Patlaban uz jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo kompleksu Talejas ielā 1 jau ir pārcēlušies 700 darbinieki no kopumā plānotajiem 2500 VID darbiniekiem.

Pilnībā uz jauno ēku jau ir pārcēlusies VID Muitas pārvalde, kas iepriekš aizņēma četras dažādas ēkas. Līdz augusta vidum uz jauno ēku būs pārcēlušās visas VID struktūrvienības un 2500 darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis norādīja, ka ēka jau strādā 283 Muitas pārvaldes darbinieki un struktūrvienība no atrašanās vienuviet ir ieguvēja komunikācijas ziņā, kā arī telpu ērtības ziņā.

Jaunajā VID ēkā notiks arī visu VID klientu apkalpošana, vienīgi Pārdaugavā Eduarda Smiļģa ielā tiks saglabāts neliels klientu apkalpošanas centrs ar trīs darbavietām, kas pārsvarā būs domāts klientiem - fiziskajām personām.

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Pērn iespaidīgāko darījumu nomas tirgū nodrošināja Valsts ieņēmumu dienesta jurģi, nākamā masveidīgā nomas līgumu pārslēgšana tirgū gaidāma 2017.gadā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Biroju tirgus ļoti aktīvs bija 2011.gadā, un ņemot vērā, ka biroju telpu nomas līgumi parasti tiek noslēgti uz diviem, trim gadiem, 2014.gadā daudzi līgumi pārslēgti un pagarināti. Nākamais daudzu biroju nomas līgumu pārslēgšanas periods būs 2017.gads, ko vajadzētu izmantot jauno biroju centru attīstītājiem, raksturo Newsec biroju nomas projektu vadītāja Inese Levana.

Milzu kustības

Saskaņā ar Colliers datiem ievērojamākais darījums biroju tirgū 2014.gadā bija saistīts ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas sāka nomāt ap 40 tūkst. m2 plašas telpas Talejas ielā. Līgums noslēgts uz 30 gadiem, un VID ēkas noma mēnesī izmaksā ap 532 tūkstošiem eiro, kas gadā veido 6,4 miljonus eiro. DB jau rakstīja, ka 54,1 miljonu eiro vērtā administratīvā kompleksa būvniecība tika pabeigta 2014.gadā. Pārvākšanos uz jaunajām telpām VID noslēdza augustā, tādējādi atbrīvojot telpas 14 dažādās vietā Rīgā. VID pārvākšanās sekas ir jūtamas kādu laiku, piemēram, Latectus vēl pērnā gada beigās potenciālajiem nomniekiem piedāvāja biroja telpas 5600 m2 platībā Rīgā, Jeruzalemes ielā 1, kur iepriekš atradās VID. Otrs ievērojamākais darījums, kas gan apjoma ziņā ir vairākkārt mazāks par VID, ir Exigen, kas sāka nomāt 4200 m2 LNK centrā Jāņa Daliņa ielā – bijušajā Latvijas krājbankas ēkā, ko par 10,5 miljoniem eiro 2014.gadā iegādājās holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15, nosaucot to par LNK Centre.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Jēkabpilī daudzās biznesa nozarēs attīstīt uzņēmējdarbību ir vieglāk nekā Rīgā, jo reģionā ir mazākas izmaksas par telpām, darbaspēku, arī izejmateriāli ir pieejamāki, atzīst Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas dalībnieki.

Durvju ražošanas uzņēmuma SIA Brodoor valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks biznesa portāla Nozare.lv rīkotās diskusijas laikā sacīja, ka krīzes laikā uzņēmumam nedaudz samazinājās darba apjomi, taču darbs noritējis mierīgāk un izdevies nopelnīt vairāk nekā pirms krīzes un arī tagad.

«Tas ir iespējams tāpēc, ka ražotais galaprodukts ir samērā lēts, tai pašā laikā tas ir gana kvalitatīvs un nepieciešams jebkādos laikos. Varbūt nedaudz pamainījās pircēji, - ja iepriekš mūsu durvis pirka tikai mazāk turīgi cilvēki, tad krīzes laikā tās izvēlējās arī vidējais slānis, tāpēc ražošanas apjomi samazinājās pavisam nedaudz,» skaidroja Saldaks.

Būtiskākais atbalsts, ko pašvaldības reģionos var sniegt uzņēmējdarbībai, ir infrastruktūras sakārtošana, atzīst uzņēmēji.

Durvju ražotājas SIA Brodoor valdes priekšsēdētājs Juris Saldaks sacīja, ka uzņēmējdarbībai ļoti palīdzējis 2004.gadā uzceltais Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks. «Pateicoties pašvaldībai, ne Brodoor, ne vēl pāris uzņēmumu nebija jābūvē pašiem savas ražošanas telpas,» Jēkabpils uzņēmēju biedrībā rīkotās diskusijas laikā norādīja Saldaks, piebilstot, ka vēl joprojām pašvaldība uzņēmējiem šīs telpas iznomā par pieņemamu nomas maksu.

Palešu ražošanas uzņēmuma SIA DLLA valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis piebilda, ka šāda uzņēmējdarbībai piemērotas teritorijas sagatavošana arī ir viens no reālākajiem atbalsta veidiem, ko pašvaldība var sniegt.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe īpašnieku vidū vairs nav atrodams Gundars Bojārs, kuram iepriekš piederēja 12,50% uzņēmuma.

Par to liecina reģistrētās izmaiņas kompānijas valdē un dalībnieku sarakstā. Pametot dalībnieku sarakstu, G. Bojārs arī aizgājis no uzņēmuma valdes, kurā līdz 10. septembrim ieņēma valdes locekļa amatu. Pēc izmaiņu reģistrēšanas, Pelargonium Universal S.A. no Britu Virdžīnu salām palielinājis savu ietekmi uzņēmumā, pārņemot savā pārziņā 87,50% SIA New Europe. Par uzņēmuma līdzīpašnieku kļuvis arī Britu Virdžīnu salās reģistrētais Riverwell Ventures Ltd.

Pēc Gundara Bojāra aiziešanas no SIA New Europe, par uzņēmuma valdes locekli iecelts Jānis Stakens, kurš, pēc Lursoft pieejamajiem datiem, patlaban ieņem amatus kopumā 7 uzņēmumos. Valdes priekšsēdētāja amatu SIA New Europe saglabājis Sergejs Medvedevs (Sergey Medvedev), savukārt valdes locekļa pienākumus turpinās pildīt Aleksejs Beltjuovs (Alexei Beltyukov). 2012.gadā kompānija strādājusi ar 644,736 tūkst.Ls apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 11,502 tūkst.Ls peļņu. Uzņēmumā nodarbināti 10 darbinieki. Kā jau ziņots, kompānija attīsta dzīvojamo ēku kompleksu Pērles Baltezera krastā, kas jau ieguvis atpazīstamību ar nozīmīgām arhitektūras balvām un izspiešanas skandālu.

Aizvadītajā vasarā savā blogā rakstīju par Rīgas brīvostas pārlieko autonomiju un slepenību, kas apvij tās darbību. Tēmu varētu paplašināt arī uz visām pārējām Latvijas ostām. Runāt par to ir svarīgi, jo ostas ir Latvijas dabas bagātība – «derīgais izraktenis», ja vēlaties. Tāpēc šī resursa maksimāli efektīva izmantošana ir ikviena valsts iedzīvotāja interesēs, sevišķi valstij grūtos laikos kā tas joprojām ir šobrīd.

Jāatzīst, ka starplaikā nekas daudz nav mainījies, ja vien neskaita Loginova kunga pēdējā laika privātos darījumus, uz ko reaģējot, Dienas galvenais redaktors Guntis Bojārs savā komentārā, manuprāt, trāpīgi apzīmēja ar aicinājumu Rīgas brīvostu pārsaukt par Loginovostu.

