Lai arī nākošajām paaudzēm paliek sakopta vide! – tā bioloģiskās saimniekošanas nozīmi skaidro Skrundas pagastā esošās z/s Valti saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi.

Saimniecība oficiāli reģistrēta pirms 21 gada, bet, kā stāsta Rihards, saimniekošana notiek jau septītajā paaudzē. Pirmsākumos Valtos audzēti gan graudi, gan 14 govju ganāmpulks ražojis pienu, taču izvēle tomēr palikusi pie gaļas liellopiem. Tieši viens notikums īpaši mudinājis domāt par bioloģisko saimniekošanu.

Pilnvērtīga bioloģiskā saimniekošana neesot iedomājama bez lopiem, jo tādējādi veidojas pilns cikls. Valtenbergi sākuši ar 11,6 ha, tagad Valtos apsaimnieko 600 ha, no tiem īpašumā ir 440 ha zemju. Liellopu audzēšanai Valtos pievērsās 90. gadu beigās, kad Latvijā ievesti pirmie Šarolē šķirnes lopi. Sākums – grūts, daudz bijis jāmācās, jo šī nozare bija pavisam jauna Latvijā, nevienam nav bijis pieredze ar šādu lopu šķirni.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.

Vienības gatvi Rīgā raksturo bruģis, dzīva auto satiksme un 10.tramvajs, ko dziesmā apdziedājis Labvēlīgais tips, aicinot sēsties sapņu vagonā…

Vienības gatves garums ir teju pieci kilometri. Tā ir izveidota XIX gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas reiz gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi dēvēja par Jelgavas šoseju, un sākotnēji tā bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pavirzīts līdz Jelgavas ielai. DB apciemoja vairākus uzņēmējus ielas posmā no Altonavas līdz Jelgavas ielai.

Auto, ka biezs

DB novēroja, ka viena no raksturīgākajām Vienības ielas iezīmēm – tur atrodas ne viens vien specializētais autolietu veikals. Viens tirgo krāsas vai dažādus aksesuārus mašīnu izdaiļošanai, kāds cits piedāvā servisu. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādai vienas specializācijas veikalu koncentrācijai esot savi iemesli – šeit ikdienā garām steidz autovadītāji, kas ir šo uzņēmumu potenciālie klienti. Turklāt šeit klientiem nav jādomā par autostāvvietu – mašīnas atļauts novietot gan ielas malās, gan atsevišķās vietās gandrīz pie veikalu durvīm. Savukārt tiem, kuri atstāj savu braucamo servisā, ir viegli un ērti izmantot sabiedrisko transportu un nokļūt pilsētas centrā.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Jelgavā aizvadīta biedrības Zemnieku saeima un Igaunijas Lauksaimniecības un Tirdzniecības kameras kopīgi veidotā projekta GreenAgri konference par aktualitātēm organiskā mēslojuma apsaimniekošanā, informē Zemnieku saeima.

Konferences pirmajā dienā dalībnieki apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus, kuri nodarbojas ar organiskā mēslojuma apsaimniekošanu. Savukārt otrajā dienā Latvijas un Igaunijas eksperti prezentēja spēkā esošās atšķirīgās vides prasības, kā efektīvi izmantot resursus un organiskā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas.

GreenAgri projekta ietvaros, četru gadu garumā Latvijas un Igaunijas apvienotā ekspertu komanda strādās pie inovatīvu organiskā mēslojuma apsaimniekošanas tehnoloģiju un metožu izstrādes. Projekta gaitā 10 Latvijas un 10 Igaunijas lauksaimnieku demonstrējumu laukos tiks novēroti un novērtēti dažādi mēslu apsaimniekošanas veidi. Eksperti un pētnieki apkopos, kā arī analizēs iegūtos datus par iespējamām barības vielu noplūdēm un sniegs lauksaimniekiem informāciju par optimāliem risinājumiem organiskā mēslojuma uzglabāšanai, izkliedei un iestrādei.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma piektdien sveica konkursa Sējējs – 2012 laureātus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus, mazpulkus un jaunos zinātniekus lauksaimniecībā.

