Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Veselības aprūpes uzņēmumu grupas AS "Repharm" valdi atstājis Jānis Vanags un Josifs Apts, informēja "Repharm" grupas māteskompānijā AS "AB City".

Izmaiņas veiktas saistībā ar pārmaiņām "AB City" akcionāru sastāvā.

Vienlaikus kompānijā norāda, ka Vanags "Repharm" valdi atstājis, jo beidzies viņa pilnvaru termiņš. Viņš valdei pievienojās 2021.gada augustā uz noteiktu laiku.

Savukārt Apts, kurš "Repharm" valdē strādā kopš 2022.gada jūnija, pametīs ne tikai uzņēmuma "Repharm" valdi, bet arī atstās padomes locekļa amatus AS "Veselības centru apvienība" un AS "Aprūpes birojs".

Kompānijas valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Aleksejs Udačins. Vienlaikus "Repharm" valdē iecelts Guntis Zālītis, bet "Veselības centru apvienība" tuvākajā laikā sasauks akcionāru sapulci, lai pārvēlētu padomi.

Vanags pastāstīja, ka "Repharm" valdei viņš pievienojās pirms diviem gadiem ar mērķi izaicināt esošo veselības aprūpes kārtību.

Mazumtirdzniecības tīklam Maxima šis ir pagrieziena gads un tāds tas ir arī man - pievienoties šādā laikā uzņēmumam, kurš sagaida izaugsmi, intervijā DB teica bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic runasvīrs Jānis Vanags, kurš šogad janvārī pievienojies Maxima Latvija komandai, kļūstot par uzņēmuma valdes locekli un korporatīvo attiecību vadītāju.

J.Vanags atzina, ka aizejot no airBaltic, viņš izskatījis vairākus darba piedāvājumus, taču darba piedāvājumu Maxima Latvia viņu ieinteresējis visvairāk. «Es airBaltic nostrādāju 10 gadus un par šo laiku uzņēmums kļuva par vienu no labākajām reģionālajām lidsabiedrībām visā pasaulē. Tāpēc arī man pašam bija svarīgi turpināt izaugsmi un neapstāties. Karjeras attīstība man ir ļoti svarīga, desmit gadu laikā mani pakalpojumi kļuva vajadzīgi visa pasaulē – lielās globālās organizācijās, ar kurām es sadarbojos. Domāju, ka pašreizējais solis ir loģisks posms,» saka J.Vanags.

Viņš atzīst, ka gaidāmie pienākumi Maxima Latvija viņam ir jauna lieta un vienlaikus arī liela atbildība, bet viņš ir priecīgs, ka uzņēmums bija spējīgs konkurēt ar starptautiskiem piedāvājumiem. Jautāts, vai pēc aiziešanas no airBaltic nebija vēlme uzsākt pašam savu biznesu, J.Vanags atbild, ka savulaik viņš to sekmīgi izmēģinājis, bet pēdējā pusgada laikā viņš īstenojis dažus privātus projektus, kas bija svarīgi viņa ģimenei. Maxima Latvia vadītājs Andris Vilcmeiers to esot ņēmis vērā un bijis gatavs gaidīt šo pusgadu.

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropā, tādēļ finanšu ministra Andra Vilka (V) ierosinājums par nodokļu celšanu ir pareizs, pauda Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vilka ierosinājums ir pareizs, uzskata Vanags, jo Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) visā Eiropā. «Es domāju, ka tas ir pareizs virziens, taču svarīgs ir jautājums, kā šie nodokļi tiks celti,» uzskata Vanags. Viņaprāt, tikpat svarīga ir nodokļu iekasēšana.

«Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starpība starp iekasēšanas plāniem un tā izpildi procentuāli Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā,» sacīja Vanags, piebilstot, ka Latvijai ir vajadzīgi lielāki ieņēmumi, kas nozīmē vai nu lielākus nodokļus, vai labāku nodokļu iekasēšanu.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir mērķtiecība un spēja analizēt tirgu, spriež Andris Vanags, AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam nekad nevajadzētu mest plinti krūmos un padoties pie pirmajām neveiksmēm, jo skaidrs, ka izaicinājumi būs jebkurā biznesā, taču tie ir jāmācās pārvarēt, domā A.Vanags. Tāpat ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī komunikācija - ir jārunā gan ar saviem sadarbības partneriem un klientiem, gan ar darbiniekiem. Uzņēmējam ir jāmāk sevi prezentēt, jābūt atklātam, draudzīgam un jāspēj nodot savas vērtības sabiedrībai, atzīmē A.Vanags.

