Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Fragments no intervijas
Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?
(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Kas liecina, ka šoreiz valdībai ir politiskā griba, piemēram, veikt izmaiņas lielo ostu pārvaldības jomā?
Man ir sajūta, ka Saeimas vairākuma uzstādījums uz pārmaiņām dod lielākas iespējas kaut ko darīt arī šajās smagajās nozarēs, kur, protams, ir dažādas intereses un liela pretestība izmaiņām. Arī valdībā, runājot ar koalīcijas partneriem, sajutu atbalstu smagajām reformām. Vārdos katrs varbūt saprot kaut ko savu. Kad sāksim darboties ar Ministru kabineta noteikumiem, konkrētu procedūru ieviešanu, priekšlikumiem par grozījumiem likumos, tad redzēsim, kāda būs uztvere. Droši vien būs garas diskusijas par ostu pārvaldības modeļiem un to piemērotību katrā konkrētajā gadījumā, bet vismaz ir sajūta, ka pārmaiņas ir iespējamas.
Vai šobrīd jau varat formulēt, ko reforma nenozīmēs, jo oponenti saka, ka tūlīt viss tiks privatizēts? Vai pašvaldība tiks izsviesta ārā?
Tomēr sākšu ar mērķiem, kāpēc pārmaiņas jāveic. Runa ir par efektīvāku līdzekļu izmantošanu, ostu gadījumā – efektīvāku tās rīcībā nodoto resursu izmantošanu gan no valsts, gan pašvaldības puses. Piemēram, vai noteiktas teritorijas tiek iznomātas uz tādiem noteikumiem, kas valstij un pašvaldībai dod maksimālu labumu, vai brīvostas līdzekļi tiek izmantoti tikai Ostu likumā paredzētajiem mērķiem, vai administrācija nav pārāk uzpūsta, vai administratīvās izmaksas nav neproporcionāli lielas salīdzinājumā ar citām ostām, kā ostās pieņemtie lēmumi ietekmē budžetu un skar valsts konkurētspēju un investīcijām labvēlīgu vidi. Mēs redzam, ka Rīgas brīvostā velkoņu gadījumā valstij ir nodarīti zaudējumi, bet nav neviena, kas tos uzņemtos atlīdzināt, turklāt to apmērs vēl nemaz nav pārredzams un var pieaugt. Mums jāskatās pēc mehānisma, kas šādus lēmumus varētu izslēgt vai vismaz mazināt. Viens risinājums ir ieviest tos pašus principus, kādi ir kapitālsabiedrībās. Ja attīstītākajās – OECD – valstīs ir pieņemti principi, kā darbojas lielās un mazās korporācijas, un tur tiek sabalansēti lemšanas, kontroles un atlīdzības jautājumi, tad tādi paši ir jāpiemēro ostām. Mēs esam izņēmums Baltijas jūras reģionā, kur esam izdomājuši vai, pareizāk sakot, kāds 90. gadu sākumā ielobēja šādu īpašu konstrukciju – publiskā atvasinātā persona, kura, kā Latvijas dzelzceļa (LDz) šefs Edvīns Bērziņš teica, ir kā oāze visā pārējā valstī, darbojoties pēc saviem, atsevišķiem noteikumiem. Tā varbūt bija progresīva 90. gadu sākumā, bet savu laiku ir nokalpojusi.
Vai nav risks, ka forma tiks izmainīta, bet saturs ne?
Tam ir sava daļa taisnības, ka jebkurā uzbūvē visu nosaka tajā esošie cilvēki, kuri var būt godīgi vai negodīgi, ar saviem uzstādījumiem vai principiem, bet ir jārada apstākļi, lai lēmumus varētu pieņemt atbildīgi. Ja tu balsti māju uz nepareiziem pamatiem, tad, lai cik arī skaistas sienas tu krāso, pamati satricinājuma brīdī var izļodzīties. Arī šajā gadījumā ir konstrukcija, kuras ietvaros patlaban var strādāt, bet, ja tomēr pieejam atbildīgi un skatāmies visapkārt, tad ir jautājums, kāpēc tad citās valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā – neviens nav izvēlējies šādu modeli. Turklāt pie esošā modeļa visi lēmumi (Ventspils un Rīgas brīvostās) tiek pieņemti puse uz pusi – četri valsts un četri pašvaldības pārstāvji. Lai cik gudrus un profesionālus cilvēkus tu neieliktu, pašvaldībai ir savā ziņā noteicošā loma lēmumu pieņemšanā, līdz ar ko labākais, kas var veidoties, ir pata situācija, un tad lēmumi netiek pieņemti vispār, kas arī nav pareizi. Tādēļ viens no deklarācijā ierakstītajiem mērķiem ir palielināt valsts ietekmi ostās, lai līdzsvars nosvērtos par labu valsts pusei lēmumu pieņemšanā.
Tad mēs nerunājam par pašvaldības izslēgšanu pilnībā?
