Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.

"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots palielināt maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Valsts fiksētās cenas gan vilcienos, gan autobusos paliks kā līdz šim," uzsvēra Linkaits.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka šī iemesla dēļ iedzīvotāji, kuriem ir iespēja pārsēsties no automašīnām uz sabiedrisko transportu, izmantos šo iespēju.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja, lai nepaaugstinātu maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājiem būs nepieciešamas lielākas dotācijas no valsts.

Politiķis arī minēja, ka Autotransporta direkcijā pašlaik tiek vērtēti esošie līgumi ar pārvadātājiem un tas, kādā veidā koriģēt kompensācijas pārvadātājiem, kas sajūt cenu pieaugumu.

Linkaits piebilda, ka elektrovilcienu satiksmei ir noslēgts izdevīgs līgums par elektrības iegādi līdz rudenim.

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosinās valdību atļaut pasažieru pārvadājumus uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šobrīd Covid-19 saslimstības pieauguma dēļ pārvadājumi Latvijā ir aizliegti uz piecām valstīm - Lietuvu, Andoru, Luksemburgu, Horvātiju un Sanmarīno. Lietuva sarakstā nokļuva aizvadītajā piektdienā, jo saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā tur divkārt pārsniedza Eiropas vidējo rādītāju.

Ministrs skaidroja, ka Latvija ir tikai viena no divām ES valstīm, kas pie noteiktiem rādītājiem aizliedz pasažieru pārvadājumus savienības iekšienē. Pēc viņa domām, tas samazina Latvijas pārvadātāju konkurētspēju, tāpēc šāds aizliegums esot jāatceļ.

Vienlaikus Linkaits noliedza bažas, ka pārvadājumu atļaušana uz Lietuvu radītu risku slimībai straujāk izplatīties. Viņaprāt, Lietuvas iekļaušana šajā "melnajā sarakstā" tieši veicina nelegālus un gadījuma rakstura pārvadājumus.

Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministri aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu ienākšanu ES ostās, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Šodien es parakstīju trīs Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministru kopīgu aicinājumu ES institūcijām un citiem kolēģiem ieviest ES mēroga aizliegumu autokravu pārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus aizliedzot šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās," sociālajā tīklā "Facebook" otrdien, 22.martā, ierakstījis Skuodis.

Ministri pauduši cerību, ka šādi aizliegumi tiks apspriesti ceturtdien, 24.martā, un piektdien, 25.martā, Briselē paredzētajā ES samitā.

"Ņemot vērā, ka Krievijas brutālā agresija Ukrainā turpinās, ES rīcība ir vajadzīga šeit un tagad. Mēs ceram, ka ES valstu un valdību vadītāji, kas tiksies Briselē ceturtdien, nešaubīsies," piebildis Skuodis.

Ceļu būvniecībā projektu sadārdzinājums varētu būt līdz 15%, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Protams, cenu svārstības kaut kādā mērā ietekmē darbus, taču pagaidām tīri virtuāli - sarunās ar būvniekiem runājam par to, kā kompensēt šīs cenu svārstības. Ir atrasts modelis jeb metodika, kādā veidā ierēķināt bitumena izmaksas, metālizstrādājumu izmaksas, arī pārējos sadārdzinājumus," sacīja Linkaits.

Viņš atzīmēja, ka sadārdzinājums varētu būt līdz 15% no sākotnēji plānotās gala summas, kas ir līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur sadārdzinājums ir 12-15%.

Tāpat ministrs norādīja, ka autoceļu būvniecībai šogad ir iedalīti vairāk nekā 300 miljoni eiro, taču izmaksu sadārdzinājums neietekmēs plānoto būvdarbu apmēru. "Saistībā ar lielo konkurenci, bija ietaupījums. Tāpēc ar vairāk nekā 300 miljoniem eiro varēsim izdarīt to apmēru, kas bija iecerēts," sacīja Linkaits.

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

"Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem," sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

"Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā," teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Kravu samazinājuma dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt atlaisti vēl apmēram 600 darbinieku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Pirmreizējais uzmetums liecina, ka apmēram 600 darbinieku vēl varētu atlaist," teica ministrs.

"Latvijas dzelzceļam" uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības programmu attiecīgā scenārija gadījumā. Konkrēts rīcības plāns varētu būt zināms maijā.

Latvijas dzelzceļš atlaidīs aptuveni 700 darbiniekus 

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos...

Dzelzceļa pārvadājumos pilnā mērā Krievijas un Baltkrievijas kravas nebūs iespējams aizstāt, taču tiekot strādāt, lai šo valstu kravas aizstātu ar citu valstu kravām, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas, teica ministrs.

Martā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu pieaugt par apmēram 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas saistīts ar kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas ātrāk izvest kravas no Krievijas. "Tad, kad šī inerce beigsies, mēs ceram saglabāt tranzīta kravas, kas varētu nāk no Kazahstānas, Uzbekistānas," sacīja T.Linkaits.

