Starp Latviju un Lietuvu Latvijas Krājbankas lietā bija vairākas «cūcības» pazīmes, it sevišķi no Lietuvas puses, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.
Viņaprāt, Lietuvai par problēmām saistībā ar Latvijas Krājbanku vajadzēja Latvijas atbildīgajiem dienestiem paziņot ātrāk, jo kaimiņi par situāciju uzzināja ātrāk un Latvijas puse varētu šīs lietas risināt laicīgāk, raksta Diena.lv.
«Ja Ģenerālprokuratūrā iesniegums bija iesniegts 14.novembrī, tad jau bija dienas, kad tas tika gatavots. No Lietuvas kolēģa sapratu, ka pirmā informācija bija 11. novembrī. Tad 11.novembrī būtu ātrāk, nekā 16. novembrī,» raidījiumā Dienas Rīts skaidroja J.Brazovskis.
Uz jautājumu, kādēļ Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums tika iesniegts tikai ceturtdien, FKTK pārstāvis atbildēja, ka bija jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi - jāsamaksā darbiniekiem algas, jātiek skaidrībā ar maksājumiem, jāizvēlas maksātnespējas administrators u.c. Viņš norādīja, ka maksātnespējas administrators tika izraudzīts, vadoties pēc kandidāta profesionālajām spējām.
J.Brazovskis arī apliecināja, ka izvēlētais maksātnespējas administrators - Aigars Lūsis - apņēmās sadarboties ar starptautisku auditoru firmu, jo šis ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem maksātnespējas procesiem Latvijā.
FKTK pārstāvis arī apliecināja, ka vajadzība sadarboties ar Snoras banku šajos procesos ir ļoti liela. Tomēr viņš sarunas laikā atklāja, ka sadarbību starp Lietuvu un Latviju šajā gadījumā varētu vērtēt kā «sliktas sadarbības paraugu».
Runājot par līdzšinējās FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes atpākšanos no amata, FKTK pārstāvis noliedza, ka vēlētos strādāt viņas vietā. «Nē, es nevēlos kļūt pat FKTK vadītāju. Vienkārši negribu,» norādīja J.Brazovskis. Viņaprāt, vadītāja kandidātus profesionāli izvērtēs Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs. «Man nekorekti runāt par kandidātiem,» atzina FKTK pārstāvis.
Runājot par pirmajām aizdomām par Latvijas Krājbankas procesiem, J.Brazovskis minēja šā gada septembri, kad bankā tika iemaksāts kapitāls. FKTK vēlējās uzzinās, kas tās ir par personām, kas to darījušas un kāda ir kapitāla kvalitāte. Šie bija jautājumi, ko FKTK uzdeva Latvijas Krājbankai. «Nevaru atklāt Latvijas Krājbankas atbildi, varu pateikt vienīgi to, ka Latvijas Krājbankas atbilde mūs neapmierināja,» skaidroja J.Brazovskis. Viņš arī piebilda, ka 2008.gadāļ FKTK attiecībā uz šo banku mainīja uzraudzības «piegājienu un arvien vairāk pievērsa Latvijas Krājbankai uzmanību».
Uz jautājumu, vai patlaban pieņemts labākais risinājums attiecībā uz Latvijas Krājbanku, J.Brazovskis atbildēja, ka «jā». Viņaprāt, ieguldījumi bankas glābšanas gadījumā būtu daudz lielāki, kā arī, iespējams, šādu lēmumu būtu grūtības saskaņot ar Eiropas Komisiju.
J.Brazovskis arī apliecināja, ka bankas klientiem vienmēr jāatceras, ka likums paredz, ka Noguldījumu garantijas fonds paredz garantijas līdz 70 000 latu apmērā, kā arī bankas uzrauga valsts un tās ir licencētas.