Konkurences padome (KP) bažījas, vai Rīgas pašvaldības dibinātā uzņēmuma Aqua Riga ūdens piegāde Pasaules Koru olimpiādes dalībniekiem ir izvēlēta brīvā konkurencē.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka, lai gan Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) vakar, prezentējot jauno dzeramo ūdeni Aqua Riga, apgalvojis, ka Aqua Riga strādās brīvā tirgus apstākļos, jau tagad saskatāmas konkurences deformācijas.

«Nevis konkurences rezultātā, bet, izmantojot pašvaldības resursus, šim uzņēmumam tiek piešķirtas būtiskas konkurences priekšrocības,» uzsvēra KP vadītāja.

Viņa informēja, ka Aqua Riga 110 000 litru ūdens plāno piegādāt Pasaules Koru olimpiādes dalībniekiem, tomēr nav pārliecības, vai Aqua Riga ir izvēlēts brīvā konkurencē ar citiem iespējamiem piegādātājiem.

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmums SIA Aqua Riga drīzumā uzsāks fasētā ūdens tirdzniecību, informēja Rīgas domes pārstāvji.

Par konkrētu datumu, kad pašvaldības uzņēmuma Aqua Riga ūdens nonāks veikalu plauktos, domes pārstāvji ziņos trešdien.

Kā norāda galvaspilsētas domes pārstāvji, ūdens fasēšanas mērķis ir «efektīvāk izmantot SIA Rīgas ūdens rīcībā esošos ūdens resursus situācijā, kad pilsētā ievērojami samazinās dzeramā ūdens patēriņš.

Jau ziņots, ka ideja par pašvaldības uzņēmuma pievēršanos ūdens fasēšanai un tirdzniecībai radīja bažas gan nozares pārstāvji, gan ministriju vidū. Piemēram, Ekonomikas ministrija jau 2012. gada vasarā norādīja, ka Aqua Riga dibināšana, ņemot vērā šai sabiedrībai noteikto mērķi un piedāvāto risinājumu, ir tiesiski nepamatota rīcība. Kā Ekonomikas ministrija, tā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pauda raizes, ka Rīgas domes uzņēmuma ienākšana fasētā dzeramā ūdens nozarē, izkropļotu tirgu un godīgu konkurenci. Pret ideju iestājās arī vairāki nozares pārstāvji, taču neviens no idejas pretiniekiem tā arī nevērsās ar sankcijām pret domi vai Rīgas ūdeni.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibināto meitasuzņēmumu Aqua Riga liktenis nav lutinājis, un visas pazīmes liecina, ka projekts varētu nogrimt, par vēl nesācis reāli darboties, raksta laikraksts Diena.

Gan Aqua Riga «kūrētāji», gan kritizētāji gaida, kas tālāk notiks ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto apspriešanā Saeimā esošo Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Šis likums noteiks arī to, ka pašvaldības kapitālsabiedrība nedrīkst būt līdzdalīga citā kapitālsabiedrībā, pamatojoties vien uz ieņēmumu gūšanu. Proti, «gaidāmais likums varētu noraut stopkrānu», vēsta Diena. EM cer, ka skaidrs un nepārprotams regulējums varētu stāties spēkā jau nākamgad.

Aqua Riga pamatdarbībā Rīgas ūdens līdz šim ieguldījis jau 105 tūkstošus latu. Taču idejai tirgot dzeramo ūdeni jau sākotnēji bijis daudz pretinieku. Aqua Riga dibināšana nokaitinājusi EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī nozares pārstāvjus. «VARAM jau iepriekš Rīgas domei skaidri norādīja, ka normatīvajā regulējumā noteikti gadījumi, kādos publiska persona var veikt komercdarbību, un ka, šādi rīkojoties, pašvaldība pārkāpj likumu,» Dienai pauda VARAM pārstāve Kristīne Barševska.

Nupat būs pagājuši jau divi mēneši kopš Rīgas pašvaldības uzņēmums Aqua Riga mazumtirdzniecības tīklos sācis dzeramā ūdens tirdzniecību un, kā laikrakstam Diena uzsver Aqua Riga vadītāja Ineta Zalāne, uzņēmumam šis vēl ir atspēriena laiks un pārāk viegli neklājas.

