Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi, vēsta irliepaja.lv.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs portālam apstiprinājis, ka LOC joprojām nav atguvis ap 530 000 latu, kas tika pazaudēti, 17.novembrī mēģinot pārskaitīt naudu uz citu banku un vienlaikus slēdzot LOC Krājbankas kontu.

Pēc Fricberga sacītā, ir tikai trīs iespējas, kā situāciju atrisināt. Pirmā: LOC bankrots jeb maksātnespēja. Otrā: pamatkapitāla palielināšana par trūkstošo summu, bet tad paliek atklāts jautājums, vai to darīs abi akcionāri (70,99% daļu pieder Liepājas pašvaldībai, 29,01% – Latvijas Olimpiskajai komitejai) un vai darīs to proporcionāli. Ja, piemēram, Liepājas dome viena pati iegulda šo summu, mainās akcionāru proporcija. Kā trešo un ticamāko Fricbergs minējis iespēju, ka LOC «kārpās pats» un meklē aizdevumu.

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Liepājas domes Finanšu komiteja nolēmusi prasīt Valsts kasē aizņēmumu, lai SIA Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) varētu norēķināties ar būvniekiem par peldbaseina izbūvi.

Liepājas Olimpiskajam centram (LOC) pārskaitījumā no Latvijas Krājbankas uz citu komercbanku pazuda aptuveni pusmiljons latu, kas bija nepieciešami, lai norēķinātos par pērn decembrī pabeigto peldbaseina un SPA būvi.

Liepājas dome nolēmusi ņemt aizdevumu un par šo summu palielināt LOC pamatkapitālu. Tā kā pašvaldībai nav iespēju šos līdzekļus atvēlēt no budžeta, nolemts ņemt Valsts kasē 300 tūkst. latu īstermiņa aizdevumu. Norēķināties ar celtniekiem daļēji palīdzēs arī otrs LOC akcionārs Latvijas Olimpiskā komiteja, daļu līdzekļu iecerēts atgūt no Latvijas Krājbankas.

DB rakstīja, ka pārskaitījums tika veikts 2011.gada 17.novembrī, daļēji – latos, daļēji – eiro, tomēr nauda jaunajos kontos neienāca, bet Krājbankā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Vēlāk pārskaitījuma daļa, kas tika skaitīta latos, jaunatvērtajā kontā parādījās. Savukārt daļa, kas skaitīta eiro – aptuveni divas trešdaļas no visas summas, joprojām nav nevienā bankas kontā. 2010.gada jūlijā LOC noslēdza līgumu ar SIA Velve par peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedza 2,3 miljonus latu, neskaitot PVN.

SIA Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) vēl joprojām ir neziņā par aptuveni pusmiljonu latu, kas 17. novembrī pārskaitīti no Latvijas Krājbankas konta uz citu banku.

«Atšķirībā no citiem, kas šajos datumos mēģināja pārskaitīt naudu no Krājbankas uz citu banku, mēs vienlaikus slēdzām kontu Krājbankā. Tāpēc pārskaitījumam nebija, kur atgriezties,» Db.lv stāsta SIA Liepājas Olimpiskais centrs direktors Gatis Griezītis. Kopumā LOC Krājbankā glabāja vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Pēc notikumiem ar Snoras banku Lietuvā uzņēmuma vadība nolēma kontu Latvijas Krājbankā slēgt un turpināt sadarbību ar citām bankām. Pārskaitījums veikts 17.novembrī, dienas vidū, daļēji - latos, daļēji - eiro, tomēr nauda jaunajos kontos nav ienākusi, bet Krājbankā tā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Pēc pārrunām ar bankas un FKTK tā pārskaitījuma daļa, kas skaitīta latos, parādījusies jaunatvērtajā kontā. Savukārt tā daļa, kas skaitīta eiro - aptuveni divas trešdaļas no visas summas -, joprojām nav nevienā bankas kontā. «Es ļoti ceru, ka tas tuvākajā laikā nokārtosies,» saka G. Griezītis.

Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Liepājas Olimpiskā centra (LOC) daudzfunkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešama arī sporta manēža, uzskata LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis.

