Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.
Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.
Fragments no intervijas
Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?
Sākšu ar teoriju. Nav universālu rādītāju, kurus varētu izmantot visur, un tādēļ ir dažādas metodes. Katram indikatoram ir savs uzdevums un mērķis. Runājot konkrēti par nodarbinātajiem, katrai iestādei ir metodika un mērķis, kam to izmanto. Statistikas pārvaldes uzdevums ir veidot salīdzināmus statistiskos datus, lai būtu iespējams salīdzināt datus gan starp nozarēm, gan starp reģioniem un valstīm. VID šāda uzdevuma nav. Tam arī ir izstrādāta mūsu metodika. Atslēgas vārds, runājot par darba samaksu un nodarbinātajiem, ir “pārrēķināt uz pilnas slodzes vērtībām”. Šos datus iegūst no atsevišķa apsekojuma. Ir liels neredzamais darbs, ko veic statistiķi, lai samazinātu uzņēmēju slogu. Mēs nevācam dubultus datus, kas VID jau ir. Ja VID ir mums vajadzīgie dati, mēs tos izmantojam. Mums tāpat ir nepieciešamas nostrādātās stundas, aizņemtās darbavietas, vajag detalizācijas, lai iegūtu bagātu informāciju, kas raksturo šo sfēru. Lai saprastu, kas tad ir tie nodarbinātie, ko esam saskaitījuši, ir jāpalasa līdzi, kas ir rakstīts metadatos, proti, kas izskaidro to, kas un kā ir saskaitīts. Darbavietu skaitu mēs saņemam no uzņēmumu un iestāžu datiem, tas ir datu avots, un, ja personai ir vairākas darbavietas, tad tās visas tiek uzskaitītas. Pašnodarbinātie un neoficiāli strādājošie netiek iekļauti. Ieskatoties VID datu saturā, atšķirību iemesls atklāsies.
Vai CSP parāda arī reālo bezdarbu valstī? Te jautājuma sāls ir apstāklī, ka ir iedzīvotāji, kuriem, pat dzīvojot Latvijā, nav interesanti uzrādīt oficiālu darba vietu. Cik precīzi mēs redzam reālo bezdarbu?
Ir divi koncepti. Ir oficiāli reģistrētais bezdarbs, ko NVA nosaka atbilstoši nacionālam konceptam. Proti, valsts nosaka, kuriem nenodarbinātajiem pienākas šis statuss. Šos datus izmanto arī CSP savos aprēķinos. Otrs ir faktiskais bezdarba līmenis, kas vienmēr ir augstāks. Par šī lieluma noteikšanu esam atbildīgi mēs. Rādītāja noteikšanai izmantojam Starptautiskās darba organizācijas metodoloģiju un definīcijas. Faktiskā bezdarba dati veidojas no reģistrētajiem un apsekojumos iegūtajiem datiem. Aprēķinos izmanto datus no CSP veiktajiem darbaspēka apsekojumiem. No šīm aptaujām noskaidrojam arī neoficiālās nodarbinātības lielumu un citus statistiskus lielumus par nodarbinātību valstī.
CSP skaita daudzus lielumus par valsts tautsaimniecību. Dienas Bizness nereti analizē Latvijas eksportētājus, un izrādās, ka mūsu lielākie eksportētāji ir tirdzniecības tīkli vai reeksporta milži. Vai mūsu ražotās produkcijas eksportētāji arī ir kaut kur pamanāmi?
Runājot par ārējās tirdzniecības darījumiem, arī ir divi koncepti, kas tiek analizēti. Proti, ir pašražotās produkcijas eksports un ir ārējās tirdzniecības darījumi starptautiskās metodoloģijas izteiksmē. Ir vēl izvēles, kuri darījumi tiek iekļauti eksporta darījumos un kuri nē. Mums ir informācija pa nozarēm – cik mums ir pašražotās produkcijas eksporta. Redzam tādas nozares, kur ir 80% un 90% eksports, un tā ir pašu ražotā produkcija. Otra daļa ir ārējās tirdzniecības darījumi, kur tiek pielietota starptautiska metodoloģija, kas vienāda visās Eiropas Savienības valstīs. Arī šeit ir noteikumi, kādi darījumi tiek ieskaitīti eksportā un kādi nē.
Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