«Sākums ir visai grūts. Es negribētu ļoti optimistiski stāstīt, ka mēs esam iekarojuši tirgu, bet pēc plāna virzāmies. Tas ir bizness, un melotu, ja teiktu, ka iet viegli, ka mēs tagad iesoļojam un kāds mūsu vietā visu ir sakārtojis,» viņa paudusi.

Sākotnējās bažas, ka uzņēmums varētu graut veselīgu konkurenci ar cenām, apstiprinājušās nav. Kā Dienai norāda lielveikalos, Aqua Riga ūdens maksājot virs vidējā. Pirmais pusgads ir nepieciešams, lai saprastu, ar kādām reklāmas kampaņām veicināt patērētāju uzmanību. Televīzijas reklāmām Aqua Riga naudu netērēšot, jo tas neatpelnoties.

Kopš pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma Aqua Riga dibināšanas pagājis pusotrs gads, taču projekts joprojām stagnē un darbu nav sācis.

Kā pastāstīja Aqua Riga valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne, Rīgas ūdens valde šovasar nolēmusi uzņēmumu oficiāli iesaldēt. Uzņēmuma darbības plāni joprojām ir neskaidri, jo arī versijas atteikties no šīs ieceres pagaidām neesot. Konkrētāka informācija par strīdīgi vērtētā uzņēmuma nākotni varētu būt gaidāma februārī, taču Zalāne atturējās komentēt, kādus lēmumus varētu pieņemt Rīgas domes vadība.

Lai novērstu līdzekļu izšķērdēšanu, «iesaldējot» uzņēmumu, arī Zalānes atalgojums samazināts līdz minimumam. Viņa kā uzņēmuma vadītāja saņemot minimālo atalgojumu, lai kārtotu grāmatvedības un lietvedības dokumentus.

Rīgas domes iecere dibināt pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmumu Aqua Riga, lai iesaistītos komercdarbībā un ražotu fasēto ūdeni, joprojām ir iesaldēta, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Ineta Zalāne.

Zalāne skaidroja, ka uzņēmuma nākotne atkarīga no Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu.

«No domes administrācijas un vadības puses bija šaubas, vai ir lietderīgi šobrīd tādiem tempiem virzīties uz priekšu, ja pēkšņi uzņēmums būs atkal jālikvidē un viss jāsapludina kaut kur citur. Tā kā tagad ir redzams, ka koncepcija nav tik drastiska un pilnīga aizlieguma komercdarbībai, visticamāk, nebūs, noteikti tuvākā mēneša laikā tiks pieņemti lēmumi, kā virzīties tālāk,» sacīja Zalāne.

Sākotnējā koncepcija paredzējusi pašvaldības sabiedrībām aizliegt darboties strikti ierobežotās komercjomās, tomēr lēmumprojekta virzība ļaujot cerēt, ka Rīgas domes ieceri varētu būt iespējams īstenot arī pie jaunā regulējuma. «Pieņemti vairāki punkti, bet neviens no tiem nav tāds, kas pateiktu, ka pilnīgi un galīgi nav iespējams pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā,» stāstīja Aqua Riga vadītāja.

Jau vasarā pie pircējiem varētu nonākt SIA Rīgas ūdens nodibinātās komercsabiedrības Aqua Riga ražotais fasētais ūdens, norāda uzņēmums, skaidrojot, ka lielāko daļu produkcijas plānots eksportēt, tomēr zināms tās daudzums paliks arī pašmāju tirgū.

Kā vēsta portāls Diena.lv, pašlaik norit darbs pie iekārtu iegādes ūdens ražošanai, dizaina un marketinga stratēģijas izstrādes. Lai nodrošinātu šo darbu norisi, ražotnē plānots ieguldīt 100 tūkstošus latu, kā arī vēl 300 tūkstoši latu tiks piesaistīti kā kredītlīdzekļi.

