Lai arī nākošajām paaudzēm paliek sakopta vide! – tā bioloģiskās saimniekošanas nozīmi skaidro Skrundas pagastā esošās z/s Valti saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi.
Saimniecība oficiāli reģistrēta pirms 21 gada, bet, kā stāsta Rihards, saimniekošana notiek jau septītajā paaudzē. Pirmsākumos Valtos audzēti gan graudi, gan 14 govju ganāmpulks ražojis pienu, taču izvēle tomēr palikusi pie gaļas liellopiem. Tieši viens notikums īpaši mudinājis domāt par bioloģisko saimniekošanu.
Pilnvērtīga bioloģiskā saimniekošana neesot iedomājama bez lopiem, jo tādējādi veidojas pilns cikls. Valtenbergi sākuši ar 11,6 ha, tagad Valtos apsaimnieko 600 ha, no tiem īpašumā ir 440 ha zemju. Liellopu audzēšanai Valtos pievērsās 90. gadu beigās, kad Latvijā ievesti pirmie Šarolē šķirnes lopi. Sākums – grūts, daudz bijis jāmācās, jo šī nozare bija pavisam jauna Latvijā, nevienam nav bijis pieredze ar šādu lopu šķirni.
Izvēršot biznesu, Valtu saimnieks cerējis, ka kādam beidzot Latvijā būs interese par kvalitatīvu liellopu gaļu, bet diemžēl tas nenotiek. Grūti arī pateikt, vai tā ir sabiedrības neizglītotība vai kādi citi iemesli. «Tirgus ir pilns ar nenosakāmas izcelsmes gaļu,» viņš teic un intereses trūkumu skaidro ar to, ka esot darboņi, kuru vēlme ir pelnīt ar kontrabandas starpniecību, kur iespēja tikt pie daudz lielākas naudas. Pēc statistikas liellopu gaļas kontrabanda ir trešajā vietā aiz valūtas spekulācijām un cilvēku kontrabandas.
Arī cenu starpība ir jūtama – Zviedrijā viens kilograms bioloģiskās liellopu steika gaļas maksā 58 eiro, savukārt Latvijā zemnieks, nododot lopus kautuvē, var dabūt tikai līdz trīs eiro. «Visi grib steiku, bet mēs nevaram aiziet uz lauka, bullītim izgriezt steiku un tad – ar slēdzi ciet un audzē nākošo, mēs atnāksim atkal! Nu nav tā! Esam bijuši profesionāli tehniskajās skolās, runājuši ar topošajiem pavāriem, lai veidotos sapratne, ka nevar zemnieks tikai iedot ekskluzīvos gabalus, kur tad lai paliek pārējais? Tieši pavāri ir tie, kas to var izmantot. Cilvēki grib, piemēram, dabīgo buljonu, bet viņus māna un dod surogātu – buljonu no kubiciņiem,» zina teikt saimniece. Rihards min Zviedrijas un Somijas piemēru, kur ar likumu noteikts, ka jāizmanto 20% vietējās pārtikas gan skolās, gan bērnudārzos un slimnīcās.
Valtos saimnieko ar ekstensīvām metodēm, taču rezultāts ir gandrīz analogs intensīvi saimniekojošām saimniecībām – vidējais dzīvsvara pieaugums teliņiem ir 1,3–1,5 kg dienā. Saimniecībā audzē arī zivis, kas ir viens no posmiem bioloģiskajā lauksaimniecībā. Šim nolūkam izveidoti vairāki dīķi, ko Rihards sāka pakāpeniski atjaunot 1992. gadā. Daži dīķi atjaunoti to vēsturiskajās vietās, bet citi veidoti dabiskās ieplakās, tos iekļaujot ainavā. Tāpat saimniecībā tiek turētas bites, kas palīdz apputeksnēt ziedus.