Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka sākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» plāniem izveidot kopuzņēmumu ar Brazīlijas aviobūves kompāniju «Embraer», norādot uz bažām par konkurences kropļošanu.

«EK ir nobažījusies, ka pēc ieplānotā darījuma īstenošanas «Embraer» kā trešais lielākais konkurents pasaulē varētu vairs nebūt jau tā koncentrētajā komerciālo lidaparātu ražošanas nozarē,» skaidro komisija.

Tikmēr analītiķi uzsver, ka šāda EK rīcība rada riskus vēl vairāk saasināt jau tā saspīlētās ASV un Eiropas Savienības komerciālās attiecības.

Kā ziņots, «Boeing» pērn panāca vienošanos par «Embraer» komerciālo lidmašīnu ražošanas biznesa pārņemšanu.

Šī vienošanās ir līdzīga stratēģiskai partnerībai starp Eiropas konkurentu «Airbus» un Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompāniju «Bombardier», kas tika noslēgta 2017.gada oktobrī.

Vienošanās paredz, ka «Boeing» piederēs 80% «Embraer» komerciālo lidmašīnu ražošanas biznesa akciju, bet «Embraer» īpašumā saglabāsies atlikušie 20% akciju.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija “Mintos” uzsākusi sadarbību ar Igaunijas jaunuzņēmumu “Planet42”, kas nupat noslēdzis kampaņu kapitāla piesaistei 30 miljonu ASV dolāru apmērā.

“Planet42” nodrošina transportlīdzekļu abonēšanas pakalpojumu jaunattīstības valstīs, lai mazinātu nevienlīdzību auto pieejamības jomā. “Planet42”, kas nesen uzsācis darbību arī Meksikā, pievienošanās “Mintos” ļaus nostiprināt tirgus pozīcijas Dienvidāfrikā, vienlaikus saglabājot investīciju iespējas arī privātajiem investoriem.

“Planet42” attīstības plāns paredz tuvāko gadu laikā – līdz 2025.gada beigām gan esošo, gan jaunu tirgu apguves procesā savu pakalpojumu nodrošināšanai iegādāties miljonu automašīnu Dienvidāfrikas Republikā un Meksikā.

“Planet42” darbības pamatprincips ir mobilitātes problēmu risināšana jaunattīstības valstīs, kur sabiedriskais transports nereti ir nedrošs un neuzticams pārvietošanās veids, savukārt personīgo transportlīdzekļu iegāde neelastīgu finansēšanas risinājumu dēļ nereti nav pieejama pat cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem. Šādā situācijā miljoniem cilvēku ir ierauti nevienlīdzības ciklā, jo ierobežota mobilitāte rada sociālu atstumtību, ierobežo piekļuvi darba un citām iespējām, veicina ekonomisku nestabilitāti un stagnāciju. Iespēja iegādāties personīgo transportlīdzekli bieži vien ir ātrākais veids, kā pārraut šo loku.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» panācis vienošanos, lai pārņemtu Brazīlijas «Embraer» komerciālo lidmašīnu ražošanas biznesu, kompānijai cenšoties uzlabot konkurētspēju vidēju distanču lidaparātu tirgū.

Šī vienošanās ir līdzīga stratēģiskai partnerībai starp Eiropas konkurentu «Airbus» un Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompāniju «Bombardier», kas tika noslēgta pērn oktobrī.

Vienošanās paredz, ka «Boeing» piederēs 80% «Embraer» komerciālo lidmašīnu ražošanas biznesa akciju 3,8 miljardu dolāru (3,2 miljardu eiro) vērtībā. «Embraer» īpašumā saglabāsies atlikušie 20% akciju.

Abu uzņēmumu publiskotajā paziņojumā teikts, ka diskusijas par finanšu un pārvaldības jautājumiem nākamajos mēnešos turpināsies.

Tāpat šo darījumu vēl nepieciešams apstiprināt akcionāriem un regulatoriem, tostarp Brazīlijas valdībai.

Paredzams, ka darījums tiks pabeigts līdz 2019.gada beigām.

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

"Creamfinance" ieceļ jaunu grupas vadītāju ar mērķi paplašināt savu darbību vidēja riska produktu segmentā un pārsniegt 100 miljonu eiro ieņēmumu slieksni.

Jaunais "Creamfinance" vadītājs Patriks Koeks (Patrick Koeck) jauno amatu ieņem no 15. janvāra un ir izvirzījis mērķi – neraugoties uz komplicēto normatīvo regulējumu, panākt biznesa pieaugumu par aptuveni 20% gadā un divu gadu laikā ilgtspējīgi palielināt ieņēmumus virs 100 miljoniem eiro gadā.