Kā uzsvēra SIA Rīgas ūdens, komercsabiedrība kredītu atdos no saviem līdzekļiem, tajā netiks ieguldīti Rīgas ūdens līdzekļi, kā arī pašvaldības uzņēmums šo kredītu negalvos. Kredītu plānots atdot no komercsabiedrības gūtajiem līdzekļiem par saražotā ūdens pārdošanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Uzņēmums Rīgas ūdens ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, lai piespiestu iedzīvotājus vēlreiz apmaksāt rēķinus, kurus tie jau bija samaksājuši māju iepriekšējiem apsaimniekotājiem, kas, savukārt, ar ūdensapgādes uzņēmumu nebija norēķinājušies, norāda Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad Latio namsaimnieks pārņēma apsaimniekošanā vairākas daudzdzīvokļu mājas, Rīgas ūdens dzīvokļu īpašniekiem izvirzīja prasības apmaksāt iepriekšējo apsaimniekotāju darbības laikā radušos parādus un līgumsodus. Rīgas ūdens ilgstoši nepievērsa uzmanību ienākošajiem maksājumiem un pavirši strādāja ar saviem klientiem un māju pārvaldniekiem, tādēļ par iepriekšējo periodu parādu rašanos ir atbildīgs arī pats uzņēmums, uzskata Latio namsaimnieks.

Viņš norāda, ka Rīgas ūdens vadības rīcībā ir visa informācija par Latio namsaimnieka un tā klientu norēķiniem, tādēļ izplatīto informāciju par maksājumu kavēšanu uzskata par meliem ar nolūku iebiedēt maksātājus.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Pagājis pusotra gada, kopš ar lielu skandālu ūdens ražošanas tirgū ienāca Rīgas domes dibinātais uzņēmums Aqua Riga. Pašvaldībai tika pārmesta iespējama konkurences kropļošana, jo atšķirībā no citiem šī segmenta uzņēmumiem Aqua Riga no domes saņēmusi vismaz 300 000 eiro lielus ieguldījumus. Uzņēmuma darbības rādītāji gan liecina, ka tas nīkuļo un pagaidām pastāv tikai spīta pēc, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pērn Aqua Riga cieta zaudējumus 51,1 tūkstoša eiro apmērā, kas apmēram divas reizes pārsniedza gada apgrozījumu.

Par uzņēmuma nākotni Rīgas domes pārstāvji komentāros ir kā ūdeni mutē ieņēmuši. Domes preses sekretāre Laila Ivāna norāda, ka labāk par Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) tematu varētu komentēt priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR). A. Amerika preses sekretārs Mareks Gailītis ar īsziņu starpniecību aicina sazināties ar SIA Rīgas ūdens preses sekretāru, jo «Amerikam nekā jauna pagaidām nav ko teikt».

Uz jautājumu, kāpēc nav izdevies izcīnīt pienācīgu vietu tirgū, Aqua Riga vadītājs Jānis Lapiņš norāda uz lielo konkurenci. Lai tirgu iekarotu, visām sadarbības formām esot jābūt veiksmīgām. J. Lapiņš min sadarbības partnerus, kas izplata un ražo ūdeni. Pēc viņa teiktā var noprast, ka tieši tas bijis ķēdītes vājais posms. «Mēs patlaban pārskatām sadarbību ar partneriem, jo redzam, ka pārdošanas apjomi nav sasniegti,» viņš skaidro.

Ja pašvaldību uzņēmumi spējīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību un papildināt savus ieņēmumus, tad tas ir jāļauj, citējot Rīgas mēra Nila Ušakova pausto LTV raidījumā Rīta Panorāma, vēsta lsm.lv.

Šajos «grūtajos laikos» pašvaldības uzņēmumiem būtu jāļauj izmantot iespējas gūt papildu ienākumus. Rīgas Ūdens varētu konkurēt ar vietējiem un ar ārvalstu uzņēmumiem, uzskata Rīgas mērs.

Jāatgādina, ka Ekonomikas ministrija lūgusi Valsts kontrolei izskatīt Rīgas domes plānus izveidot dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga. Ministrs Daniels Pavļuts šā gada septembrī aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu. Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši elektriskās dezinfekcijas iekārtu ūdens attīrīšanai, informē augstskolas Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ūdens attīrīšanas iekārta ar elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģijas palīdzību, pielietojot nanostrukturētu keramiku, novērš patogēno mikroorganismu atrašanos ūdens apgādes sistēmās.