Jau šobrīd Liepājas OC ir viens no lielākajiem sporta kompleksiem Latvijā (21 tūkst.m2 grīdas, 2 ha teritorijas) un piedāvā ļoti dažādus sporta, kultūras un rekreācijas pakalpojumus, kas ļāvuši četros pastāvēšanas gados piesaistīt 2,2 miljonus apmeklētāju. «Apmeklētāju plūsmu varētu apskaust dažs labs lielveikals,» uzskata G.Griezītis. Pērn ik mēnesi Liepājas OC apmeklējuši 2300 cilvēku, bet gadā - gandrīz 840 tūkstoši. Apmeklētāju skaita ziņā Liepājas OC tuvojas līderim - Rīgas Olimpiskajam sporta centram. Savukārt finanšu apgrozījuma ziņā Liepāja ir aptuveni trešajā vietā no visiem Latvijas Olimpiskajiem centriem. «Rīgā ir pusotru - divas reizes augstākas cenas, savukārt Ventspils Olimpiskais centrs apsaimnieko gandrīz visas nozīmīgās sporta un atpūtas bāzes pilsētā,» skaidro Liepājas OC direktors. Saimnieciskā darbība, ja neskaita līdzekļu zaudējumu Latvijas Krājbankā, esot ar pluszīmi. Tiesa, pēc pieciem ekspluatācijas gadiem vairākām tehniskajām iekārtām nolietojuma pakāpe prasa ieguldījumus, un šajā kontekstā centram veidojas zaudējumi. No Liepājas OC ieņēmumiem 65% jeb 513 tūkst. Ls ir pašu ieņēmumi, pašvaldības līdzekļi ir 29% jeb 227,7 tūkst. Ls, 3% dod Latvijas Olimpiskā komiteja, 3% - Izglītības un zinātnes ministrija. Lielāko izdevumu daļu (35%) veido OC darbinieku algas un nodokļi, maksa par elektrību - 17%, maksa par gāzi - 13%. Administratīvās izmaksas ir aptuveni 10% no OC apgrozījuma. 2012.gadā te notikuši 314 sporta sarīkojumi, tostarp Eiropas līmeņa sacensības basketbolā, Dēvisa kauss tenisā, kur piedalījās arī Ernests Gulbis, prestižas florbola un cīņas sporta sacensības. Notikuši arī 210 kultūras sarīkojumi, OC strādājis bez brīvdienām. Četros gados Liepājā pabijuši sportisti no 45 valstīm, kopskaitā 3347 ārzemnieki. Ārzemnieku piesaistē veicies arī baseinu un SPA kompleksam - apmeklētāju struktūrā citvalstu viesi bijuši ap 10%.

Liepājas Olimpiskais centrs 2012. gadā apgrozīja 785,7 tūkstošus Ls, kas ir par 98,66% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Gads noslēgts ar 281,2 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmums divas reizes palielinājis pamatkapitālu. 300 tūkst. Ls tika ieguldīti, lai norēķinātos par baseina un SPA kompleksa būvniecības darbu izpildi, jo nauda, kas bija paredzēta minētajām investīcijām, palika maksātnespējīgajā a/s Latvijas Krājbanka, skaidro uzņēmuma vadība. Otrs pamatkapitāla palielinājums veikts aizvadītā gada decembrī ar naudas ieguldījumu 42,5 tūkst. Ls apmērā un mantisko ieguldījumu 17,5 tūkst. Ls apjomā.

Pērn Liepājas Olimpiskajā centrā notika 314 sporta pasākumi, ieskaitot Latvijas III Olimpiādi, Eiropas čempionātu basketbolā jauniešiem U-18 grupā un Deivisa kausa izcīņa tenisā vīriešiem starp Latvijas un Ukrainas izlasēm. Tāpat pērn Olimpiskajā centrā norisinājās 214 kultūras pasākumi.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti, sacīja Kučinskis.

Viņš pārmeta Belēvičam melošanu. «Ja esi ierauts kaut kur iekšā, jebkurā gadījumā, tas ir viens stāsts. Bet esi vīrietis un pasaki, ka esi to darījis!»

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Liepājas Mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkursā (MVK) finansējums piešķirts sešiem no 16 iesniegtajiem projektiem, tostarp finansējumu saņems arī uzņēmumi ar pašvaldības kapitālu.