Tāpēc solījums tuvākajā laikā pārskatīt ostu likumu šķiet ir vietā. Tomēr bažas raisa SM paspārnē rīkotās darba grupas diskusijas, kuru secinājumi būšot reformu pamatā, līdzšinējā bez rezultativitāte. Ņemot vērā kā lietas tiek kārtotas Rīgas brīvostā, var jau gadīties, ka tas ir sasniegums, ka darba grupas pārstāvji ir vienojušies par tādu lietu, ka ostām vajadzētu publicēt savus pārskatus un valdes lēmumus internetā vai arī atļaut ostu valdes sēdēs piedalīties uzņēmējiem, kuru jautājums tur tiek skatīts. Tomēr gribētos cerēt, ka atbildīgajiem izdosies vienoties par daudz būtiskākām lietām, kā, piemēram, konceptuālu redzējumu uz nepieciešamību noteikt ostu specializāciju vai arī vadošo ostu apvienošanu vienā uzņēmumā, līdzīgi kā tas ir citviet. Pretēja gadījumā nepamet sajūta, ka reformatori ķērušies pie reformām īsti nezinot kā tās veikt un ko gribētu no tām sagaidīt.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir izbeigusi 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aicina Valsts kontroli (VK) pārsūdzēt šo lēmumu.

Kā pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.

Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.

Tomēr Ušakovs aicina VK analizēt argumentāciju, ar kuru tika izbeigts šis kriminālprocess, un izvērtēt iespēju pārsūdzēt šo lēmumu, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts būvuzņēmuma AB Build maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Berga fasādes.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 6. novembrī.

SIA AB Build juridiskā adrese ir Rīga, Graudu iela 68A.

SIA AB Build Komercreģistrā ierakstīta 2010.gadā, un tās apmaksātais pamatkapitāls ir 2845 eiro. Kompānijas darbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 10,68 miljoni eiro, bet peļņa – 28,5 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 13 darbinieki.

SIA AB Build valdes priekšsēdētājs ir Andris Bojārs.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Ģenerālprokuratūra veikusi pārbaudi saistībā ar kriminālprocesa par iespējamiem pārkāpaumiem Rīgas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada līdz 2008.gada 30.septembrim izbeigšanas pamatotību.

Tā secinājusi, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav veiktas iespējamās un nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības, lai pieņemtu objektīvu lēmumu. Tāpēc 2.oktobrī, pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā atjaunota un tas izmeklēšanas turpināšanai nosūtīts Valsts policijai.

DB jau rakstīja, ka kriminālprocess Dienvidu tilta būvniecības lietā tika izbeigts šā gada 13.aprīlī, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aicināja Valsts kontroli pārsūdzēt šo lēmumu.

Iepriekš policija norādīja, ka kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā tika vērtēts lēmums par būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi. Rezultātā izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Mārupes novada domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā noraidīts Rail Baltica projekta ietvaros piedāvātais dzelzceļa trases atzara risinājums Mārupes novada teritorijā, jo tas neatbilst novada attīstības plānošanas dokumentiem, informē domes pārstāve Uva Bērziņa.

Mārupes dome atbalsta pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas "Rīga" plānošanas dokumentos iestrādāto pamattrases savienojumu ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses.

Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto Rail Baltica pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti.

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs piedalās pludmales sporta centra "Ruukki" atklāšanā.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Mārupe ir Latvijas supernovads, kuru var uzlūkot kā Latvijas veiksmes stāstu un attīstības atslēgu, raugoties gan uz pasaules ekonomikas vētrām, gan vietējiem virpuļiem.

Tieši politiski lēmumi šobrīd bremzē Mārupi.

"Valsts liedz pašvaldībām kredītus, bet mums kredīti ir vajadzīgi, lai būvētu skolas un bērnudārzus," pauž Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Mārupes piemērs klaji parāda, ka ar labām algām un labiem dzīves apstākļiem latviešu tauta iet vairumā.

Pēc VID norādes, nodokļos Mārupē kopumā gadā tiek nomaksāti 300 miljoni eiro, no kuriem tikai trešo daļu samaksā mazie un mikrouzņēmumi, toties šie uzņēmumi pēc skaita veido lielāko daļu uzņēmumu novadā.

Visu rakstu lasiet 11. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Ambīcijas nekustamo īpašumu jomā bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs nomainījis pret lieliem plāniem upeņu biznesā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fragments no intervijas:

Ar ko pašlaik nodarbojas bijušais Rīgas mērs?

Dzīvoju Ādažos un palīdzu attīstīt sievas uzņēmējdarbību lauksaimniecības jomā. Izlasīju priecīgu ziņu oficiālajā statistikā – mūsu saimniecība ir piektais lielākais upeņu audzētājs Latvijā pēc deklarētajām platībām. Mums tas ir tikai otrais gads upeņu jomā, pats sākums. Plāni ir lieli un ambiciozi. Atkarīgi no daudziem faktoriem – pieejamās zemes, pieejamajiem resursiem, kā attīstīsies Lauku atbalsta dienestam iesniegtie projekti. Sākām ar piemājas saimniecību, bija trīs hektāri Ādažu novadā. To apstādījām ar smiltsērkšķiem. Plānojam stādīt vēl.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs intervijā laikrakstam Dienas Bizness pauž viedokli, ka Rīgas centrā bizness tiek iznīcināts.

Fragments no intervijas:

Manuprāt, nekad Rīgas centra skatlogos nav bijis tik daudz sludinājumu «izīrē» vai «pārdod». Vai tas nav saistīts ar dārgajām stāvvietām pilsētas centrā, velojoslām, kas vēl mākslīgi rada sastrēgumus?

Tā bija mana iniciatīva – ieviest šīs stāvvietu maksas. Tas ir mehānisms, ar ko regulēt pilsētas dzīvi. Ir vajadzīgs monitorings, kur jāstimulē satiksme, kas ir pilsētas asinsrite, un kur tā jābremzē. Šobrīd tas ir pārvērties par naudas pelnīšanu. Uzliekot augstās stāvvietu maksas, pilsētas «tēviem» droši vien liekas, ka ienākumi pilsētas budžetā palielināsies. Un tagad varēsim visu «atdot nabagiem». Bet tā tas nenotiek. Kādu brīdi gan notiek. Taču, ja pārmērīgās stāvvietu maksas rada zonas, kur uzņēmējs vairs nevar eksistēt – un par tādu zonu kļūst Rīgas centrs –, tas nav pareizi. Jo nav klientu. Viņi nebrauc, jo tas ir pārāk dārgi – novietot tur savas automašīnas. Bet aiziet uz kafejnīcu, tā arī ir aktivitāte, kas pilsētas budžetā ienes līdzekļus caur nodokļiem. Ja es un daudzi citi Rīgas apkaimē dzīvojošie iedzīvotāji izvēlēsies kafejnīcu nomalē, pilsētas centrā kafejnīcu bizness panīks. Bet es nebraukšu uz centru, kur nav, kur nolikt mašīnu, stāvvietas ir dārgas, ir sastrēgumi. Es patiešām nesaprotu, kāpēc attiecībā uz Rīgas centru, kur jāplaukst kafejnīcām, restorāniem un sīkajai tirdzniecībai, politika ir tāda, kas aizdzen klientus no turienes.

Rīgas pilsētas pašvaldība nepareizi uzrāda saistības, kas radušās, ņemot Dienvidu tilta būvniecībai nepieciešamo aizņēmumu. Uz šo faktu Valsts kontrole (VK) jau norādījusi kopš 2006.gada.

«Rīgas Domes amatpersonas turpina krāpties ar šo saistību uzrādīšanu, tādējādi radot šaubas par viņu spēju un vēlmi pareizi uzrādīt veiktos darījumus ar iedzīvotāju naudu,» uzsver VK.

Revīzijas atzinumā norādīts, ka saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā informācija par saistībām nav patiesa un salīdzināma, jo Rīgas pilsētas pašvaldība pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai saistības 273 milj. Ls apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādījusi kā «Ilgtermiņa parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem», nevis kā «Ilgtermiņa aizņēmumu».

Rīgas pašvaldība pagājušā gada pārskata pielikumā par aizņēmumiem nav arī uzrādījusi aizņēmumu 515 milj. Ls apmērā. Kā arī 2012.gada 31.decembrī atvasināto finanšu instrumentu pašvaldība nav uzrādījusi tā patiesajā vērtībā, bet par 118milj. Ls mazākā vērtībā. Informāciju par revīzijā konstatēto Valsts kontrole ir nosūtījusi izvērtēšanai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.