Veselības ministrija (VM) un veselības ministrs Hosams Abu Meri pēdējā brīdī imitē dialogu ar nozari, bez aprēķiniem un skaidra risku izvērtējuma virzot uz priekšu zāļu cenu regulējuma reformu, kas draud Latvijā samazināt medikamentu pieejamību un lētākās zāles padarīs dārgākas.
Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina VM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu pagaidām apturēt iecerēto normatīvo aktu grozījumu tālāku virzību un veikt dialogu ar nozari pēc būtības, nevis pēdējā brīdī formāli organizējot sarunas.
LZR bija viena no astoņām Latvijas veselības aprūpes organizācijām, kas, ņemot vērā VM attieksmi un haotiskās, neizvērtētās un ar nozari nesaskaņotās iniciatīvas, iepriekšējā nedēļā aicināja uz tikšanos premjeri Eviku Siliņu. Tikšanās ar premjeri vietā LZR piektdienas vēlā pēcpusdienā saņēma aicinājumu uz sapulci ar veselības ministru un premjeres biroja pārstāvjiem, bet noliktais tikšanās laiks bija pirmdienas rīts. Tas norāda, ka dialogs un sadarbība ar nozari tiek imitēta un ne VM, ne premjeres mērķis nav strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem zāļu cenu regulējumā, bet gan īstenot īstermiņā politiski izdevīgus solījumus.
“Piektdienas vakarā ministrija elektroniski atsūtīja uzaicinājumu uz tikšanos pirmdien no rīta, lai it kā pārrunātu dažādu organizāciju paustās bažas. Taču sanāksme vēlreiz pierādīja, ka ne ministrija, ne ministrs nav gatavi sarunai pēc būtības, bet reforma balstās tikai un vienīgi politiskajos solījumos. Arī pirmdienas sanāksmē ministrija nebija spējīga parādīt nekādus aprēķinus, ne risku izvērtējumu vai konkrētus risinājumus, kas tos palīdzētu novērst. Dialogs ir autoratīvs un formāls, ko apliecina arī tas, ka tik būtiska jautājuma risināšanā premjere nepiedalījās. Skaidrs, ka šīs sarunas mērķis bija “ievilkt ķeksīti”, lai pēcāk varētu pateikt, ka ministrija nozari ir aicinājusi uz sarunu, bet aizmirstot piebilst par termiņiem un risinājumiem,” uzsver LZR izpilddirektore Raina- Dūrēja -Dombrovska.
LZR jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka VM un veselības ministra Hosama Abu Meri piedāvātā zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Nozare ir izteikusi arī konkrētus priekšlikumus, taču tie netiek uzklausīti un izvērtēti.
R.Dūrēja-Dombrovska atgādina, ka zāļu pieejamība ir sabiedrības kopējai veselībai, noturībai un drošībai ļoti būtisks jautājums, tāpēc izmaiņām ir jābūt izsvērtām un pamatotām. Tā kā Latvijas zāļu tirgū 94% veido ārvalstu ražotāju medikamenti, īstenojot šīs reformas priekšlikumus, risks palikt bez zālēm palielinās gan ikdienā, gan jo īpaši arī ārkārtas situācijās. Turklāt, reforma kavēs patentbrīvo medikamentu un reģistrēšanu Latvijas zāļu tirgū, līdz ar to samazināsies pacientu iespējas iegādāties lētākas zāles, salīdzinot ar oriģinālpreparātiem. Īpaši sāpīgs “sitiens” tas būs vietējiem medikamentu ražotājiem, kas pašlaik strauji attīsta savu portfeli tieši ģenērisko produktu segmentā.
“Ja runājam par ieguvējiem no šīs reformas, tad pašlaik redzam tikai vienu – lielās ārvalstu kompānijas. Tās ražo lielākoties oriģinālpreparātus, un tādēļ šiem uzņēmumiem ir ļoti lielas priekšrocības cenas noteikšanā un to rentabilitāte ir ievērojami augstāka nekā citiem sistēmas dalībniekiem. Nenoliedzami, starptautiskajām kompānijām, kuru peļņa ir mērāma miljardos eiro un kuru medikamentus un to cenu sargā patenti, ir daudz vieglāk pielāgoties pārmaiņām tirgū,” uzsver R. Dūrēja-Dombrovska.
Asociācijas ieskatā cenu reformas pamatojums ir balstīts pieņēmumos, kas ir veidoti uz nesalīdzināmiem lielumiem. VM piedāvājums paredz ražotāja cenu kompensējamajiem medikamentiem Latvijā pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas cenām, bet jau tagad arī šajos ārvalstu tirgos ir dārgākas ražotāju cenas virknei medikamentu nekā Latvijā. Tāpat, vērtējot šo piedāvājumu, ir jāņem vērā kāds ļoti būtisks aspekts, proti, abās kaimiņvalstīs ir krietni plašāks kompensējamo medikamentu saraksts un valsts budžeta finansējums kompensāciju sistēmā, kas samazina izmaksas patērētājiem. Līdz ar to šajā situācijā Latvijai sanāk salīdzināt citās valstīs kompensējamo zāļu cenas ar mūsu valstī nekompensējamajām, kas arī pamatā veido pretrunas, kad tiek salīdzinātas cenas vienā vai otrā valstī.
Lai sekmētu medikamentu fizisko un finansiālo pieejamību ilgtermiņā, LZR ieskatā cenu reformai būtu jāparedz arī PVN izlīdzinājums zālēm, kas Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un viens no augstākajiem Eiropā, kā arī jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts.