Ekspertu komisija atbalstījusi SIA Emeda projektu, kas paredz atjaunot restorāna Pastnieka Māja vasaras dārzu. Pašvaldība piešķīrusi nedaudz vcairāk par diviem tūkstošiem latu. Atbalstu 2850 latu apmērā saņems SIA Muižnieka ligzda projekts Karostas apmeklētāju centrs – multifunkcionāls un kvalitatīvs tūrisma pakalpojumu sniedzējs Karostā. SIA Liepājas Olimpiskais centrs saņems 1500 latu starptautiskās profesionālās basketbola treniņnometnes un LOC kausa izcīņas basketbolā organizēšanai.

SIA Red Sun projektam Apgaismes iekārtu uzstādīšana un ceļa uz pludmali izgaismošana Liepājas pilsētas parkā un pludmales teritorijā piešķirts domes līdzfinansējums 2360 Ls apmērā. SIA Kurzemes Taxi projekta rezultātā tiks nodrošināta velosipēdu un inventāra noma ģimenēm ar bērniem vai dzīvniekiem, kā arī gados veciem vai nepieredzējušiem velobraucējiem. Tam pašvaldība piešķīrusi 900 latu. Individuālais komersants BB Veikparks sava projekta ietvaros piedāvā uzstādīt lineārā kabeļa veikparku, tādejādi veicinot veikborda attīstību Liepājā, pagarinot arī tūrisma sezonu. Veikparka atrašanās vieta ir plānota starp Zirgu un Atteku salām. Projektam piešķirts finansējums Ls 3000 apmērā – iekārtu iegādei un uzstādīšanai, elektroenerģijas pieslēguma izveidei, teritorijas labiekārtošanai, pludmales volejbola laukuma izveidei, transporta izmaksu segšanai, nomas inventāra un palīgmateriālu iegādei. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 30 tūkstoši latu.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Vismaz divus turpmākos gadus Rīgā zināmais Olimpiskais sporta centrs tiks dēvēts par Elektrum Olimpisko centru, jo to paredz noslēgtais divu gadu sadarbības līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un AS Latvenergo.

Kā aģentūrai LETA minēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, noslēgtais reklāmas pakalpojumu līgums paredz 370 000 eiro atbalstu, no kā daļa summas tiks novirzīta Latvijas sportistiem, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Taujāts, vai arī reģionālajiem olimpiskajiem centriem tiks mainīti nosaukumi, Vrubļevskis skaidroja, ka nosaukumu maiņa notiks tikai Rīgā, jo Olimpiskais sporta centrs 100% pieder LOK, savukārt Ventspils un Liepājas olimpiskajiem centriem īpašnieks ir arī pašvaldība.

Atklājot Olimpiskā centra jauno nosaukumu, LOK prezidents sacīja, ka 90.gadu beigās vairāku gadu garumā LOK jau bijusi sadarbība ar Latvenergo. Sadarbība atkal bijusi iespējama, pateicoties tam, ka pagājušajā gadā tika atvērts elektroenerģijas tirgus. «Latvenergo ir stabils partneris, un mēs ceram, ka sadarbība turpināsies ne tikai divus gadus, bet arī vēl pēc tam,» pauda Vrubļevskis.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš iecelts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatā, lēmis Ministru kabinets.

Valdība arī atļāvusi A. Liepiņam savienot LSEZ valdes locekļa amatu ar Uzraudzības komitejas locekļa Finanšu ministrijā, Garantiju aģentūras kapitāla daļu turētāja pārstāvja, Latvijas Zinātnes padomes locekļa un Koordinācijas padomes locekļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā amatu.

Savukārt pagājušajā nedēļā apstiprinātajiem LSEZ valdes locekļiem valdība ļāva pildīt valdes locekļa pienākumus, savienojot to ar citiem amatiem. Uldim Seskam ļauts savienot LSEZ valdes priekšsēdētāja amatu ar Liepājas pilsētas domes Budžeta komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas domes kapitāla daļu turētāja SIA «Liepājas olimpiskais centrs», Administratīvi teritoriālās reformas padomes locekļa un partijas «Liepājas partija» valdes priekšsēdētāja amatu.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Liepājas Olimpiskajā centrā no 10. līdz 19.maijam treniņus aizvadīja divi Latvijas populārākie sportisti - basketbolists Kristaps Porziņģis un bokseris Mairis Briedis, informē LOC pārstāve Anete Mūrniece.

