecumā līdz 14 gadiem un ka 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, norāda CSP. No kopējā emigrantu skaita 51,7 % bija sievietes un 48,3% vīrieši.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem pērn lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju no visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija Latvijai un Slovēnijai, savukārt Centrālād Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi negatīva. Atšķirības datos saistāmas ar t.s. netiešo tirdzniecību, skaidro CSB.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju veidoja 0,7 miljardus eiro, bet Slovēnijas – 0,6 miljardus eiro. CSP dati, savukārt, rāda, ka 2011. gadā ārējās tirdzniecības deficīts bija 35 milj. eiro (eksports 903 milj. eiro un imports 938 milj. eiro).

Atšķirības datos veido t.s. netiešā tirdzniecība. Netiešā tirdzniecība attiecas gan uz eksportu, gan uz importu. Uz netiešo tirdzniecību importa gadījumā attiecina darījumus, kad preces šķērso ES kādas dalībvalsts – konkrētajā gadījumā – Latvijas robežu, tad tās muitā, nomaksājot muitas nodokli, tiek deklarētas brīvai apgrozībai un pēc tam tiek nosūtītas uz citu dalībvalsti patēriņam. Eksporta gadījumā muitas formalitātes, nosūtot preces no kādas citas ES dalībvalsts uz trešo valsti, konkrētajā gadījumā – Krieviju, tiek veiktas uz ES ārējās robežas – Latvijā, skaidrots CSP mājas lapā.

Šī gada martā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jau vienpadsmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu, informē CSP.

Šogad iecerēts aptaujāt 13 tūkstošus iedzīvotāju.

CSP aicina apsekojumā iekļautajiem iedzīvotājiem būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija ir būtiska kvalitatīvu datu ieguvei. Respondentiem tiks jautāts par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem, kā arī papildjautājumi par līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē.

Pirms intervētāja ierašanās vai telefonintervijas aptaujā iekļautās personas saņems informatīvu vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks intervētāji, uzrādot CSP darbinieka apliecību. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Vispārējās valdības budžeta deficīts pērnā gada beigās bija 187,2 miljoni latu jeb 1,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP)

Savukārt vispārējās valdības sektora parāds bijis 6,309 miljardi latu jeb 40,7 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda šā gada aprīļa notifikācijas rezultāti, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par pērn uzrādīja valsts konsolidētā budžeta pārpalikumu 19,1 miljonu latu jeb 0,1 % no IKP, budžeta izdevumi, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS’ 95 metodoloģiskajām prasībām, ir pārsnieguši ieņēmumus un uzrāda deficītu.

Atšķirība starp CSP un Valsts kases datiem ir 206,4 miljoni latu jeb 1,3% no IKP. Kā būtiskākās korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu CSP min: valdības ieguldījumi finanšu iestādēs un uzņēmumos (Valsts kases dati) – korekcija par 94,8 miljoni latu jeb 0,6% no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilance (CSP dati) – korekcija par 56,2 miljoniem latu jeb 0,4% no IKP, ES fondu finanšu datu korekcijas (Finanšu ministrijas ES fondu vadības informācijas sistēmas dati) – par 42,2 miljoniem latu jeb 0,3% no IKP. Korekcija par budžetā saņemtajiem iepriekšējos gados neizlietotajiem līdzekļiem (Finanšu ministrijas ES fondu vadības informācijas sistēmas dati) – par 28,4 miljoniem latu jeb 0,2% no IKP, kā arī korekcijas saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – par 22,1 miljonu latu jeb 0,1% no IKP.

Atzīmējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 101. gadadienu, no 1. septembra testa režīmā ir pieejams Oficiālās statistikas portāls stat.gov.lv, kas turpmāk apvienos CSP un citu valsts iestāžu sagatavoto oficiālo un eksperimentālo statistiku.

"Statistikas portālam esam izvēlējušies neizgudrot riteni, bet izstrādi balstīt uz atvērtā koda programmatūru un papildināt veiksmīgākos citu statistikas iestāžu risinājumus – Zviedrijas statistikas radīto datubāzes rīku un Slovēnijas statistikas veidoto karšu pārlūku," norāda CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

Portāls sniedz iespēju ne tikai ātrāk sameklēt nepieciešamos datus, bet arī iepazīties ar detalizētu metodoloģisko informāciju par to aprēķiniem, noskaidrot, kad ir paredzamas citas aktuālu datu publikācijas – apskatot datu publicēšanas kalendāru. Saskatīt tendences datos palīdzēs portālā izveidotās interaktīvās datu vizualizācijas, savukārt ģeotelpiskās sakarības palīdzēs saskatīt karšu pārlūks, kurā ir iespējams attēlot Latvijas novadus, pagastus, blīvi apdzīvotas teritorijas un Rīgas un Valmieras apkaimes, kā arī citas teritorijas.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā marta aprēķinos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada aprīļa sākumā bija 132 158, aprīļa beigās – 127 783 bezdarbnieki, līdz ar ko bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 375 cilvēkiem.

Darbā šā gada aprīlī iekārtojās 6 070 NVA reģistrētie bezdarbnieki, informē NVA.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 9,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 24,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 13,9%, Zemgales reģionā - 14,4% un Vidzemes reģionā – 15,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis aprīlī bija: Rīgā – 8,5%, Jelgavā – 9,7%, Ventspilī – 10,8%, Valmierā – 10,6%, Daugavpilī – 12,3%, Jūrmalā – 14,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 18,4%, Rēzeknē - 23,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā. Aktualizētu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu NVA saņem no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vienu reizi gadā - aprīlī. Līdz šim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tika aprēķināts kā pēdējo trīs gadu vidējais skaits. Šogad CSP dati aprēķināti tikai par 2011.gadu un aktualizēti, balstoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar 2010.gadā CSP veikto pārrēķinu Latvijā bija 1 133 100 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam), savukārt 2011.gadā - 988 700. No CSP saņemtie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanas rezultātiem būtiski samazinājies - par 12,7%, tāpēc reģistrētā bezdarba līmeņa īpatsvars procentos, rēķinot to no būtiski mazāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, palielinājies, lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos divus mēnešus ir tendence samazināties. Līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada aprīļa beigās, ņemot vērā CSP aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bija 12,9%.

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).