Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Uzņēmēju vidū pieaug interese iegādāties “Virši” franšīzi - decembrī Skrundā plānots atklāt jau ceturto pilna servisa “Virši” franšīzes staciju.

Degvielas uzpildes stacija “Skrunda” kopumā būs jau 63. “Virši” degvielas uzpildes stacija Latvijā. Tā atrodas autovadītājiem nozīmīgā ceļa posmā un tajā tiks realizēts “Virši” atjaunotais interjera dizaina koncepts, kuru izstrādāja pašmāju dizaina birojs “H2E”.

“Mēs franšīzes ņēmējam nododam lietošanā ne tikai atpazīstamu zīmolu, bet jau gatavu biznesa modeli ar izstrādātu konceptu un spēcīgiem produktiem. Franšīzes ņēmējam ir tiesības strādāt ar “Virši” degvielas uzpildes stacijās pieejamo produktu sortimentu. Papildus tam, koncepta prasības ietver attiecīgu vizuālo noformējumu, tehnisko nodrošinājumu un klientu apkalpošanas standartus. Būtisks aspekts, kuru ievērojam – klients nedrīkstētu novērot atšķirības starp “Virši” stacijām un franšīzes ņēmēja pakalpojumiem,” uzsver “Virši” izpilddirektors Jānis Vība.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro investīciju saldētu maizes un konditorejas produktu ražošanas uzņēmumā SIA «Cannelle Bakery».

Periodā no 2014. līdz 2016. gadam Flycap izsniedza mezanīna aizdevumu uzņēmumam SIA «Cannelle Bakery» EUR 370 000 apmērā. Aizdevuma izsniegšanas brīdī uzņēmumam bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu bankā, tādēļ investīciju fonda «FlyCap» mezanīna aizdevums bija būtisks uzņēmuma tālākai attīstībai.

Investīcija tika izmantota ražošanas modernizēšanā, ražotņu Saldū un Skrundā apvienošanā un saldēto produktu līnijās attīstībā, kas ļāva uzņēmumam realizēt stratēģisko mērķi – eksporta apjoma palielināšanu.

Piecu gadu laikā uzņēmuma kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 23%, sasniedzot 3,3 miljonu eiro apgrozījumu 2018. gadā, un paredzams, ka 2019. gadā tas būs 4 miljonu eiro apmērā. Šajā laikā eksporta tirgus īpatsvars ir pieaudzis no 600 tūkstošiem eiro 2013. gadā līdz vairāk kā 1,3 miljoniem eiro 2018. gadā, un, pateicoties fonda investīciju atdevei, tas plānojas 1,6 miljonu eiro apmērā 2019. gadā. Savukārt eksporta tirgi pieauga no 10 valstīm 2013. gadā līdz 15 valstīm 2018. gadā. Uzņēmumam ar FlyCap investīcijas palīdzību ir izdevies izkļūt no -5% tīrajiem zaudējumiem 2013. gadā un stabilizēt uzņēmumu ar 7% tīrās peļņas maržu 2018. gadā, kas nodrošina uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju, darba vietas un nodokļu

Skrundas degvielas uzpildes stacijas darbiniece otrdien, ar auto dzenoties pakaļ zaglim, piespiedusi viņu avarēt, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova

Policija 9.aprīlī ap plkst.6.40 saņēmusi informāciju par to, ka kādā degvielas uzpildes stacijā Skrundā vīrietis ielējis degvielu 72 eiro vērtībā, paņēmis eļļu un cigaretes un aizbēdzis, par precēm nesamaksājot.

Pēc zādzības izdarīšanas 1953.gadā dzimušais vīrietis no tirdzniecības vietas bēga ar automašīnu, bet darbiniece ar savu automašīnu viņam sekojusi, līdz zaglis iebrauca grāvī. Vīrietis guvis traumas un nogādāts medicīnas iestādē.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī ir uzsākts kriminālprocess par zādzību nelielā apmērā. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs ar autobusiem "Lux Express" no šodienas palielinās pasažieru komercpārvadājumu reisu skaitu reģionālās nozīmes maršrutā Liepāja-Rīga un Liepāja-Rīga-Daugavpils, kā arī ieviesīs ekspresreisus, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums līdzšinējā viena reisa vietā no šodienas ieviesīs vēl vienu reisu no Liepājas uz Daugavpili un atpakaļ. Reiss izbrauks no Liepājas plkst.16, savukārt no Daugavpils uz Liepāju autobuss aties plkst.9.15.

Papildu autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs katru dienu plkst.9, bet no Rīgas uz Liepāju plkst.15. Tāpat tiks ieviesti jauni reisi piektdienās un svētdienās no Liepājas uz Rīgu plkst.14.45, bet no Rīgas uz Liepāju plkst.10.

Ņemot vērā jaunos reisus, mainīsies arī līdzšinējo reisu atiešanas laiki - no Liepājas uz Rīgu reiss, kas līdz šim izbrauca plkst.8.30, tagad aties plkst.8, savukārt reiss, kas no Rīgas uz Liepāju izbrauca plkst.14.30, aties plkst.14.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu

Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.

Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

Rīgā, Jaunpils ielā atklāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) un RRP 2.daļas jaunā mājvieta – depo, kas ir pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā un septītais jaunuzceltais depo Latvijā.

Jaunpils ielas depo un administratīvo telpu būvniecība sākās 2016.gada decembrī, un šobrīd RRP 2.daļas ugunsdzēsēji glābēji jau dodas izsaukumos no jaunas, dienesta vajadzībām piemērotas ēkas. Depo telpās ir dežūrmaiņas, administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem un speciālo automobiļu apkopes zona, kā arī 30 metrus augsts tornis šļūteņu žāvēšanai.

Ēkā ir piemērota ne tikai ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī Rīgas reģiona pārvaldes darbam. RRP uz jauno mājvietu ir pārcēlusies no ēkas Maskavas ielā 3. Tas nozīmē, ka turpmāk Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, tai skaitā, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektori apmeklētājus pieņems Jaunpils ielā 13.

NEFCO ir piecu Ziemeļvalstu valdību kopīgi dibināta starptautiska finanšu korporācija; līdz ar jaunā investora pievienošanos fonds dos priekšroku videi draudzīgiem projektiem.

"FlyCap" Mezanīna fonds, kas ir "FlyCap" otrais fonds, šogad ir piesaistījis jaunu investoru – Ziemeļvalstu Vides finanšu korporāciju (NEFCO). Kopā ar finanšu institūcijas Altum finansējumu NEFCO fondā ieguldījis 2,5 miljonus eiro. NEFCO ir izveidojušas piecas Ziemeļvalstu – Dānijas, Somijas, Īslandes, Norvēģijas un Zviedrijas – valdības. NEFCO šobrīd pārvalda vairāk nekā 560 miljonu eiro aktīvu un kopš 1990. gada ir devis finansējumu vairāk nekā 1400 privātiem un publiskiem vides projektiem.

"Neskatoties uz Covid-19 krīzi, neesam apstādinājuši mūsu investīcijas. Gluži pretēji – gribam atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 dēļ, bet tuvāko divu gadu laikā saskata izaugsmes iespējās. Līdz ar šī investora ienākšanu, fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem un CO2 samazinošiem projektiem," norāda Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds vienā uzņēmumā iegulda no viena līdz trim miljoniem eiro.

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors otrdien atzina, ka bruņotajiem spēkiem ir uzticēta vēl viena civila funkcija - automaģistrāļu uzturēšana kārtībā.

Armijas kontrolē jau pirms tam tika nodota civilā aviācija un dzelzceļa satiksme, kā arī policijas funkcijas.

Prezidents paziņoja, ka automaģistrāļu uzturēšana valsts dienvidos ir nodota armijai, atbrīvojot no šī pienākuma Transporta ministriju.

Transporta ministrija parasti bija piešķīrusi privātiem uzņēmumiem kontraktus autoceļu uzturēšanā, bet prezidents apgalvoja, ka šie kontrakti ir pārāk dārgi un šajā jomā ir daudz korupcijas.

"Ir ļoti maz nopietnu būvniecības uzņēmumu, jo tos visus sabojājusi korupcija," sacīja Lopess Obradors.

Lopess Obradors ir piešķīris bruņotajiem spēkiem, tostarp Nacionālajai gvardei, vadošo lomu kārtības uzturēšanā valstī un uzticējis tiem daudz vairāk pienākumu nekā iepriekšējie prezidenti.