Par saviem nākotnes plāniem un lēmumu palīdzēt Latvijas izlasei Eiropas čempionātā, sportists paziņoja preses konferencē, kura 24.aprīlī norisinājās Liepājas Olimpiskajā centrā. Jau iepriekš, konferences laikā, Latvijas basketbolists informēja, ka šovasar aizvadīs treniņus arī pasaules čempiona boksā, Maira Brieža, vadībā.

Kristaps Porziņģis pērnājā gadā atzīts par Latvijas labāko sportistu. Viņš nupat veiksmīgi aizvadījis savu otro sezonu NBA kā Ņujorkas Knicks komandas uzbrucējs. Liepāja ir sportista dzimtā pilsēta, tādēļ katru vasaru Porziņģis izmanto iespēju gatavoties gaidāmajai sezonai LOC infrastruktūrā. Arī šī vasara nebūs izņēmums.

Mairis Briedis 2017.gada 1.aprīlī kļuva par Pasaules Boksa padomes (WBC) čempionu, izcīnot pārliecinošu uzvaru pret Vācijas sportistu Marko Huku. Šī nebija pirmā reize, kad Briedis viesojās Liepājas Olimpiskajā centrā. 2013.gada 22.novembrī sportists pieveica čehu Ļubošu Šudu, iegūstot pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem, savukārt otru cīņu Liepājā Briedis aizvadīja 2014.gada novembrī, kad aizstāvēja čempiona titulu pret Beļģijas bokseri Ismailu Abdulu.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Būvinspekcija Liepājā apsekojusi 14 ēkas, lai pārliecinātos, ka to būvkonstrukcijas nerada draudus apmeklētājiem, kā arī – vai šīs ēkas tiek izmantotas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. Pārkāpumi konstatēti vienīgi veikalā Depo, kur nav bijusi sakārtota dokumentācija.

Līdz dokumentācijas sakārtošanai pārtraukti celtniecības darbi vienā no Depo būvprojektiem.

Datus Būvvalde apkopojusi atsevišķi par sabiedriski nozīmīgām publiskām ēkām būvniecības procesā, kā arī pēdējos piecos gados ekspluatācijā pieņemtajām ēkām.

Atbilstoši ministrijas pieprasījumam apsekoti seši būvniecības procesā esoši būvobjekti un astoņas pēdējos piecos gados ekspluatācijā pieņemtās sabiedriski nozīmīgās ēkas, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku.

Ārkārtas pārbaudes uzdots veikt pēc Rīgā, Zolitūdē, notikušās traģēdijas, kurā iegruva tirdzniecības centra Maxima jumts un bojā gāja 54 cilvēki.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā līdz augusta vidum ir iesaistīts 4051 skolēns, informē NVA.

Visvairāk bērnu ir nodarbināti Rīgas reģionā – 1167 un Kurzemes reģionā – 1131.

Vasaras darbos līdz šim jaunieši lielākoties strādāja par palīgstrādniekiem – 1303, labiekārtošanas strādniekiem – 388, pārdevēja palīgiem – 213, sezonas lauksaimniecības strādniekiem – 148, sētniekiem – 135. Tāpat skolēni strādāja tādās profesijās kā, piemēram, sporta instruktors (50), skolotāja palīgs (44), pavāra palīgs (38), lidostas avio drošības dienesta darbinieka palīgs (33) un citās profesijās.

Šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā Liepājas pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti – 101, SIA Olimpiskais centrs Ventspils – 91, AS Diāna – 81, Tukuma novada dome – 75, AS Rīgas piena kombināts – 72, Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 72, SIA Maxima Latvija – 69, VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 56, Dagdas novada pašvaldība – 54, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs Gaiļezers, Rīgas Dzemdību nams, uzņēmums Lido, Rēzeknes gaļas kombināts un daudzi citi Latvijas uzņēmumi.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā pusotra mēneša laikā ir iesaistīti 2800 skolēni, no kuriem 1224 dalību pasākumā jau pabeiguši, informē NVA.

Viena skolēna nodarbinātības laiks ir viens mēnesis. Skolēni gan veic dažādu speciālistu palīgu pienākumus, gan strādā tādās profesijās kā, piemēram, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, pārdevējs, lauksaimniecības palīgstrādnieks.

