Latvijas ražotāji arī pēc šā gada 1.septembra, kad beigsies spēkā esošā policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) atkāpe tradicionālajiem kūpinājumiem, varēs kūpināt gaļu pēc tradicionālām metodēm, žurnālistiem šodien sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.

Viņa teica, ka Latvija varēs piemērot PAO atkāpes arī pēc 2017.gada 1.septembra, līdz Eiropas Komisija (EK) pabeigs PAO normas pārvērtējuma procesu un nāks klajā ar atbilstošu risinājumu.

Matuzale atgādināja, ka pērn ar ZM atbalstu tika realizēts zinātniskais projekts par PAO kūpinātā gaļā un izstrādātas vadlīnijas jeb labas ražošanas prakses ieteikumi benzopirēna un PAO samazināšanai tradicionālā kūpinātā gaļā un gaļas produktos. Vadlīnijas ievietotas ZM mājaslapā. Secināts, ka, ievērojot labas ražošanas prakses ieteikumus, ir iespējams samazināt PAO piesārņojumu kūpinātos produktos.

Pētījuma dati ir nosūtīti EK, kura ir sākusi atkāpes pārvērtēšanas procesu, lai, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, rastu atbilstošu risinājumu.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) popularizējusi Latvijas tūrismu mediju kontaktbiržās un semināros ASV - kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem uzrunāti desmitiem amerikāņu žurnālistu, kuru interese par Baltiju pamazām pieaug, informē TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

«Gaidāms, ka ASV tirgum man savā darbā būs jāvelta daudz laika, jo intereses līmenis ir gana augsts. Kamēr Baltijas valstu piedāvājums lielai daļai sastapto mediju pārstāvju vēl šķiet jauns un neiepazīts, gaidāmi jautājumi un mediju vizīšu pieprasījumi,» uzsver TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe, kura oktobra beigās strādāja trīs Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā. Ņujorkā 27. oktobrī un Losandželosā 29. oktobrī TAVA speciāliste piedalījās mediju kontaktbiržā Visit Europe Media Exchange (VEMEX), kur viņai katrā vietā bija vairāk nekā 20 tikšanos ar žurnālistiem.

Mediju pārstāvji interesējās par gastronomisko piedāvājumu, vēstures mantojumu, it īpaši – par ebreju vēsturi, arhitektūru Rīgā un mazpilsētās, atpūtu spa muižās un pilīs, nākamā gada svarīgākajiem notikumiem un daudz ko citu. Vairākus žurnālistus saistīja iespēja pavadīt nakti Liepājas Karostas cietumā un apmeklēt slepeno pazemes bunkuru Līgatnē.

Kolkā par 364 696 eiro uzbūvēts tirgus un brīvdabas estrāde, aģentūru LETA informēja Talsu novada pašvaldībā.

Projekts "Tirdzniecības vietas izveide Kolkā" tapis kopā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, pārbūvējot veco Kolkas vasaras estrādi pašvaldības īpašumā "Stadions" Kolkas pagastā par mūsdienu prasībām atbilstošu, sabiedrībai ērti izmantojamu, estētiski un tehniski pievilcīgu estrādi no jūras puses un vietējo mājražotāju un zivju produkcijas tirdzniecības vietu no Kolkas centrālās ielas puses.

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis skaidro, ka līdzšinējā Kolkas tirdzniecības vieta bija estētiski nepievilcīgās telpās, aukstumā un neērtībās. Viņš uzskata, ka tirdzniecības vietas izveidošana bijis neatliekamākais un vajadzīgākais darbs, kas Kolkā jāizdara.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Pirmdien sākušās faktiskās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai gan pašas Apvienotās Karalistes valdībā turpinās asas diskusijas šajā jautājumā.

Uzsākot sarunu otro kārtu, Lielbritānijas Breksita ministrs Deivids Deiviss tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kamēr Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt nodot atklātībā informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās.

«Pienācis laiks ķerties pie darba un padarīt šīs sarunas par veiksmīgām,» ierodoties EK mītnē Briselē, žurnālistiem paziņoja Deiviss.

Četras dienas ilgajās sarunās abas puses cer panākt progresu svarīgākajos jautājumos, tostarp par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.

«Mums ir neticami svarīgi panākt tagad vērā ņemamu progresu, visu to pārrunāt un noskaidrot viedokļu atšķirības, lai varētu tās atrisināt, kā arī noskaidrot kopīgo, lai varētu to nostiprināt,» norādīja Deiviss.