Uzstāda mērķus

Savu pirmo naudu nopelnīju 16 gadu vecumā, strādājot kino teātrī Liepāja par kinomehāniķa palīgu, atminas A.Vanags. “Tā bija ļoti laba pieredze, kas man iemācīja, cik svarīgi ir būt punktuālam un disciplinētam. Darbu nedrīkstēja kavēt, jo cilvēki bija nopirkuši biļetes un filmai bija jāsākas laikā, tāpat tajā laikā arī sapratu, cik būtiski ir izdarīt savu darbu labi un kvalitatīvi - tā, lai visi būtu apmierināti. Nozīmīgs aspekts man, kā vidusskolniekam, bija arī fakts, ka laikā, kamēr filma tika demonstrēta skatītājiem, es varēju izlasīt visu obligāto literatūru un izpildīt mājasdarbus. Principā tādā veidā varēju gan nopelnīt naudu, gan arī veltīt laiku mācībām,” stāsta A.Vanags, kurš bērnībā sapņoja kļūt par smagās automašīnas šoferi.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Mārtiņš Vanags, kurš nekustamo īpašumu nozarē darbojas jau vairākus gadus, informē alianses pārstāvji.

Līdz ar jauno vadītāju nozarē gaidāmas pārmaiņas ar mērķi celt Latvijas nekustamā īpašuma nozares konkurētspēju un veicināt investīciju piesaisti.

Kā primāro jautājumu, kura risināšanā plāno iesaistīties alianse, M.Vanags izvirza Latvijas nekustamo īpašumu nozares konkurētspējas celšanu. «Vērtējot starptautiskos rādītājus, redzams, ka Latvija nekustamo īpašumu attīstības tirgū no citām valstīm ievērojami atpaliek, kaut arī tā ir viena no būtiskākajām nozarēm Latvijas ekonomikai. Apzinoties nozares potenciālu, valstij ir svarīgi veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmētu investīciju veikšanu jaunos projektos. Jauns nekustamais īpašums nozīmē jaunas ražotnes, birojus, mājokļus, viesnīcas un tirdzniecības platības, kas rada investīcijas un darbavietas gan būvniecības fāzē, gan arī pēc tam – projekta ekspluatācijas laikā,» norāda M.Vanags.

Investēt naudu austrumu tirgos tagad ir sarežģīti, tāpēc investēts tiek tas, kas ir mūsu priekšrocība - zināšanas, tehnoloģijas, daudzu gadu pieredze -, strādājot rietumu sistēmā, sacīja sauso būvmateriālu ražotāja SIA Sakret direktors Andris Vanags.

Sakret noslēdzis franšīzes līgumu ar Krievijas pilsētas Samāras uzņēmumu Sakret Russland par Sakret būvmateriālu rūpnīcas izveidi Krievijā un līgumu par konsultācijām un apmācībām materiālu izstrādē un iekārtu izmantošanā atbilstoši Sakret standartiem. Sakret sauso būvmaisījumu rūpnīcā Krievijā tiks investēti astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu), un rūpnīcas projektētā jauda būs 150 000 tonnu sauso būvmaisījumu gadā.

2012.gada decembrī Krievijas partneri ar savām iekārtām jau sāka ražot būvķīmiju ar Sakret zīmolu, kuras realizācija notiek Samāras apgabalā.

«Mums ir noslēgti divi lieli līgumi ar Samaras reģionu Krievijā. Pirmkārt, esam Krievijas uzņēmumam Sakret Russland pārdevuši licenci ražot un pārdot produkciju ar Sakret zīmolu. Otrs līgums ar Sakret Russland paredz to, ka mēs šī uzņēmuma darbiniekus apmācām pilnīgi visā - sākot ar rūpnīcas izvēli, tirgus izpēti. Visus darbiniekus apmācījām Sakret rūpnīcā Rīgā un mūsu rūpnīcās Igaunijā un Lietuvā, kā arī Sakret veikalos. Tika iemācīts pilnīgi viss biznesa modelis - kādā veidā apkalpojam un uzturam četras rūpnīcas un birojus piecās valstīs - Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā. Šie divi līgumi arī ir mūsu investīcija,» skaidroja Vanags.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu alianse Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācija šogad Latvijā realizējusi investīciju projektus 0,5 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamgad sāks jauna loģistikas centra būvniecību Kauņā, kā arī plāno iegādāties kādu no vietējiem tirdzniecības tīkliem, žurnālistus informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs.

Līdzšinējās investīcijas ieguldītas veikalu aprīkojumā, rekonstrukcijā, kā arī jaunu partneru piesaistē un centrālās noliktavas Ķekavā attīstībā.

Kā norādīja Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas valdes loceklis Uldis Priekulis, nākamgad tiek plānots sākt jauna - 15 000 kvadrātmetru liela - Baltijas loģistikas centra būvniecību, kas atradīsies Kauņā. Viņš gan atturējās minēt ieguldījumu apjomus, bet atzina, ka centrs būs ļoti moderns ar daudzveidīgiem temperatūras režīmiem, kas ļaus ievērojami palielināt preču sortimentu.