Zaļākas saimniekošanas un zaļākas domāšanas process Latvijā norit smagi, atzīst Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Viens no Pasaules Dabas fonda (PDF) mērķiem ir saglabāt un atjaunot dabas resursus. Piekritīsiet, ka tas ir visai vispārīgs formulējums. Kas konkrēti patlaban tiek darīts?

PDF lielākais izaicinājums ir nevis gatavot skaistus dabas tematikai veltītus projektus, bet ietekmēt normatīvo dokumentu izstrādāšanu. Jāsaka, mums Latvijā ar izpratni par dabas aizsardzību – visplašākajā nozīmē – iet šausmīgi bēdīgi, jo saistībā ar neseno ekonomisko krīzi ir institucionalizējies priekšstats, ka tagad ātri, ātri labi dzīvosim un kaut kad vēlāk visu sakārtosim, bet vēl neinteliģentāku piegājienu grūti iedomāties. Iztēlojieties, aiziet cilvēks pie ārsta, un ārsts saka: «Paslimojiet vēl un nāciet tad, kad jums būs sliktāk.» Te gan nav runa tikai par Latviju, bet arī par Eiropu kopumā. Krīze varēja mudināt pārorientēties uz zaļāku saimniekošanu un zaļāku domāšanu. Tomēr šāds process norit smagi.

Otrdien, 23. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā Lauku saimniecību modernizācija, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai rastu iespēju piena lopkopības un cūkkopības nozarēs grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem pārorientēties uz citu saimniekošanas veidu.

Ņemot vērā pašreizējo sarežģīto situāciju lauksaimniecības jomā, īpaši piena un cūkkopības sektorā, kādu patlaban piedzīvo Latvijas lauksaimnieki, kurus skāruši citu valstu noteiktie importa ierobežojumi un kuriem bijuši lieli ieguldījumi saimniecību uzlabošanā, īstenojot projektus Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam (LAP) pasākumos, nepieciešami risinājumi šo saimniecību iespējām pārorientēties uz citu saimniekošanas veidu.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Par spīti skeptiķu pareģojumiem, ka Parīzes autoizstāde šogad būs vāja un skopa ar jaunumiem, realitāte izrādījās pavisam cita

Lielākās vaimanas un šaubas radīja fakts, ka izstādi Sēnas krastos nolēma izlaist vairāki smagsvari, piemēram, Volkswagen, Ford, Nissan, Volvo, kā arī citi mazāka izmēra autoražotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ uzgrieza muguru Eiropā apmeklētākajai izstādei. Tas tiesa, ka vairākas halles, kur iepriekšējos gados saimniekoja autoražotāji, šogad tika atdotas motocikliem un citai tehnikai. Tāpēc dažiem vairāk pieredzējušiem Parīzes izstādes apmeklētājiem sākumā bija neliels apjukums par izkārtojumu un zīmolu atrašanās vietu.

Starp citu, Parīzes izstāde, kas šogad svin 120. gadskārtu, oficiālajos paziņojumos uzsver, ka no šā gada izstāde ir transformējusies par mobilitātes izstādi, kura sola, ka arī nākotnē Parīzē vienuviet varēsim skatīties ne tikai automašīnas, bet arī ar tām saistītas un nesaistītas tehnoloģijas un, protams, jau pieminētos motociklus un tiem līdzīgo tehniku. Motozīmoli šo iespēju izmantoja ar vērienu, aizņemot milzīgu halli. Kā sacīt, vairāk brīva gaisa ļauj atrotīt piedurknes tiem, kas izstādē piedalījās un darīja to ar vērienu.

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Valsts leknāk atalgoto ierēdņu darba samaksas audzelīgums iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrumam ir tāltālu priekšā.

