Sniegs un apledojums pirmdienas rītā daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 152 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienība.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

Ainažu šoseja (A1) posmā no Berģiem līdz Bīriņu pagriezienam;

Vidzemes šoseja (A2) posmā no Rīgas līdz Līgatnei;

Valmieras šoseja (A3) posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam;

Rīgas apvedceļi (A4 visa maršruta garumā;

Daugavpils šosejas (A6) visa maršruta garumā;

Jelgavas šoseja (A8) posmā no Jelgavas līdz Meitenei;

Liepājas šoseja (A9) no Kalnciemam līdz Apšupes krustojumam;

Rēzeknes šoseja (A12) visā maršruta garumā;

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta izmaksājusi atlīdzību 44 137 latu apmērā kompānijai Nordeka, kuras satiksmes autobuss cieta smagajā avārijā uz Liepājas šosejas pie Kalvenes.

Satiksmes negadījumā 14. augustā cieta 16 cilvēki. Negadījums noticis, kad pie luksofora apstājusies vieglā automašīna un Nordeka satiksmes autobuss, kurā savukārt ietriekusies kravas automašīna ar Cemex logo, informēja Valsts policija.

Inerces rezultātā satiksmes autobuss sadūries ar priekšā stāvošo vieglo automašīnu. Iesaistītais Nordeka autobuss cietis tik smagi, ka to vairs nebija iespējams atjaunot.

«Avārija bija nelaimes gadījums, kurā diemžēl zaudējām vienu no saviem transporta līdzekļiem. Šajā situācijā mums vajadzētu domāt, kā nosegt atlikušo līzinga maksājumu par autobusu un kā bojātā vietā vēl iegādāties jaunu,» skaidroja Nordeka pasažieru pārvadājumu direktora vietnieks Oļegs Pugačovs.

Pirms četriem gadiem notikusī divu automašīnu sadursme uz Jūrmalas šosejas liek uzdot vairākus jautājumus, vēsta laikraksts Diena.

Avārija, kurā cieta Ilva Karpova, bijusi tik spilgta, ka to atspoguļoja arī mediji. Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot, norāda laikraksts.

Mercedes vadītāja Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. «Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca,» toreiz notikušo atstāstījusi Karpova.

Personīgā transporta satiksmei Augusta Deglava pārvads tiks atklāts otrdienas vakarā, aptuveni ap plkst. 20 - 21, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Līdz ta uz pārvada nodrošināta tikai sabiedriskā transporta kustība.

Jau vēstīts, ka naktī uz otrdienu, 3. aprīli, notikusi ūdensvada avārija Augusta Deglava ielā, krustojumā pie Augšielas. Šīs avārijas dēļ rīta pusē braukšana pāri tiltam bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam, informē Rīgas ūdens.

Saistībā ar stadiona «Daugava» rekonstrukciju pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Augusta Deglava ielā tiek veikti kanalizācijas vada izbūves darbi, kuru laikā tika bojāts ūdensvads. Ģenerāluzņēmējs – a/s «Ceļu pārvalde», darbus veica SIA «Mārupīte-RR».

No pulksten 1 pārtraukta ūdens padeve vairākiem objektiem Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Vagonu ielai un Pērnavas ielas posmā no Vārnu ielas līdz Vagonu ielai, kā arī Augšielā un Stadiona ielā. Ūdensvada avārija lokalizēta, notiek tās likvidācijas darbi.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Maskavas metro vilciena avārijā, tā vagoniem nobraucot no sliedēm, bojā gājušo skaits sasniedzis 20, ziņo ārvalstu mediji. Ir arī daudz ievainoto.

Daļa ievainoto cilvēku no tuneļa iznesti uz nestuvēm, smagāk cietušo nogādāšanai uz ārstēšanas vietu izmantots gaisa transports. Vilciens devies no Maskavas ziemeļrietumiem uz pilsētas centru.

Kā avārijas iemesls tiek minētas tehniskas problēmas.

Šis ir viens no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē. Tunelis, kur notikusi avārija, būvēts pirms aptuveni 10 gadiem.

Aptuveni 150 cilvēki avārijā guvuši ievainojumus, informē Reuters.

Valstī izskan kritika par to, ka pārāk liela uzmanība tiek pievērsta metro sistēmas paplašināšanai, bet mazāka - uzturēšanai.

ASV apstiprināta pirmā cilvēka bojāeja avārijā, kurā iesaistīta ASV elektroautomobiļu ražotāja Tesla Motors automašīnā Model S, kurai bija ieslēgts autopilota režīms.

Ohaio štata Kantonas iedzīvotājs Džošua Brauns 40 gadu vecumā gāja bojā avārijā, kas notika 7.maijā Floridas štata Villistonā, kad viņa automašīnas kameras nespēja atšķirt gaišās debesis no balta traktora ar piekabi sāna, kas veica kreisā pagrieziena manevru, un tādēļ automašīna neveica automātisku bremžu aktivizāciju, liecina ASV valdības dati un Tesla izplatītais paziņojums.

Tehnoloģiju kompānijas īpašnieks Brauns tikai mēnesi pirms avārijas uzteica savu 2015.izlaiduma gada Model S par to, ka automašīna novērsa avāriju uz starpštatu autoceļa.

ASV Valsts autoceļu satiksmes drošības pārvalde sākusi izmeklēšanu par Tesla autopilota sistēmu un tās sniegumu.

Nāves gadījumu skaits otrdien notikušajā metro avārijā Maskavā, kad vilciena vagoni nobrauca no sliedēm, sasniedzis 23, jo viens no cietušajiem miris slimnīcā, informē ārvalstu mediji.

Daudzi cilvēki guvuši ievainojumus, daži - ļoti nopietnus. Avārija notika pilsētas rietumdaļā no rīta.

Daļa no ievainotajiem no tuneļa iznesti uz nestuvēm, Lai nogādātu cietušos uz ārstniecības iestādēm, izmantots arī gaisa transports.

Kā iemesls vienam no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē tiek minētas tehniskas problēmas.

«Vilciens pēkšņi palēninājās, gaismas izdzisa un tad bija uguns uzliesmojums un dūmi. Mēs tikām iesprostoti,» stāstījis viens no pasažieriem.

«Mēs bijām iesprostoti un tas, ka tikām ārā, ir brīnums. Es domāju, ka tās ir beigas. Daudzi cilvēki guva ievainojumus, galvenokārt vilciena priekšpusē, jo vagoni uzbrauca viens otram,» stāstījis kāds cits.

Šorīt uz plkst.6.30 apledojums vietām Latgalē, Zemgalē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 63 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

• Vidzemes šoseja (A2) no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, no Virešiem līdz Veclaicenei;

• Valmieras šoseja (A3) no Raganas līdz Braslas tiltam

• Daugavpils šosejas (A6) no Skrīveriem līdz Nīcgalei;

• Jelgavas šoseja (A8) no Olaines līdz Meitenei;

• Liepājas šoseja (A9) no Kaģiem līdz Apšupes krustojumam;

• autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) Visa maršruta garumā;

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Piektdien avārija ūdens padevē skārusi SIA «Rīgas ūdens» klientus Torņa ielā, tostarp «Balzāmbāru», kura līdzīpašnieks Andris Reizenbergs sociālajā tīklā Facebook pauž satraukumu par ietekmi uz biznesu.

«Piektdiena. Atnākot uz darbu pusstundu pirms «Balzambārs» durvju atvēršanās, mums paziņo, ka ir avārija ūdens padevē. SIA «Rīgas ūdens atbrauc, meklē visā ielas garumā, kur ir problēma! Atrod, iezīmē vietu, bet mums neviens neko konkrēti nepasaka, tik vien, ka varbūt vakarā būs ūdens. Mūsdienās taču, manuprāt, to problēmu var ātri atrisināt! Kurš par to atbildēs, kas segs radušos zaudējumus? Es saprotu, ka tas ir neparedzams gadījums, bet rēķinos atlaide tā dēļ nebūs! Domāsim labas domas,» savā Facebook kontā raksta A.Reizenbergs.

Db.lv sazinājās ar SIA «Rīgas ūdens» pārstāvi Artūru Mucenieku, kurš pastāstīja, ka uzņēmums strādā pie tā, lai situāciju novērstu, taču pagaidām nav zināms, cik nopietna ir problēma un cik ilgā laikā izdosies to novērst. «Šī ir forsmažora situācija. Un to nevar paredzēt,» komentēja A.Mucenieks.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Pilnībā pabeigti darbi ceļa posmā Berģos, kur pirmdien bija plīsis liels ūdensvads, un pašreiz ir pilnībā atjaunota satiksme uz Vidzemes šosejas, pastāstīja SIA Rīgas ūdens (RŪ) pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pilsētas labā krasta apkaimēs gan iespējama ūdens uzduļķošanās, brīdina Mucenieks.

Iepriekšējās divas dienas bojātā ūdensvada dēļ iebraukšana Rīgā pa Vidzemes šoseju pie Berģiem bija slēgta, jo, remontējot ūdensvadu, tika radīti nopietni ceļa seguma bojājumi.

Avārija bija nopietna - plīsa 80 centimetru diametra ūdensvads un visā pilsētā bija pazemināts ūdens spiediens. Plīsušais ūdensvads ir aptuveni 100 gadus vecs.

Uz jautājumu, cik lielus zaudējumus avārija nesusi, Mucenieks pagaidām nevarēja atbildēt un piebilda, ka tuvākās nedēļas laikā tiks apkopota visa informācija un izdarīti secinājumi, kā arī veikti aprēķini par kopējām izmaksām avārijas novēršanai.

Meksikā otrdienas vakarā pacelšanās laikā nogāzās lidmašīna ar 97 pasažieriem un četriem apkalpes locekļiem, un vismaz 85 cilvēki tika ievainoti, bet neviens nav gājis bojā, paziņoja amatpersonas.

Aviosabiedrības «Aeromexico» pasažieru lidmašīna «Embraer 190» nogāzās un aizdegās klajā laukā pie Durango štata galvaspilsētas Durango lidostas valsts ziemeļos, paziņoja štata civilās aizsardzības birojs.

Avārija notika stipras vētras ar krusu laikā.

«Ir apstiprināts, ka šajā avārijā neviens nav gājis bojā,» tviterī ierakstīja Durango štata gubernators Hosē Aispuro.

«Aptuveni 85 cilvēki ir ievainoti,» telekanālam «Milenio» paziņoja Durango štata civilās aizsardzības preses sekretārs Alehandro Kardosa. Viņš piebilda, ka daži cilvēki guvuši «nopietnus ievainojumus», bet vairums ievainojumu ir «ļoti viegli».

«Pēc avārijas piezemēšanās sākās ugunsgrēks,» bet «laimīgā kārtā neviens nav guvis apdegumus,» sacīja Kardosa.

Helikoptera avārijā Pakistānas ziemeļos piektdien gājuši bojā vismaz seši cilvēki, tostarp Norvēģijas un Filipīnu vēstnieki Pakistānā, paziņojušas amatpersonas.

Amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka Gilgitas-Baltistānas reģionā avarējis viens no trim helikopteriem MI 17, kas transportēja ārvalstu diplomātu delegāciju.

Helikopterā atradās vismaz 11 ārvalstu pilsoņi un seši pakistānieši, ziņoja amatpersonas.

Zināms, ka avārijā gājis bojā Norvēģijas vēstnieks Leifs H.Larsens ar sievu un Filipīnu vēstnieks Domingo D.Lucenario ar kundzi. Miruši arī abi helikoptera piloti.

Pakistāniešu žurnāliste, kas ceļoja atsevišķā helikopterā, sacīja, ka helikopters ietriecies skolas ēkā un aizdedzies.

To apliecinājušas arī amatpersonas, norādot, ka skolā atradās bērni.

«Tas bija diplomātisks brauciens, piedaloties 37 valstu pārstāvjiem,» norādīja viens no delegācijas locekļiem, kas atradās citā helikopterā.

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Atbildīgās iestādes šobrīd strādā pie regulējuma, kas paredz pēc nopietnām avārijām cietušajām automašīnām veikt speciālas pārbaudes, pirms tās saremontētas atgriežas ceļu satiksmē.

Žurnāls TopGear ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atbalstu ir veicis eksperimentu Vācijā, proti, triecientestam pakļaujot auto, kas «atdzīvināts» pēc smagiem bojājumiem, kuri iegūti ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Eksperiments apliecina, ka traģēdija pēc trieciena būtu neizbēgama.

CSDD direktors Andris Lukstiņš eksperimenta prezentācijas pasākumā žurnālistiem pastāstīja, ka eksperiments ir kārtējais grūdiens, lai situāciju mainītu un satiksmes drošību uzlabotu. Jau 1931.gadā Latvijā Ceļu satiksmes likumā bija rakstīts, ka gadījumā, ja automobilis cietis avārijā, tad pirms spēkrats atkal piedalās satiksmē tam jāveic papildus pārbaude. Diemžēl pašlaik Latvijā nepastāv šķēršļi, lai pēc avārijas automašīna atgrieztos satiksmē mirklī - vienkārši braucamrīks gaida nākamo tehnisko apskati, secina Lukstiņš.

Jaunmārupē lauksaimniecības produktu ražotāja SIA Sabiedrības Mārupe biogāzes koģenerācijas stacijā, veicot iekārtu apsekošanu, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cietis, uzzināja aģentūra LETA.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste, glābēji informāciju par negadījumu Mazcenu alejā 37 saņēmuši plkst.16.56 un, ierodoties notikuma vietā, jau pamanījuši no ēkas iznestu vienu cilvēku bez dzīvības pazīmēm. Pārmeklējot koģenerācijas staciju, tika atrasts vēl viens cietušais, kura dzīvību ārstiem glābt neizdevās.

Abi bojāgājušie bijuši vecumā ap 30 gadiem un strādājuši uzņēmumā SIA Sabiedrība Mārupe, pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis. Trešais cietušais centies savus kolēģus izglābt, bet arī saindējies ar gāzi un nogādāts slimnīcā, viņa dzīvībai briesmas nedraudot.

Pieprasījums pēc precēm, kas saistītas ar Kobi Braiantu, sasniedza drudža līmeni gandrīz uzreiz pēc tam, kad leģendārais basketbolists gāja bojā helikoptera avārijā kopā ar savu 13 gadus veco meitu Džiannu un septiņiem citiem cilvēkiem, vēsta "CNN".

Apģērbs ar K. Braianta tematiku "Nike" tīmekļa vietnē jau bija pilnībā izpārdots mazāk nekā dienu pēc negadījuma.

Daudzi fani sērfo interneta izsoļu platformā "eBay" un citās tirdzniecības vietnēs, lai iegādātos jebkādas ar aizsaulē aizgājušo basketbolistu saistītas piemiņlietas. To izmanto pārdevēji, kuri uzskrūvējuši pamatīgas cenas, īpaši tām lietām, uz kurām ir K. Braianta autogrāfi.

Tā, piemēram, kāds "eBay" reģistrēts pārdevējs vēlējies 3 miljonus ASV dolāru par basketbola bumbu, kuru 2002. gadā parakstījis K. Braiants un pārējā "Lakers" komanda. Kāds cits prasījis 2,88 miljonus ASV dolāru par "unikālu" bumbu, kuru K. Braiants parakstījis pēc pirmā NBA titula iegūšanas. Turklāt pārdevējs apgalvo, ka šīs bumbas vērtība pēc desmit gadiem būs 10 miljoni ASV dolāru.