"Nav viegli vienmēr atrasties soli priekšā mainīgajam regulējumam. Arī uzņēmējdarbības īstenošana vienlaikus gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas valstīs prasa daudz pūļu. Manuprāt, pašreizējā izaugsmes posmā uzņēmumam ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz iekšējiem procesiem un nodrošināt, ka visos mūsu tirgos tiek pakāpeniski ieviesti visi "Creamfinance" piedāvātie produkti," teic P. Koeks.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Lielbritānijas reģionālā lidsabiedrība «flybmi» finansiālo problēmu dēļ pārtraukusi reisus un nolēmusi iesniegt bankrota pieteikumu, kā vienu no problēmu galvenajiem iemesliem minot neskaidrības saistībā ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Aviokompānijas sestdienas vakarā izplatītajā paziņojumā teikts, ka finansiālās problēmas radījis degvielas cenu kāpums un tas, ka neskaidrību dēļ par nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānija 29.martā izstāsies no ES, aviokompānijai nav iespējams slēgt līgumus par lidojumiem uz ES valstīm.

«flybmi» veica reisus uz 25 galamērķiem Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Polijā un Vācijā. Lidsabiedrības galvenais birojs atrodas Īstmidlendsas lidostā Anglijā.

Aviokompānijas flotē ir 17 lidmašīnas – 14 «Embraer ERJ-145» ar 49 pasažieru vietām un trīs «Embraer ERJ-135» ar 37 pasažieru vietām.

Pagājušajā gadā «flybmi» pārvadāja 522 000 pasažieru.

Krievijas federālā aviācijas pārvalde "Rosaviacija" trešdienas vakarā apstiprināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins atradies lidmašīnā, kuras katastrofā visi desmit tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

"Rosaviacija" iepriekš bija apstiprinājusi, ka Tveras apgabalā avarējušās lidmašīnas "Embraer" pasažieru sarakstā ir Prigožins, bet tikai tagad apstiprināja, ka Prigožins, kurš jūnijā vadīja militāru dumpi, patiešām atradies lidmašīnā.

Saskaņā ar "Rosaviacija" datiem lidmašīnā atradās septiņi pasažieri - Sergejs Propustins, Jevgeņijs Makarjans, Aleksandrs Totmins, Valērijs Čekalovs, Dmitrijs Utkins, Nikolajs Matusejevs, Jevgeņijs Prigožins, un trīs apkalpes locekļi - lidmašīnas komandieris Aleksejs Ļevšins, otrais pilots Rustams Karimovs, stjuarte Kristīna Raspopova.

Starp lidmašīnas pasažieriem bija ne tikai Prigožins, bet arī viņa vietnieks ValērijsČekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums.

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

ASV autobūves gigants «General Motors» (GM) paziņojis, ka jauno vieglā apvidus automobiļa modeli ražos Meksikā, neskatoties uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pūliņiem mudināt vietējos uzņēmumus palielināt ražošanu iekšzemē.

«Chevrolet Blazer» jaunā versija tiks ražota Meksikā un eksportēta uz ASV, norāda GM preses pārstāvis Patriks Morisejs.

Morisejs skaidro, ka GM lēmumus par to, kur tiks ražoti automobiļi, pieņem jau vairākus gadus uz priekšu.

«Šis lēmums tika pieņemts pirms vairākiem gadiem un bija balstīts uz tajā laikā pieejamo ražošanas jaudu,» vēsta Morisejs. «Mēs joprojām saglabājam apņemšanos investēt un palielināt darbvietu skaitu ASV.»

ASV, Kanāda un Meksika panākušas vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu, kas aizstās Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), pret kuru ir iebildumi ASV prezidentam Donaldam Trampam, svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) paziņoja ASV un Kanādas valdības.

Jaunā līguma nosaukums būs Savienoto Valstu, Meksikas un Kanādas līgums (USMCA).

Vienošanos ar Meksiku par jaunā līguma nosacījumiem ASV panāca jau augusta beigās, bet vienošanos ar Kanādu - svētdienas vakarā.

Jauno līgumu iecerēts parakstīt līdz 1.decembrim, kad beigsies pašreizējā Meksikas prezidenta Enrikes Penjas-Njeto pilnvaras valsts galvas amatā. Pirms parakstīšanas līgumam jāgūst ASV Kongresa atbalsts.

ASV tirdzniecības pārstāvja Roberta Laithaizera un Kanādas ārlietu ministres Kristijas Frīlendas kopīgajā paziņojumā teikts, ka jaunais līgums «sniegs brīvākus tirgus, brīvāku tirdzniecību un spēcīgu ekonomikas izaugsmi mūsu reģionā», kurā ir 500 miljoni iedzīvotāju un trīs valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir apmēram triljons ASV dolāru gadā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Pēdējā Volkswagen Beetle automašīna 10.jūlijā šķērsoja Meksikas ražotnes līniju, oficiāli pasludinot šīs slavenās formas automašīnu ražošanas beigas.

