Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides.

Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.

LZR ieskatā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šonedēļ, 18.septembrī, notikusī diskusija apliecina, ka Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā ir iestrēgusi vairākus gadus senā pagātnē un ignorē augstos zāļu pieejamības riskus Latvijas pacientiem ārkārtas situācijās. Nevajag pat ārkārtas apstākļus, jo atsevišķu medikamentu trūkums bija vērojams arī pērn, kad ārvalstu ražotāji nespēja tos nodrošināt nepieciešamajā apjomā. Arī šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst vakcīnu pret difteriju pieaugušajiem, ko Veselības ministrija izliekas neredzam. Skaidrs, ka globālajām farmācijas kompānijām prioritāte šādos gadījumos vienmēr būs to mājas tirgi vai tās valstis, kur konkrēto preparātu cena ir augstāka. Tā kā 94% medikamentu Latvijā tiek ieviesti no ārvalstīm, ikviens pārrāvums piegādes ķēdēs Latvijai var maksāt cilvēku dzīvības. To nedrīkst pieļaut!

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Veselības ministrija (VM) un veselības ministrs Hosams Abu Meri pēdējā brīdī imitē dialogu ar nozari, bez aprēķiniem un skaidra risku izvērtējuma virzot uz priekšu zāļu cenu regulējuma reformu, kas draud Latvijā samazināt medikamentu pieejamību un lētākās zāles padarīs dārgākas.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina VM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu pagaidām apturēt iecerēto normatīvo aktu grozījumu tālāku virzību un veikt dialogu ar nozari pēc būtības, nevis pēdējā brīdī formāli organizējot sarunas.

LZR bija viena no astoņām Latvijas veselības aprūpes organizācijām, kas, ņemot vērā VM attieksmi un haotiskās, neizvērtētās un ar nozari nesaskaņotās iniciatīvas, iepriekšējā nedēļā aicināja uz tikšanos premjeri Eviku Siliņu. Tikšanās ar premjeri vietā LZR piektdienas vēlā pēcpusdienā saņēma aicinājumu uz sapulci ar veselības ministru un premjeres biroja pārstāvjiem, bet noliktais tikšanās laiks bija pirmdienas rīts. Tas norāda, ka dialogs un sadarbība ar nozari tiek imitēta un ne VM, ne premjeres mērķis nav strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem zāļu cenu regulējumā, bet gan īstenot īstermiņā politiski izdevīgus solījumus.

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicina Veselības ministriju (VM) un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.