Aizvadītajā vasarā savā blogā rakstīju par Rīgas brīvostas pārlieko autonomiju un slepenību, kas apvij tās darbību. Tēmu varētu paplašināt arī uz visām pārējām Latvijas ostām. Runāt par to ir svarīgi, jo ostas ir Latvijas dabas bagātība – «derīgais izraktenis», ja vēlaties. Tāpēc šī resursa maksimāli efektīva izmantošana ir ikviena valsts iedzīvotāja interesēs, sevišķi valstij grūtos laikos kā tas joprojām ir šobrīd.
Jāatzīst, ka starplaikā nekas daudz nav mainījies, ja vien neskaita Loginova kunga pēdējā laika privātos darījumus, uz ko reaģējot, Dienas galvenais redaktors Guntis Bojārs savā komentārā, manuprāt, trāpīgi apzīmēja ar aicinājumu Rīgas brīvostu pārsaukt par Loginovostu.
Tāpēc solījums tuvākajā laikā pārskatīt ostu likumu šķiet ir vietā. Tomēr bažas raisa SM paspārnē rīkotās darba grupas diskusijas, kuru secinājumi būšot reformu pamatā, līdzšinējā bez rezultativitāte. Ņemot vērā kā lietas tiek kārtotas Rīgas brīvostā, var jau gadīties, ka tas ir sasniegums, ka darba grupas pārstāvji ir vienojušies par tādu lietu, ka ostām vajadzētu publicēt savus pārskatus un valdes lēmumus internetā vai arī atļaut ostu valdes sēdēs piedalīties uzņēmējiem, kuru jautājums tur tiek skatīts. Tomēr gribētos cerēt, ka atbildīgajiem izdosies vienoties par daudz būtiskākām lietām, kā, piemēram, konceptuālu redzējumu uz nepieciešamību noteikt ostu specializāciju vai arī vadošo ostu apvienošanu vienā uzņēmumā, līdzīgi kā tas ir citviet. Pretēja gadījumā nepamet sajūta, ka reformatori ķērušies pie reformām īsti nezinot kā tās veikt un ko gribētu no tām sagaidīt.
Arī nozares ministram droši vien vajadzētu ieņemt skaidrāk saprotamu nostāju ostu reformu jautājumā, nevis gaidīt un cerēt, ka darba grupas dalībniekiem izdosies panākt konsensu. Domāju, ka vēlētājiem ir tiesības ticēt, ka ministrija zina ko un kā darīt.
No labas publiskās pārvaldes viedokļa jebkam, kas notiek brīvostā, būtu jābūt regulējamam tieši tāpat kā jebkuram citam valsts īpašumā esošam subjektam – uzņēmumam vai iestādei, ko uztur nodokļu maksātāji. Brīvosta pārvalda valsts un pašvaldības ieguldītos resursus, tāpēc brīvostu ir jāpārvalda kā jebkuru uzņēmumu, kas veic saimniecisko darbību. Un uzņēmumam ir jāspēj radīt atdeve no ieguldītajiem resursiem – jāpelna un jāizmaksā dividendes valstij un pašvaldībai. Bet ja valsts nespēj to nodrošināt, būtu vērts pārdomāt, vai labāk nenodot šo biznesu privātās rokās. Ieguvēji būsim visi.