Autobūves uzņēmums «Volkswagen» par lēmumu beigt ražot slavenos auto paziņoja pērn septembrī. Šāds lēmums pieņemts, jo «Volkswagen» liek uzsvaru uz elektromobiļu un uz ģimenēm orientētu lielāku automašīnu būvēšanu.

«Vabolīšu» debija ASV notika pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, un tās popularizēja Disneja kinostudijas 1968.gada filma «The Love Bug» («Mīlas kukainis»). Bet pirmais modelis radīts 1930.gadu beigās Vācijā.

To pārdošana ASV tika pārtraukta 1979.gadā, bet šo automobiļu ražošana turpinājās Meksikā un Brazīlijā. «Volkswagen» 1997.gadā ASV sāka ražot «jauno vabolīti» («New Beetle»).

Pēdējais vabolītes modelis Beetle Final Edition limitētā skaitā tiks pārdota Meksikā, internetā, par bāzes cenu, kas ir 21 000 ASV dolāru.

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti.

Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0.2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.

Eiropas noteiktais Zaļais kurss ir nepielūdzams, un tas liks mums visiem mainīt dzīvesveidu, jo jaunajā politikā daudz plašāk tiek runāts par kopējo produkta radīšanas ciklu un ietekmi uz apkārtējo vidi.

Svarīgi kļūst ne tikai jautājumi, no kā produkts ir radīts, bet arī kādas tehnoloģijas ir tikušas izmantotas izejmateriālu ieguvē, cik efektīva ir ražotne, kā izmanto resursus ražošanas procesos, kāda ir loģistikas ķēde, kāds iepakojums un tā pārpalikumi, un galu galā – cik ilgs ir preces mūžs un kur, kā un par ko tā tiks pārstrādāta lietošanas cikla beigās. Līdz ar to rodas jautājums – vai tiešām atkritumi un pārpalikumi ir problēma, vai arī tie joprojām ir neizmantots resurss? Pētījumi rāda, ka uzņēmumi, kuri ir aizdomājušies par šo problēmu un rīkojušies, palielināja savu apgrozījumu, bet katrs sestais norāda uz izdevumu samazināšanos.

Jaunā Eiropas politika liks mums daudz intensīvāk domāt par atkritumu neradīšanu un maksimālu to tālāk izmantošanu. Tas attiecas ne tikai uz mūsu radītajiem sadzīves atkritumiem, bet arī uz preču ražošanas procesa pārpalikumiem, uzliekot vēl lielāku atbildību par radītajiem atkritumiem uz ražotāju. Eiropas politika jau sen vērš ražotāju uzmanību uz resursu tālāk-izmantošanas nozīmi biznesa konkurētspējas celšanā un darbības dekarbonizācijā.

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

CreamFinance, starptautiskais finanšu pakalpojumu sniedzējs, mainījis savu nosaukumu un kļuvis par AvaFin. Izmaiņu galvenais mērķis ir veidot starptautiski atpazīstamu zīmolu, turpinot aktīvu darbību zem viena vārda visos piecos grupas uzņēmumos – Latvijā, Polijā, Čehijā, Meksikā un Spānijā.

2022. gada 5. oktobrī CreamFinance Holding mainīja savu nosaukumu uz AvaFin Holding LTD. 8.decembrī tam sekoja SIA CreamFinance Latvia, kļūstot par Avafin Latvia SIA. Plānots, ka tuvākajos pāris gados nosaukumu mainīs arī pārējie grupas uzņēmumi, un turpmāk zīmoli darbosies ar vienotu nosaukumu – AvaFin.

Zīmola maiņa kā nākamais attīstības solis

Līdz ar zīmola maiņu un starptautisko darbību apvienošanu tiek uzsākts jauns posms uzņēmuma attīstībā. AvaFin kļūs pieejamāks un atpazīstamāks starptautiskā vidē.

Kaspars Dzirneklis, AvaFin Latvia valdes loceklis: “Kā starptautisks uzņēmums mēs apzināmies, cik svarīgi ir pielāgoties mainīgajai videi, lai spētu darboties un konkurēt globālā mērogā. Uzlabojam procesus un veicam vizuālas izmaiņas zīmolā, bet no juridiskā viedokļa mūsu saistības paliek spēkā. Klienti un partneri būtiskas izmaiņas neizjutīs.”

Meksika no otrdienas aizliegusi elektronisko cigarešu un citu veipošanas ierīču tirdzniecību, pastāvot bažām par to ietekmi uz veselību.