2,7% pieaugums pagājušajā gadā, 2,4% vēl gadu iepriekš un arī šim gadam nekādus īpaši pozitīvus pārsteigumus IKP pieaugums, droši ticams, nenesīs. Latvijas Bankas IKP prognoze šim gadam jau tika samazināta no 2,7% uz 2,3%. Ja tā piepildīsies, IKP izaugsmes ātrums būs rucis jau piekto gadu pēc kārtas. Par ministriju dāsnāk apmaksāto ierēdņu algām gan to nevar sacīt. Ar retiem izņēmumiem topa ierēdņi savas finansiālās pozīcijas pat ar vērienu stiprinājuši. Elites ierēdņi divu gadu laikā algā «uzbarojušies» pat gandrīz par 70%, izpētījis laikraksts Neatkarīgā. IKP pieaugums nobāl pret šo ierēdņu kabatas piepildīšanas straujumu.

#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Grasbergu saimniecībā Zilūži Bērzaines pagastā palielina piena un piena produktu ražošanu

Z/s Zilūži saimnieks Jānis Grasbergs ir moderns lauksaimnieks un šajā nozarē saredz labu perspektīvu. Investīcijas saimniecībā jau sasniegušas vairākus miljonus eiro.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Saimniecība darbojas četrās nozarēs – piena lopkopības, augkopības, piena pārstrādes un tirdzniecības. Saimniecībā ir 200 slaucamās govis, kopā 400 liellopi. Dienā tiek iegūtas septiņas tonnas piena, no kā 3 tonnas pārstrādā pašu piena pārstrādes uzņēmumā, iegūstot biezpienu, krējumu, sviestu un saldējumu. Pārējais piens tiek realizēts kooperatīvam Piena Loģistika.

Piena pārstrādes un tirdzniecības nozares viena otru labi papildina. Saimniecībai ir savs autoveikalu tīkls, caur kuru tiek realizēta saražotā produkcija. Pārstrādi J. Grasbergi uzsāka 2013. gadā.

Pieredzējušais latviešu hokeja aizsargs Rodrigo Laviņš nupat saņēmis diplomu tālmācības programmā Lauksaimniecības pamati, plānojot tuvākajā nākotnē pievērsties aktīvai saimniekošanai laukos, audzējot gaļas liellopus vai aitas, liecina ieraksts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) izdevumā Lauku lapa.

Laviņš atzinis, ka patlaban, spēlējot hokeja kluba Kurbads komandā un piedaloties Latvijas virslīgas sacensībās, viņam radies vairāk brīva laika, līdz ar to ir iespēja pievērsties citām interesēm.

«Lauksaimniecība mani interesējusi vienmēr, taču, kamēr aktīvi spēlēju hokeju, nevarēju tai atvēlēt laiku. Patiesībā bija doma stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet izbraukāt no Rīgas uz Jelgavu un vienlaikus spēlēt hokeju nebija iespējams. Kad uzzināju, ka pastāv tālmācības iespēja, nolēmu pieteikties,» atzina hokejists.

Viņš arī norāda, ka no sievas vecvecākiem mantotajā lauku īpašumā Salas pagastā savulaik turēti lopi un ir plānots attīstīt šo nozari, lai lauki nestāv tukši.

Eksbaņķiera Arnolda Laksas Pārdaugavā ierīkotajā brīvdabas atpūtas teritorijā Esena Pārdaugavas dārzi šā gada vasaras sezonā bija plānots atvērt virvju trasi, taču tās saskaņošanas process ar atbildīgajām institūcijām ir ieildzis un plāni atlikti uz nākamo gadu.

Kā vēstīts, brīvdabas atpūtas teritorija ierīkota 64 hektāru platībā un tika atklāta jūnija sākumā. Teritorijas vadīšanu A. Laksa ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Līdz ar citām aktivitātēm apmeklētājiem - atbilstoši fiziskajai sagatavotībai - plānots piedāvāt arī trīs virvju trases. Šobrīd tās ir gandrīz pabeigtas, taču nepieciešams būvvaldes apstiprinājums. Tagad tiek plānots, ka trases varētu tikt atklātas nākamā gada pavasarī. Ķiparu taka ir bērniem no 3 gadu vecuma, bet virju taka Esena Kalns ir divos posmos un dažādās grūtības pakāpēs.