No pagājušā gada rudens caur Latviju aktīvi tiek vestas ogļu kravas no Kazahstānas, kā arī Kazahstāna paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu Krievijā vestās kravas tiks novirzītas caur Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā. Tad redzēsim, vai visas norunas, kas bijušas, īstenojas," teica T.Linkaits.

"Latvijas dzelzceļa" publiskotā informācija liecina, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences, 2021.gadā turpinājās 2019.gada nogalē sāktā koncerna sabiedrību procesu pārskatīšana, kuru ietekmē samazinājās arī darbinieku skaits. 2021.gadā vidējais koncerna darbinieku skaits bija 7151 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir par 1388 darbiniekiem mazāk.

Sliktākajā scenārijā Latvijas dzelzceļa kravu apmērs var samazināties par 85% 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa...

Linkaits iepriekš izteicies, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%.

Savulaik Latvijā ironizēja, ka tā laika premjers Repše esot marsietis, jo no cilvēku reālās dzīves neko nesaprotot. Šobrīd diemžēl bieži vien rodas sajūta, ka teju vai visi valdībā nākuši no citas pasaules, dzīvo citā realitātē.

Lūk, daži piemēri.

Šajās dienās apbēdināja, patiesi ļoti apbēdināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar saviem izteikumiem par pārvaldīto nozari. Ja iepriekš ļoti ilgus gadus viņš bija zināms kā satiksmes jomu labi pārzinošs eksperts, tad nu, šķiet, pārtapis par vien budžeta resursus tērējošu birokrātu. Žēl, tiešām žēl, ja tas tā.

Runa ir par ministra uzstāšanos jūnija pēdējā dienā Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkti. Tajā izskanēja virkne jautājumu, uz kuriem atbildes bija, maigi sakot, dīvainas. Latvijas dzelzceļu kādreiz uzturēja tranzīta pakalpojumi, tātad no pakalpojumu eksporta līdzekļiem nu slogs pāriet uz pasažieriem un caur dotācijām – arī uz visiem nodokļu maksātājiem. Tika jautāts, kas tiek darīts, lai atslogotu valsts un iedzīvotāju budžetus no dzelzceļa uzturēšanas, atkal veicinot, ka kravu pārvadājumi sedz vairumu izmaksu. Kāda atbilde? Ka plašā dzelzceļa infrastruktūra ir smags padomju laika mantojums, kas nu jāuztver kā slogs, jo kravu pārvadājumi samazinās, un ka visā Eiropā dzelzceļu pamatā finansē no pasažieru pārvadājumiem. Vai tā bija atbilde uz jautājumu? Nē.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Valdības otrdien lems par VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) turpmākās darbības nodrošināšanu, liecina Ministru kabineta darba kārtība.

Jautājums iekļauts sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc detalizētāka informācija, tostarp par LDz turpmākai pastāvēšanai nepieciešamo finansējumu, nav pieejama.

Jau aprīlī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas transporta jomā aizliedz šo valstu autotransporta uzņēmumiem veikt kravu autopārvadājumus uz ES, kā arī liedz Krievijas karoga kuģiem piekļūt ostām, informē Satiksmes ministrijā.

Kravu autopārvadājumi ES teritorijā, tostarp tranzītā, ir aizliegti jebkuram Krievijā un Baltkrievijā reģistrētam autotransporta uzņēmumam. Papildu tam sankcijas paredz importa ierobežojumus dažām precēm, ko eksportē Krievija vai kuru izcelsme ir Krievijā, tajā skaitā oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem.

Latvija kopā ar kaimiņvalstīm ir viena no iniciatorēm šīs sankciju pakotnes pieņemšanai. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauž gandarījumu, ka ES valstis beidzot ir spējušas vienoties, uzsverot, ka Latvija ir gatava tos nekavējoties ieviest, nosakot ierobežojumus kravu pārvadāšanai no Krievijas un Baltkrievijas pa autoceļiem un jūru, kā arī Latvijas ostu slēgšanu Krievijas kuģiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Saistībā ar Krievijas gaisa telpas ierobežošanu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi varētu samazināties par 20-25%, intervijā stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš skaidroja, ka pārlidojumu skaits virzienā no Eiropas uz Krieviju un Āziju ir samazinājies par apmēram 75-80%. Tādējādi no visa aviācijas bloka LGS un aviodispičeri ir tie, kurus šī situācija skar visvairāk, un viņiem būs nepieciešama palīdzība.

"Tie, kuri interesējās un skatās "Flyradar", brīnās, kā var būt, ka uz Krieviju lidmašīnas tomēr lido. Taču tās ir citu valstu aviokompānijas - turki, ēģiptieši, serbi, Āzijas valstis, kas turpina šajā virzienā lidot," skaidroja Linkaits, piebilstot, ka apjoms ir samazinājies ļoti būtiski, un tas kopumā LGS ieņēmumus var samazināt par 20-25%.

Viņš arī minēja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām skatīsies, kā var atbalstīt LGS.