Darba devēji NVA filiālēs ir pieteikuši 5021 darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā. Visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, Liepājas pašvaldības āģentūra Nodarbinātības projekti, SIA ALG Cleaning, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Uzņēmējdarbības attīstībai Luminor banka piešķīrusi vairāk nekā pusmiljonu eiro SIA BCS, vienam no lielākajiem uzņēmumiem profesionālās uzkopšanas jomā. Uzņēmumam atvērta jauna kredītlīnija 350 000 eiro apmērā un izsniegts līzings par 200 000 eiro.

Aizdevums piešķirts ar Altum garantijas nodrošinājumu.

SIA BCS kredītlīniju izmantos tehnikas apkopei, kā arī ikdienas izdevumu segšanai, savukārt līzings paredzēts dažādas tehnikas iegādei, kas nepieciešama saimnieciskajai darbībai, tostarp teritorijas uzkopšanas tehnikai, mazgāšanas mašīnām u.c.

Uzņēmums nodarbojas ar lielveikalu, biroju ēku un citu telpu uzkopšanu, kā arī sniedz ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus un veic cita veida uzkopšanas darbus. SIA BCS lielākie sadarbības partneri ir Maxima, Rimi, IKEA, Drogas, Kronospan, Realto, Euro Aptieka, Vairāk saules u.c., t.sk. valsts un pašvaldību objekti, piemēram, Valsts Ieņēmumu dienests, RTU, Latvijas nacionālais vestūres muzejs, Daugavpils Olimpiskais centrs, Liepājas koncertzāle Lielais dzintars u.c.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Liepājā atklāta jaunuzbūvētā Liepājas Olimpiskā centra (LOC) Tenisa halle, Liedaga ielā 5, informē Liepājas pilsētas dome.

Projekta ietvaros 5988 kvadrātmetru platībā tapusi tenisa halle ar pieciem slēgtiem tenisa kortiem, labiekārtota apkārtējā teritorija, izbūvētas autostāvvietas. Uzbūvēts arī administratīvais korpuss, kur pirmajā stāvā atrodas sportistu un treneru ģērbtuves, treniņu un sporta inventāra telpas. Ēkas otrajā stāvā atrodas trenažieru zāle, komandu ģērbtuves un halles administrācijas telpas.

Tāpat projekta ietvaros tapis universāls āra sporta spēļu laukums un ielu vingrošanas rīku laukums, āra tenisa laukums, iesildīšanās sienas un laukums, kā arī āra pludmales tenisa laukums.

Tenisa halle paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai un nodrošināšanai arī gada aukstajos mēnešos. Kā norāda pašvaldībā, tenisa halle tāpat paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā un vienlaikus turpināt treniņa nodarbības paralēli sacensību norisei. Jaunā sporta infrastruktūra būs ieguvums arī blakus esošās skolas audzēkņiem, kuriem sporta stundas varēs notikt modernā un ērtā stadionā.

Eiropas Komisija (EK) apturējusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izmaksu Igaunijai, par iemeslu minot zemu uzraudzības līmeni pār to izlietojumu, vēsta Äripäev. Igaunija ir nogriezusi zaru uz kura pati sēdējusi, tā par šo notikumi izteicies valsts finanšu ministrs Jurgens Ligi.

Igaunijas Finanšu ministrijas veiktajā auditā atklājies, ka ES fondu uzraudzības departamentam iesniegtie pārskati nav bijuši pilnīgi, departamentam iesniegtie dati ir strīdīgi un departamentam nav pietiekoši daudz informācijas par organizācijām, kas saņem ES fondu naudu, bet pasludinājušas bankrotu.

Ministrija pēc audita rezultātiem pastiprinās to iestāžu, kas atbild par Eiropas fondu naudas finansējumu, kontroli. Līdz kontroles sistēmas uzlabošanai ES struktūrfondu izmaksa Igaunijā uz laiku ir apturēta, vēsta Delfi.ee.

Arī EK paziņojusi, ka fondu naudas izmaksa tiks apturēta līdz Igaunija «sāks pievērst lielāku uzmanību tam, kādā veidā ministrijas rīkojas ar ES fondiem». Igaunijas puse cer, ka problēmas tiks atrisinātas jau tuvākajos mēnešos.