«Virvju trase ir gandrīz pabeigta, un šobrīd mēs gaidām no būvvaldes apstiprinājumu. Diemžēl šis process ir pamatīgi ieildzis, jo iepriekš tika plānots trasi atvērt jau jūlijā, pēc tam oktobrī, bet šobrīd izskatās, ka tas notiks nākamā gada pavasarī. Trasei varētu būt labs potenciāls,» lēš D. Laksa. Virvju trases izveides kopējās izmaksas pārsniedz 70 tūkstošus eiro.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Latvijas Biškopības biedrība (LBB) nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai ar lūgumu skaidri un saprotami notiekt jēdzienu «dīvāna zemnieks» un noteikt jaunus kritērijus «dīvāna zemnieku» ierobežošanai.

Tas darīts ar mērķi, lai nepamatoti neciestu biškopji un citi vienkāršie lauku iedzīvotāji no nelielām lauku saimniecībām ar maziem ražošanas apjomiem. LBB atzīst, ka ministrija rīkojusies pareizi, nosakot atbalstu par bišu saimēm, taču plānotie un pastāvošie ierobežojumi mazāk labvēlīgā platību maksājuma (MLA) un vienotā platību maksājuma (VPM) atbalstam samazina ražotāju ienākumus un nav attīstību veicinoši.

Visi līdz šim likumdošanā noteiktie ierobežojumi visvairāk ietekmēja nelielās lauku saimniecības ar maziem ražošanas apjomiem un šajā kategorijā visbiežāk ir biškopji, savukārt īstie «dīvāna zemnieki» atraduši risinājumus kā apiet likumdošanā noteiktos ierobežojumus. Lai saudzētu nelielās saimniecības un neradītu draudus biškopjiem LBB iesaka ZM noteikto liellopu vienību/ha kritēriju VPM un MLA nepiemērot mazām saimniecībām ar platību līdz 50 ha.

Lai arī Latvija atbalsta Dānijas ieceri veicināt pārtikas ražošanu ar videi draudzīgām metodēm, tas nedrīkst notikt uz lauksaimnieku rēķina.

Tā uzskata zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura no 3. līdz 5. jūnijam dosies darba vizītē uz Dāniju - tur Horsensā notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālā sanāksme. Sanāksme notiek pēc Dānijas, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, ierosinājuma. Sanāksmes laikā lauksaimniecības ministri apspriedīs pārtikas ražošanas nozares attīstību un iespējamos risinājumus lauksaimniecības virzībai uz «zaļāku» ekonomiku ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

Eiropas Komisija aplēsusi, ka līdz 2050. gadam pieprasījums ES un visā pasaulē pēc pārtikas, lopbarības un rūpnieciskajām izejvielām varētu pieaugt par 70%, kas draud ar pieejamo resursu trūkuma palielināšanos. ES lauksaimniecības ministri spriedīs, vai pašreizējie politikas instrumenti pietiekami labi veicina virzību uz «zaļo ekonomiku», vai tomēr turpmāk ir nepieciešams lielāks atbalsts «zaļās» saimniekošanas modelim.

Konkursā par Skaistāko lauku saimniecību 2013 atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība Mazdzērvītes Kocēnu novadā.

Ločmeļu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2013 statusu un braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi un citas saimniecībā noderīgas dāvanas.

«Šogad jau otro gadu apzinām skaistākās lauku saimniecības Latvijā. Mūs priecē, ka līdztekus tradicionālajai lauksaimniecībai – piena lopkopībai, graudkopībai, augkopībai, mūsu zemnieku saimniecībās tiek attīstīts lauku tūrisms, audzēta bioloģiskā produkcija, plaukst kupli rožu dārzi un audzētas pat šitaki sēnes. Katra no šīm saimniecībām ar savu attieksmi pret darbu, apkārtējo vidi un attiecībām ģimenē ir kā miniatūrs valsts modelis, kā paraugs, kurā virzienā valstij vajadzētu attīstīties,» informē Food Union sastāvā ietilpstošās AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke.