VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .
DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.
Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.
Tirgus dalībnieki pieļauj, ka pēc VID pārvākšanās lielāka interese būs par nelielajām un kvalitatīvākajām biroju platībām, kas sekmēs uzņēmēju/iestāžu pārcelšanos no sliktākas kvalitātes telpām uz labākām. Savukārt lielākām platībām nomniekus atrast varētu būt salīdzinoši sarežģītāk.
IUB un prokuratūra
VNĪ pārvaldīšanā esošas ēkas Rīgā, ko pašlaik aizņem VID struktūras, atrodas Citadeles ielā 1, K. Valdemāra ielā 1a, Mazajā Nometņu ielā 39, Eksporta ielā 6, Lomonosova ielā 9 un Smilšu ielā 1 un Smilšu ielā 1/4. Pēc B. Strautmanes stāstītā, par telpām Eksporta ielā interesi izteicis Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). «Jau ir arī panākta vienošanās, ka daļu no telpām pārņems IUB, tā ka šis jautājums ir atrisināts,» viņa klāsta. Telpas Lomonosova ielā 9 piedāvātas prokuratūrai – īslaicīgai izvietošanai no administratīvās ēkas Dzirnavu ielā 113, ko prokuratūras iestādes plāno atstāt sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai kā pagaidu telpas. «Prokuratūra to vēl izvērtē, ir jautājums par nākotnes funkcionalitāti,» piebilst B. Strautmane. Telpas Citadeles ielā 1 ir pietiekami labā stāvoklī, līdz ar to tiek piedāvātas nomai esošajām valsts institūcijām, tostarp arī prokuratūrai. Īpašums Mazajā Nometņu ielā piedāvāts Tiesu administrācijai un, visticamāk, tā arī nākotnē šīs telpas varētu lietot.
Tikmēr īpašums K. Valdemāra ielā esot ļoti sliktā stāvoklī un nepieciešami kapitālieguldījumi. «Šo objektu mēs vērtēsim atsevišķi, kādām funkcijām nākotnē šīs telpas varētu tikt pielāgotas, vai tās tiešām varētu būt valsts funkcijas, un vērtēsim, cik lieli kapitālieguldījumi būtu nepieciešami, vai arī lemsim par šīs ēkas atsavināšanu, pašlaik lēmums nav pieņemts,» stāsta B. Strautmane.
Vecrīgas sirdī
Viena no pazīstamākajām ēkām, kur izvietots VID, ir Smilšu ielā, kur atrodas arī Finanšu ministrija (FM) un Valsts kase. Kādu no esošajiem iemītniekiem VNĪ arī plāno izvietot VID izmantotajās telpās, savukārt tālākie plāni, ko darīt ar ēku kopumā, vēl tiek vērtēti. «Mums ir jādomā nākotnē par šo ēku kompleksa rekonstrukciju, jo pašlaik šī īpašuma stāvoklis nav no labākajiem – ir nopietnas izmaiņas gruntī, līdz ar to notiek pamatu svēršanās un nepieciešama pamatu stiprināšana,» skaidro B. Strautmane. Rekonstruējot ēku, atsevišķas VID atbrīvotās platības paredzēts izmantot, lai īslaicīgi pārvietotu FM darbiniekus. Šajā adresē atrodas arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), un telpas tiek piedāvātas CFLA darbinieku izvietošanai.
Smilšu ielas kompleksa tālāko nākotni VNĪ plāno izvērtēt šā gada laikā. «Primārais VNĪ ir jāizvērtē FM palikšana šajā ēkā īstermiņā un ilgtermiņā,» norāda B. Strautmane.
Viegli nav
No privātā sektora VID pašlaik nomā telpas astoņos īpašumos. VID sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja norāda, ka noslēgto nomas līgumu termiņi ir apmēram līdz 2014.gada pirmajam pusgadam ar iespēju uzteikt telpas, trīs mēnešus iepriekš brīdinot. Telpas Katrīnas ielā 5 tiek nomātas no Rolanda Stabiņa, 11.novembra krastmalā 17 – Triangula bastionā no SIA Spēks-R, kas savulaik tika saistīta ar Vladimira Vaškeviča znotu, bet Skanstes ielā 50 no SWH Grupas. Telpas Brīvības gatvē 214 tiek nomātas no a/s VEF, bet telpas Aspazijas bulvārī 24 tiek nomātas no a/s Valters un Rapa, kas tām jau meklē jaunu nomnieku. Tāpat nomnieku meklēs SIA Augstceltne, no kura VID nomā telpas Aspazijas bulvārī 24. «Ņemot vērā, ka telpām ir sava specifika – tā ir laboratorija, nomnieku nebūs viegli atrast,» DB piebilst SIA Augstceltne valdes loceklis Arnis Zīverts. Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde vēl lemj, ko tālāk darīt ar īpašumu Katrīnas ielā 5a.
SEB bankas grupas nekustamā īpašuma uzņēmums Latectus nav noslēdzis līgumu par Jeruzalemes 1 telpu izīrēšanu, DB informē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Anna Vilsone. «Pašlaik uzņēmums meklē jaunus nomniekus un paralēli notiek darbi pie ēkas uzlabošanas,» viņa piebilst.
Latio eksperti prognozē, ka no VID atbrīvoto telpu kopējā apjoma jauni nomnieki aizpildīs kvalitatīvākās platības. «Šāda rotācija veicinās sliktākas kvalitātes telpu atbrīvošanos,» uzskata Latio.
Pusgads procesā
E. Teice-Mamaja stāsta, ka kopumā VID pārcelšanos uz jauno kompleksu plānots īstenot apmēram sešu mēnešu laikā, ņemot vērā, ka ir jāpārvieto gan darbinieki, gan inventārs un tehnika no 14 dažādām adresēm, vienlaikus nodrošinot arī VID darbības nepārtrauktību tā, lai pārcelšanās neietekmētu klientu apkalpošanu. Tiesa gan, skaidrības par to, kad īsti pārvakšanās sāksies, nav. Ēkas pasūtītāja SIA Biroju centrs Ezerparks sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Krivade apliecina, ka darbi ēkā notiek un pašlaik izskatās, ka lietotājs ēku sāks apgūt marta beigās vai aprīļa sākumā. Vienlaikus viņa uzsver, ka pašlaik oficiāli nav panākta vienošanās par termiņa pagarinājumu, tāpēc uz būvnieku no 31. janvāra attiecas līgumā paredzētās soda sankcijas. «Mēs redzam, ka darbu apjoms un finanšu plūsma tikai pēdējos mēnešos ir būtiski auguši, un tas nav tādēļ, ka projekts pieprasītu būtiskas izmaiņas būvniecībā. Uz jautājumu, kas būvnieku kavēja strādāt uz pilnu noslodzi pirms tam, neesam saņēmuši pārliecinošu atbildi, tāpēc Biroju centrs Ezerparks vēl nav piekritis būvnieka prasītajam termiņa pagarinājumam,» informē M. Krivade, piebilstot, ka pēc būvnieka skaidrotā, tas esot saistīts ar pieprasītajām izmaiņām projektā, taču tās esot nebūtiskas – vien dažu tūkstošu apjomā pret būvnieka nepadarītajiem darbiem vairāku miljonu apmērā. Tāpat kavēšanās saistīta ar atbilstības būvnormatīviem un tehniskā projekta būvkonstrukciju risinājumu pārbaudi pēc Zolitūdes traģēdijas un tās secinājumiem.
#1/7
#2/7
#3/7
#4/7
#5/7
#6/7
