«Sanācija nav pašmērķis, jo svarīgākais ir atgūt noguldītāju un kreditoru līdzekļus, bet jebkurā situācijā, kad kāds uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, ir pareizi izsvērt, vai ir iespējama sanācija. Protams, Latvijas Krājbankas sanācija ir iespējama,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
«Jautājums, vai izdodas atrast pietiekami stabilus investorus, kas ir gatavi sanāciju realizēt. Šobrīd LK kapitāla nepietiekamība ir 167 miljoni latu. Tātad ir jāatrod šie 167 miljoni, lai atjaunotu kapitāla pietiekamību, un vēl vismaz 100-150 miljonus latu bankas likviditātei,» viņš skaidrojis.
Vaicāts, vai par šiem jautājumiem runājis ar Aleksandru Antonovu, FKTK pārstāvis sacījis: «Aleksandram Antonovam es vienkārši pastāstīju, kāds ir Latvijas Krājbankas finanšu stāvoklis. Viņš izteica varbūtību, ka viņa sadarbības partneri investori būtu gatavi izskatīt šo jautājumu. Mana atbilde bija - jā, ja tie ir stabili investori ar caurskatāmu kapitālu, viņiem ir laba kapitāla kvalitāte, kāpēc ne. Vienmēr ir labāk runāt par kaut kā atjaunošanu nekā pilnīgu sagraušanu.»
Runājot par paniku ap Swedbank, Brazovskis teicis: «Mēs nepārtraukti sekojam līdzi tam, kas notiek banku sektorā. Zaudējumus šādās situācijās ar precizitāti līdz santīmam aprēķināt ir ļoti grūti, jāņem vērā - ja ir lauzti līgumu termiņi pirms laika, tiek ieturēta komisijas maksa un ir citi iekasējumi. Ja runājam par Swedbank, pirms šiem notikumiem Swedbank noguldījumi bija pieauguši par 7%, aptuveni 112 miljoniem latu, ko tur slēpt - lielā mērā uz Latvijas Krājbankas noguldītāju rēķina. Kad izraisījās šī ažiotāža, Swedbank noguldījumi samazinājās aptuveni par 10%, klientiem tika izmaksāti 176 miljoni latu. Noguldījumi bankā krietni pārsniedz pusotru miljardu latu, tāpēc Swedbank kopumā neto pozīcija ir mainījusies ļoti nenozīmīgi.»