DB.lv jau rakstīja par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pēkšņo aktivitāti pēc Valsts kontroles rekomendācijām visiem spēkiem atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, kas iznomāts SIA Arsan uz 40 gadiem, sākot no 1998. gada.

Nupat SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa saņēmis vēstules no VAMOIC, ka 5. novembrī objektu un tajā esošos nomniekus apciemos pārbaudes komisija, kurā noteikti būs vairāk nekā 8 cilvēki, kas acīmredzami ir pretrunā ar pašreizējiem mājsēdes noteikumiem.

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju 

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu...

VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki, neievērojot valstī noteiktās rekomendācijas un normatīvos aktus, iecerējuši nākt apsekošanā vienlaikus, paredzot iekļūšanu visas telpās, sākot no 7m2 līdz 300m2. Kopā būs vismaz astoņi cilvēki no VAMOIC un vēl vairāki no Būvniecības valsts kontroles biroja, iespējams, vismaz padsmit dažādu mājsaimiecību pārstāvji vēlas satikties paši un tad vēl visi kopā iekļūt telpās, kur gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt ne 15m2 ne 25m2 uz vienu personu.

"Laikā, kad pat divām mājsaimniecībām ir liegts tikties, ja nav kādi ļoti īpaši izņēmuma gadījumi, šajās telpās daudzās amatpersonas vēlas tikties ar vairāku citu desmitu mājsaimniecību locekļiem, kas, ja nestrādā attālināti, piemēram, vairākas ražotnes, arī atradīsies telpās. Tādējādi tiks apdraudēta gan komisijas locekļu, gan nomnieku, viņu tuvinieku un līdzcilvēku veselība. Es uzskatu, ka nevar būt pamatojums par kādu iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu vai citi pamatoti izņēmuma iemesli, kas pieļautu šādu vairāku, pat daudzu mājsaimniecību pulcēšanos, jo vairāk, ņemot vērā to, ka VAMOIC ir bijis šādās apsekošanās jau sešas reizes sešu pēdējo mēnešu laikā. Pēdējo reizi VAMOIC telpas inspicēja 5. oktobrī un nevar būt ne kāda steidzamība vai īpaša neatliekama nepieciešamība,” vēstulē DB.lv pauda E. Lapsa.

Jau rakstījām, ka VAMOIC intesīvas kontroles sākās pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?” publiskošanas šā gada februārī. Pusgada garumā, ik mēnesi VAMOIC darbinieki ik mēnesi apciemojuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas teritoriju, lai apsekotu iznomājamo objektu.

Visticamāk, ka tieši šādā veidā tiek pildīta VK rekomendācijā teiktais: “...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta.”

Jau rakstījām, ka Uzņēmuma SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības un uzrakstījis vēstuli premjeram un Aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi, turpat divu mēnešu laikā, tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiekošās kontroles savā veidā var pielīdzināt reiderismam.

E. Lapsa jau sniedza plašu interviju skaidrojot lietas apstākļus, bet šobrīd saņēmis vēstules no VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja, par to, ka iznomātajā objektā ikmēneša pārbaude neizpaliks arī mājsēdes laikā, 5. novembrī. Vēl vairāk, šoreiz viesu, iespējams, būs vēl vairāk nekā parasti.

Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" sāktajā līdzekļu vākšanā Ukrainas iedzīvotājiem pirmās dienas laikā savākti nedaudz vairāk nekā 500 000 eiro.

"Ziedot.lv" skaidro, ka Krievijas armija ir iebrukusi Ukrainā un pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas un Ukrainai ir nepieciešams atbalsts.

"Mēs nedrīkstam un negribam bezspēcīgi noskatīties uz nežēlīgu un bezjēdzīgu uzbrukumu Ukrainai. Katram ir jārīkojas, lai palīdzētu bērniem, sirmgalvjiem, mammām un tētiem, kuriem uzbrūk Krievijas armija. Šajā nevienlīdzīgajā karā nedrīkst Ukrainu atstāt vienu," pausts paziņojumā.

Vēl neesot zināms, kāda palīdzība būs visnepieciešamākā, taču kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām saziedotos līdzekļus plānots izlietot tur, kur tas būs visnepieciešamākais.