Briselē strādājošie latvieši saka, ka darba diena terora satricinātajā ES galvaspilsētā turpinās; nedarbojas sprādzienu skartā lidosta un metro, un nesen paziņots arī par augstu terora draudu gatavību Beļģijas atomelektrostacijās. Tā DB telefonsarunā sacīja Eiroparlamenta Eiropas Tautas partijas grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis. Pēc nacionālā atomenerģijas uzrauga pērnā gada nogalē dotās zaļās gaismas divu reaktoru ekspluatācijas turpināšanai, Beļģijā darbojas septiņi kodolreaktori, un AES dod ap 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas.

Savukārt Latvijas radio kolēģe Briselē Ina Strazdiņa DB saka, ka šodienas terorakti Briselē, kas prasījuši daudzu cilvēku dzīvības, jo absurdāki šķiet uz labā laika fona, ar ko pilsēta bieži netiek lutināta. «Ļoti skaista diena citādi, spoža saule, kas Briselē ir retums, un tas visu šo ainu padara vēl absurdāku un traģiskāku.»

«Metro stacija, kur nogranda sprādziens, ir slēgta, kā arī rajons ap to,» saka Ina Strazdiņa. «Virs Briseles riņķo helikopters. Joprojām pilsētā gaudo sirēnas – policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju, un ir ļoti grūti sazināties pa mobilo tālruni, jo līnijas ir noslogotas. Izsludināts ceturtais trauksmes līmenis, taču, esot tālāk no notikuma vietas, to nejūt. Dzīve rit ierastā gaitā, veikali un kafejnīcas ir vaļā. Slēgts metro, bet autobusi kursē.»

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

20. septembrī Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) ir izsniegusi atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai Bank M2M Europe AS akcionāru grupai, kurā ietilpst Signet Global Investors Limited, SIA Hansalink un SIA Fin.lv, liecina bankas paziņojums.

Pēc līguma parakstīšanas šā gada maijā visas līdzšinējam bankas vairākuma akcionāram Andrejam Vdovinam un viņa ģimenei piederošās akcijas ir pārdotas. Darījuma rezultātā Signet Global Investors Limited ieguva 25%, SIA Hansalink – 22,30%, SIA Fin.lv – 8,79% bankas akciju.

Signet grupa ir starptautiski atzīts finanšu līdzekļu pārvaldnieks, kas vairāk nekā 20 gadus vairo respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Londonā bāzētā fondu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Capital Management Limited ir pakļauta Lielbritānijas regulatoram FCA (Financial Conduct Authority). Grupas dibinātāji ir ASV pilsonis Serge Umansky (Seržs Umanski) un Šveices pilsonis Robert Marquardt (Roberts Markvarts).

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .

Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.

Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.

Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.

Līdz šim pirmajā veikala-studijas Steak Supply izveidē Rīgā ieguldītas vairāk nekā 100 tūkstošu eiro lielas investīcijas

«Lai atpelnītu ieguldīto, būs nepieciešams laiks, bet esam pozitīvi noskaņoti un jau šobrīd redzam, ka iedzīvotājiem ir liela interese gan par steika iegādi, gan mūsu piedāvātajām meistarklasēm,» saka Ļutaurs Daugirds (Liutauras Daugirdas), Steak Supply (SIA Steak Supply Latvia) un Kepsnių tiekimas UAB līdzīpašnieks. Viņš raugās pēc attīstības iespējām un domā laika gaitā atvērt arī citus, mazākus veikalus Rīgā. Uzņēmums ir sācis piegādāt arī savus produktus HoReCa sektoram un ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar vairākiem Rīgas restorāniem.

«Atvērt pirmo veikalu Lietuvā sākotnēji bija galvenokārt emocionāls lēmums: mūsu pašu vēlme pēc kvalitatīva un labi pagatavota steika un vēlme pārsteigt apkārtējos ar nebijušas koncepcijas gaļas veikalu, kas piedāvā visu steika pagatavošanai nepieciešamo: kvalitatīvu gaļu, garšvielas, citas piedevas un zināšanas. Viss sākās ar ideju radīt nelielu brīvdienu veikaliņu, kur uz vietas tiktu nogatavināta liellopa gaļa (dry aged beef) un sagriezta steika gabalos. Gaļu vēlējāmies sadalīt autentiski, izmantojot tādus darba rīkus kā cirvi, zāģi un asu nazi, apstrādājot katru gabalu atsevišķi, nevis to darīt industriāli. Jaunībā esmu strādājis par miesnieku. Balstoties uz savu pieredzi un apgūstot galvenos tradicionālos virzienus, kas izplatīti visā pasaulē, sāku dalīt gaļu steika gabalos un pielietot visas specifiskās darbības, izkopjot tās līdz niansēm. Tagad šī pieeja steika sadalīšanā ir daļa no Steak Supply ikdienas,» stāsta Ļ. Daugirds. Kepsnių tiekimas UAB pirmo veikalu Lietuvā atvēra 2014. gada oktobrī un pagājušajā gada uzņēmuma apgrozījums bija 800 tūkstoši eiro.

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.