Pašvaldībai ir sava loma ostā. Jo osta veiksmīgāka, jo labāk pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tā ka savstarpēja sazobe ir vajadzīga. Katrā ostā apsaimniekošanā ir nodoti lieli pašvaldību īpašumi. Neviens negrasās noliegt, ka osta ir organiska daļa no pašvaldības teritorijas, vai mainīt loģiskās saites, kas vieno pašvaldību ar ostu.
Rietumeiropas valstu ostām ir meitasuzņēmumi, kas skraida pa pasauli, meklējot kravas. Līdz šim mūsu ostu pārvaldes atbildējušas, ka tas ir privāto komersantu ziņā. Vai, jūsuprāt, šāds risinājums nebūtu tā vērts, līdzīgi kā LDz Loģistikas gadījumā?
Jāsāk ar pirmo, proti, ka ostām jābūt aktīvākām kravu piesaistē. Otrs - ļoti labprāt redzētu koordinētu rīcību kravu piesaistē, tas ir, ka nevis katra Latvijas osta saskatītu citas kā konkurentes, bet atrastu kopīgu pozīciju kravu piesaistē, specializējoties kravu piesaistē.
Valdības deklarācijā kā nākamais minēts dzelzceļš. Tas pats jautājums – kāpēc jaunajam ministram kaut kas jāmaina?
Ja nemainītos pasaule ap mums, tad nekas nebūtu jāmaina arī LDz. Taču, pirmkārt, mainās kravu plūsmas, ģeopolitiskā situācija, kravu virzieni. Otrkārt, mēs tomēr dzīvojam 21. gadsimtā, kad svarīgs ir klients – pasažieris un kravu pārvadātājs, nevis darbība pati par sevi. Diemžēl dzelzceļš kā uzņēmums, kas padomju laikos bija kā pusmilitārs veidojums, vēl joprojām savā būtībā nav mainījies. Tur ir liels uzsvars uz procesiem, ne uz rezultātu. Deklarācija paredz izvērtēt LDz biznesa modeli, iekšējo struktūru, padarīt to dinamiskāku un atbilstošāku tirgus prasībām. Jārēķinās, ka Krievija aizvien vairāk kravu pārliek uz savām ostām. Mums ir teorētiski jāpieļauj, ka kravu plūsma kādā brīdi var būtiski samazināties, un uzņēmumam jābūt tam gatavam arī izmaksu pusē ar iespējām noteikt tādus infrastruktūras tarifus, lai kravas būtu pievilcīgi vest uz Latviju un arī iekšzemes pārvadājumos būtu izdevīgi izmantot dzelzceļu.
Kam jūs prasīsiet izvērtēt?
Te atkal nav jāizdomā divritenis. Ir gan Eiropā pieredzējuši konsultanti, gan Latvijā pieredzējuši eksperti. Ja sameklējam kvalitatīvus konsultantus, tad arī rezultāts ir kvalitatīvs. Tas ir tehnikas jautājums. Iesim cauri katram deklarācijas punktam, rakstīsim rīcības plānu, tostarp darbības kopā ar LDz vai attiecīgajiem ministrijas departamentiem, kā katru no šiem punktiem vislabāk īstenot.
Kāpēc nepieciešams elektrifikācijas projekts?
Tas ir labs jautājums. Jāsāk ar to, ka, ja skatāmies uz Eiropas dzelzceļa tīklu, tas ir elektrificēts. Arī kopējā tendence ir, ka jaunas dzelzceļa līnijas tiek celtas elektrificētas. Latvijas tīkls ir tipisks padomju mantojums, kas savulaik varbūt nav arī pietiekami modernizēts. Līdz ar to iebilst pret elektrifikāciju kā tādu nav moderni, jo tas būtu kā iebilst pret interneta izplatību. Ja skatāmies, ko dara mūsu tiešie konkurenti lietuvieši, - viņi savu līniju no Baltkrievijas robežas uz Klaipēdu elektrificē, lai tuvākajā laikā tā būtu konkurētspējīga tarifu ziņā. Skaidrs, ka Latvijai kaut kas bija jādara, projekts bija jāizstrādā, galvenās līnijas ir jāelektrificē. Cits jautājums, kā tas tika un tiek darīts. Tika pazaudēts daudz laika, izvērtējot daudzus un dažādus variantus, sākot ar ļoti ambicioziem visas Latvijas elektrifikācijas projektiem, beidzot ar tādiem, kas neatbilst faktiskajai un perspektīvajai kravu plūsmai. Es gribētu iepzīties gan ar šī projekta ekonomiski finansiālo pamatojumu, gan ar to, kā tas tiks finansēts. Tas jāskata kopā ar LDz ilgtermiņa biznesa plānu. Pēc šobrīd manā rīcībā esošās informācijas, projekts tādā apjomā, kā iecerēts patlaban, nav finansiāli paceļams.
Visu rakstu Uzsvaru maiņa lasiet piektdienas, 25.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!
Abonē (zvani 67063333) vai
lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