Tie ir meli, ka e-cigaretes ir droša alternatīva tabakas dūmu ieelpošanai, norādīja Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. "Šie veipi arī ir kaitīgi veselībai."

Prezidents parakstījis dekrētu, ieviešot aizliegumu Pasaules dienā bez tabakas.

Šie produkti izstrādāti tā, lai būtu pievilcīgi jaunatnei, skaidro Lopess Obradors demonstrējot rozā veipu.

"Paskatieties uz krāsu, dizainu," uzsvēra prezidents.

Mehiko pilsētas vadība savukārt paziņoja, ka jebkāda smēķēšana turpmāk būs aizliegta pilsētas galvenajā laukumā Sokalo un apkārtējos rajonos pilsētas vēsturiskajā daļā.

Kā skaidro dome, šāds lēmums pieņemts, lai vērstu uzmanību uz riskiem veselībai.

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Meksikas varas iestādes pirmdien paziņoja, ka ir sākušas izmeklēšanu sankciju noteikšanai pret 420 uzņēmumiem, tostarp veikaliem un bēru namiem, par negodīgu cenu celšanu jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

Patērētāju aizsardzības birojs paziņoja, ka simtiem pārtikas veikalu un mazumtirgotāju ir mainījuši izliktās cenas, vai prasījuši pārāk daudz par svarīgākajām pārtikas precēm un tādām pandēmijas dēļ pieprasītām precēm kā roku dezinfekcijas līdzekļi un sejas maskas.

Par "neattaisnotu cenu palielināšanu" var tikt piespriesti naudassodi vai citi administratīvi sodi.

Varas iestādes tomēr attaisnoja vienu no kliedzošākajiem cenu celšanas gadījumiem, atzīstot, ka pie skābekļa balonu cenu divkāršošanas vai trīskāršošanas lielā mērā ir vainojami patērētāji, kas tos iegādājušies katram gadījumam, lai tie būtu pa rokai, ja kāds saslimtu.

Meksikā ir apstiprināti vairāk nekā 650 000 inficēšanās ar Covid-19 gadījumu un apmēram 60 500 ar to saistītu nāves gadījumu. Pēc šo nāves gadījumu skaita Meksika ir trešajā vietā pasaulē.

Latvijā dibinātais IT uzņēmums SIA “Zabbix” atver savu ceturto ārvalstu biroju, šoreiz Meksikā. Pēc divarpus gadu darbības Latīņamerikas tirgū, uzņēmums jaunas izaugsmes iespējas saskata tieši Meksikas tirgū.

SIA “Zabbix” izstrādā atvērtā pirmkoda programmatūru, kas ir paredzēta IT infrastruktūras resursu veiktspējas un pieejamības uzraudzībai un izsekošanai. Programmatūru Zabbix plaši pielieto visā pasaulē un Latvijā dažādās nozarēs – finanšu, mazumtirdzniecības, izglītības, valsts un pašvaldību, kā arī organizāciju IT infrastruktūras monitorēšanai.

Uzņēmumam jau ir filiāles Japānā (kopš 2012.gada), ASV (2016) un Brazīlijā (2020), kas veiksmīgi darbojas vairāku gadu garumā, sniedzot pakalpojumus vietējiem klientiem. Meksika ir Zabbix otrs lielākais tirgus pēc klientu un partneru skaita Latīņamerikā, kā arī pēc Zabbix lietotāju komūnas aktivitātēm.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, apmeklējot robežu ar Meksiku, sacīja, ka varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, lai iegūtu pilnvaras apiet Kongresu, kur demokrāti nevēlas piešķirt finansējumu robežas barjeras celtniecībai.

Trampa prasība par finansējumu mūrim un demokrātu nostāja pret to novedusi līdz federālās valdības aģentūru darba apturēšanai, kas ilga visas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un turpinās arī pašreiz.

Prezidents ir pieprasījis barjeras izveidošanai piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro).

Demokrāti apgalvo, ka Trampa solītais mūris gar Meksikas robežu ir uzmanības novirzīšana no sarežģītākām imigrācijas problēmām un Trampa instruments lielāka atbalsta gūšanai konservatīvo vēlētāju vidū.

«Mēs varam izsludināt ārkārtas stāvokli. Mums vajadzētu. To vienkārši nosaka veselais saprāts,» sacīja Tramps.

Laikraksts «Washington Post» pieļauj, ka Baltais nams jau gatavojas ārkārtas stāvokļa izsludināšanai, kas ļautu Trampam iegūt līdzekļus barjeras celtniecībai no ASV Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Armijas inženieru korpusa (USACE). Baltais nams ir licis USACE pārskatīt savu budžetu, lai redzētu, cik lielu summu būtu iespējams atvēlēt barjeras būvniecībai.