Tāpat alianses vadītāji norādīja, ka patlaban notiek sarunas par kāda vietējā tirdzniecības tīkla iegādi, kura nosaukums pagaidām gan netiek minēts.

Latvijā mazumtirdzniecības nozarē jau labu laiku gaisā virmo idejas par konsolidāciju, pa reizei notiek arī sarunas, tomēr pašmāju kapitāla uzņēmumi nevar atrast kopsaucēju sadarbībai, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda, ka vēsturiski ir izveidojies tā, ka Latvijā ir vairākas kooperācijas ar dažādām pārvaldes metodēm, ar dažādiem īpašniekiem un viņu savstarpējām attiecībām. «Kamēr Igaunijā ir viens spēcīgs nacionālais tīkls Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, kas ir tirgus līderis, Latvijā ir uzskaitāmi vairāki dažāda lieluma tīkli.»

H. Danusēvičs atzīmē, ka tie cīnās katrs par savu klientu, savas ķēdes paplašināšanu, bet, spējot apvienoties, būtu līdzvērtīgi Latvijas tirgū dominējošajiem tīkliem Rimi un Maxima. Turklāt Latvijas tirgotāju kooperācijas kopsummā pat varētu pārspēt abas lielākās veikalu ķēdes Latvijā.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Amatu atstās ilggadējais Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Vanags apliecināja, ka pieņēmis lēmumu par karjeras maiņu, lai neapstātos savā profesionālajā attīstībā. Oficiāli darba attiecības ar nacionālo aviokompāniju viņam paredzēts pārtraukt vasarā.

«airBaltic ir viena no labākajām reģionālajām lidsabiedrībām pasaulē ar izcilu profesionāļu komandu. Pēdējos trijos gados papildus airBaltic manas zināšanas un kvalifikāciju izmantojušas gan tādas starptautiskas organizācijas kā ANO un IATA [Starptautiskā gaisa transporta asociācija], gan arī pasaules lielākās lidsabiedrības un aviācijas organizāciju vadītāji,» klāstīja Vanags.

Arvien vairāk uzņēmumu sāk dzīvot bez komercķīlām un iztiek ar savu naudu, bankām stingrākas prasības kredītu izsniegšanā, un iecerētais ekonomikas izrāviens var izčākstēt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lursoft pētījums par komercķīlām rāda, ka ekonomiskās recesijas apstākļos joprojām turpinās aizsāktais process, kad uzņēmumi atdod parādu un jaunus parādus vairs neuzņemas – nedod komercķīlu. Tādējādi faktiski aug to uzņēmumu skaits, kuriem agrāk bija komercķīlas, bet šobrīd vairs nav. Šo procesu uzņēmēji vērtē divējādi. Vieni uzskata, ka dzīvot bez komercķīlām nozīmē dzīvot ar to, kas pašiem ir, vienlaikus nav riska, ka kāda atgadījuma dēļ komercķīlas ņēmējs – banka – prasīs nekavējoties atmaksāt parādu, tomēr pašu rocība visbiežāk nozīmē lēnāku attīstību, nekā varētu būt, izmantojot kredītresursus. Otrs skatpunkts ir pilnīgi pretējs, proti – nav kredītu, nebūs ekonomiskās izaugsmes, kas nozīmē stagnāciju ar visām no tās izrietošajām sekām: augstākus nodokļus, došanos peļņā uz ārzemēm utt.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Mazumtirdzniecības tīkls «Maxima Latvija» paplašinājis uzņēmuma valdi, par jauno valdes locekli un Korporatīvo attiecību vadītāju (Chief Corporate Officer) ieceļot Jāni Vanagu, kurš 2017. gada pirmajā pusē pārtrauca darba attiecības ar Latvijas avikompāniju «airBaltic», kur ieņēma Korportīvās komunikācijas viceprezidenta amatu.

SIA «Maxima Latvija» Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris informē, ka jaunā valdes locekļa galvenās atbildības ietvers dalību uzņēmuma stratēģijas izstrādē, uzņēmuma reputācijas, klientu attiecību un komunikācijas stiprināšanu, efektīvu uzņēmuma iekšējo procesu un kvalitātes vadību, kā arī uzņēmuma iekšējās drošības un risku pārvaldību.

«Maxima Latvija» vadītājs un valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers atzīmē, ka mazumtirdzniecības nozarei, kā vēl nekad, ir jāspēj apmierināt klientu vajadzības, ceļot kvalitāti un vienlaikus nodrošinot arī ērtu un patīkamu iepirkšanos par izdevīgu cenu. «Esam pārliecināti, ka Jāņa pieredze un zināšanas palīdzēs uzņēmumam stiprināt mazumtirdzniecības līdera pozīcijas ar teicamu klientu un sabiedrības novērtējumu,»pārliecināts ir A. Vilcmeiers.