Karaseva akcentē, ka ūdens dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem posmiem ūdens izmantošanas ciklā, jo ar tās palīdzību iespējams iznīcināt gan patogēnos, gan cita veida mikroorganismus. Dezinfekcijas ceļā tiek uzlabotas ūdens garšas īpašības, novērsta iespēja inficēties ar dažādām slimībām, kā arī būtiski samazinās bioplēves veidošanās uz cauruļvadu un iekārtu virsmas dažādās ūdens apgādes inženiersistēmās.

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst ūdens elektroķīmiskā dezinfekcija, jo, salīdzinot ar alternatīvām tradicionālām ūdens apstrādes metodēm, tā ir lēta, efektīva un videi draudzīga, turklāt to ir iespējams automatizēt.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Rīgas ūdens izstrādājis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, kas nedaudz sadārdzinās pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) izstrādājis un pagājušajā nedēļā iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunos ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tagad komisija trīs mēnešus projektu vērtēs un, ja nebūs aizķeršanās, tad jaunie tarifi pēc optimistiskās prognozes varētu stāties spēkā 1. maijā vai, vēlākais, jūnijā. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas teiktā, tarifu paaugstināšana nekādā ziņā nav saistīta ar eiro ieviešanu Latvijā no šā gada 1. janvāra. Šādai rīcībai ir citi iemesli.

RŪ prognozē, ka statistiski vidējai ģimenei, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un patērē vidēji piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, maksājumi par kanalizāciju un ūdeni kopumā varētu pieaugt par 1,4 eiro mēnesī. Šobrīd ūdens apgādes tarifs Rīgā ir 0,361 Ls jeb 0,517 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs ir 0,359 Ls jeb 0,511 eiro par kubikmetru. Savukārt jaunais tarifu projekts paredz, ka ūdens apgādes tarifs varētu būt 0,65 eiro jeb 0,457 Ls par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs – 0,66 eiro jeb 0,464 Ls par kubikmetru. Jāmin, ka iepriekšējo reizi tarifi tika apstiprināti 2007. gada oktobrī un kopš tās reizes nav mainīti. Pirmo reizi Rīgas ūdens tarifus skata SPRK, iepriekš to darīja pašvaldības institūcija.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Šodien SIA "Rīgas ūdens" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Iepriekš, 8.septembrī, "Rīgas ūdens" dalībnieku sapulce no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē ievēlēja AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāju Daci Ljusu un Kleinbergu.

Savukārt 19.janvārī tika ievēlēts arī trešais padomes loceklis - par to kļuva Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Līdz ar to padome varēja sākt darboties pilnā sastāvā.

LETA jau ziņoja, ka izsludināts arī konkurss uz "Rīgas ūdens" divu valdes locekļu amata vietām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Konkurss izsludināts uz valdes locekļa amatu ar kompetenci "Rīgas ūdens" stratēģijas izstrādes un ieviešanas jomā, korporatīvās pārvaldības jomā, finanšu vadības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, kā arī uz valdes locekļa amatu ar kompetenci sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas jomā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un inženierbūvju uzturēšanas jomā un kompānijas drošības vadības jomā.

Uzņēmums Aqua Riga, nomainot sadarbības partnerus, plāno ar jaunu sparu mesties iekarot ūdens tirgu; pirmais pusgads aizvadīts bez mīnusa zīmes

Tā intervijā DB norāda pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga valdes loceklis Jānis Lapiņš.

Viņaprāt, uzņēmums ir dzīvotspējīgs un var darboties ar peļņu. SIA Aqua Riga tika dibināta gandrīz pirms četriem gadiem, tomēr reālu darbību uzsāka aptuveni pirms diviem gadiem. Toreiz 2012. gadā Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzsvēra: «Rīgas ūdens izmanto savus resursus par trešdaļu, bet 2/3 paliek ārpusē, kas netiek izmantotas.» Uzņēmuma dibināšanas pamatojumā bija teikts, ka, sasniedzot plānotos pārdošanas apjomus, SIA Aqua Riga peļņa desmit gadu laikā veidos aptuveni 4,6 milj. latu jeb vairāk nekā 6 milj. eiro. Tomēr pagaidām līdz mērķim vēl tālu, jo arī pērn uzņēmums strādājis ar 33,46 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem, bet tā apgrozījums bija 8,7 tūkst. eiro.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.