Rīgas pilsētas pašvaldība nepareizi uzrāda saistības, kas radušās, ņemot Dienvidu tilta būvniecībai nepieciešamo aizņēmumu. Uz šo faktu Valsts kontrole (VK) jau norādījusi kopš 2006.gada.
«Rīgas Domes amatpersonas turpina krāpties ar šo saistību uzrādīšanu, tādējādi radot šaubas par viņu spēju un vēlmi pareizi uzrādīt veiktos darījumus ar iedzīvotāju naudu,» uzsver VK.
Revīzijas atzinumā norādīts, ka saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā informācija par saistībām nav patiesa un salīdzināma, jo Rīgas pilsētas pašvaldība pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai saistības 273 milj. Ls apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādījusi kā «Ilgtermiņa parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem», nevis kā «Ilgtermiņa aizņēmumu».
Rīgas pašvaldība pagājušā gada pārskata pielikumā par aizņēmumiem nav arī uzrādījusi aizņēmumu 515 milj. Ls apmērā. Kā arī 2012.gada 31.decembrī atvasināto finanšu instrumentu pašvaldība nav uzrādījusi tā patiesajā vērtībā, bet par 118milj. Ls mazākā vērtībā. Informāciju par revīzijā konstatēto Valsts kontrole ir nosūtījusi izvērtēšanai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai.
Dienvidu tilta trešo kārtu ekspluatācijā plānots nodot līdz šā gada 31.oktobrim. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 17 miljoni latu un to pilnībā finansē Rīgas dome, kas līdzekļus piesaistījusi no Valsts kases.
Jāatgādina, ka 2012. gada rudenī Ģenerālprokuratūra atjaunoja kriminālprocesu saistībā ar Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada līdz 2008.gada 30.septembrim.
Kriminālprocess tika sākts 2009.gada aprīlī, kad VK iesniedza Ģenerālprokuratūrā materiālus par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecības organizēšanā.
Šajā laika posmā Rīgas domi vadīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis Gundars Bojārs. 2005.gadā viņu šajā amatā nomainīja Aivars Aksenoks no Jaunā laika, bet 2007.gadā - Jānis Birks no Tēvzemei un brīvībai/LNNK.Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 milj. Ls, 2009.gadā paziņoja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Kā tika norādīts publiskotajā revīzijā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 milj. Ls (pirmajai kārtai 64,79 milj. Ls, otrajai kārtai 44,05 milj. Ls) kopumā pieauga līdz 570,14 milj. Ls.
Tāpat arī revīzijā noskaidrojās, ka pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā bija pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 milj. Ls apmērā.