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies aizliegt ieceļošanu Latvijā no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Portugāles, lai mazinātu jaunās Covid-19 mutācijas izplatības iespējas, otrdien pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šis aizliegums attieksies gan uz tiešajiem braucieniem no šīm valstīm, gan arī netiešiem braucieniem caur citām valstīm," uzsvēra Linkaits.

Tāpat valdība konceptuāli vienojusies ierobežot jeb aizliegt jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% ieceļotāju ierodas Latvijā pār sauszemes robežu, panākta vienošanās pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežas.

"Aicinām Latvijas iedzīvotājus nekur nedoties. Braucieni pieļaujami tikai galējas nepieciešamības gadījumā, izvērtējot visus riskus, izvēloties maršrutā visdrošākās valstis," sacīja Linkaits.

Ministrs piebilda, ka konkrēti normatīvie akti tiks apstiprināti ceturtdienas, 4.februāra, valdības sēdē.

Pēc ekspertu aplēsēm, lai Latvija izpildītu visas Zaļā kursa prasības transporta sektorā, būtu nepieciešami apmēram 12 miljardi eiro.

Tādu viedokli Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš atzina, ka Latvijai tādas naudas nav un tāpēc būs jāizvēlas prioritātes. "Nespēsim ikvienam Latvijas iedzīvotājam nopirkt elektroauto," secina T. Linkaits. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā elektroauto iegādes daļējas subsidēšanas modeli, kurā kopējā atbalsta summa būs 10 miljoni eiro, nevis miljardi eiro.

"Iecere ir ļoti ambicioza, un raudzīsimies, kā ar tās īstenošanu tiks galā Eiropas Savienība," atzina satiksmes ministrs. Viņš nenoliedza, ka ieceru neizpilde Latvijai var draudēt ar sodu. "Tad, kad pienāks laiks runāt par sodiem, tad arī paraudzīsimies, kāds progress ir ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs," uz jautājumu par iespējamiem soda apmēriem atbildēja T. Linkaits.

Atsākoties mācībām skolā, pieaug satiksmes intensitāte uz Rīgas apvedceļa, veidojot noteiktu posmu pārslogotību. Šo situāciju plānots risināt, pārbūvējot apvedceļu par mūsdienīgu autoceļu ar divlīmeņu tiltu pār Daugavu, saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Latvijas Valsts ceļi” dati liecina, ka Rīgas apvedceļa (A5) intensitāte ir aptuveni 23 tūkst. automašīnas diennaktī un pēdējo desmit gadu laikā tā ir pieaugusi aptuveni divas reizes.

“Caurlaides spēju plānots risināt ar Rīgas apvedceļa pārbūvi par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā, kā to paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam,” skaidro T.Linkaits.

Darbs pie apvedceļa izbūves ir uzsākts un pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kas kopā ar būvprojekta izstrādi ilgs aptuveni 2 gadus.

Pie Saulkalnes par 200 miljoniem eiro plānots būvēt jaunu tiltu 

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura...

“Tāpat būtiski, ka valdībā ir apstiprināti nākamie soļi Daugavas šķērsojuma izbūvei pie Salaspils, kas ir nozīmīgs Rīgas apvedceļa veidošanai. Tas būs unikāls divlīmeņu tilts, kas apvienos Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju un četru joslu ātrgaitas autoceļu, lai savienotu Rīgas apvedceļu abās Daugavas pusēs. Tilta projektēšana notiek Rail Baltica projekta ietvaros,” saka ministrs.

Pašlaik Rīgas apvedceļa abi autoceļi - A5 (Salaspils–Babīte) un A4 (Baltezers–Saulkalne) - nav tieši savienoti un kā to savienojums kalpo A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža). Autoceļu A4 un A5 mezgli ar autoceļu A6 ir uzskatāmi par šaurajām vietām, kurās veidojas satiksmes sastrēgumi.

Esošais Daugavas šķērsojums pa Rīgas HES dambi ir visproblemātiskākā vieta visā Rīgas apvedceļa garumā, jo šajā vietā autoceļam ir zema satiksmes caurlaides spēja un Rīgas HES dambi paplašināt tehniski nav iespējams. Satiksmes plūsma, it sevišķi kravas transporta plūsma, pa Rīgas HES dambja Daugavas šķērsojumu ir jāsamazina, jo potenciāls ceļu satiksmes negadījums var atstāt negatīvu iespaidu uz dambja konstrukciju. Daugavas šķērsojumam Rīgas HES dambja tehniskā stāvokļa dēļ jau pašlaik ir masas un braukšanas intervāla ierobežojumi. Apvienotā tilta būvniecība ļauj risināt šo situāciju un novērst identificētos riskus.

“Apvienotā tilta būvniecība ir optimālākais risinājums gan finansiālā, gan teritoriju saudzējošā veidā,” uzsver ministrs. “Tilta izbūvei tiks piesaistīti vairāki finanšu avoti. Projektēšanas līgums tiek finansēts kopējā Rail Baltica projekta finansēšanas līguma ietvaros. Apvienotā tilta būvniecības finansēšanai plānots piesaistīt 2021.–2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu. Līdz ar to dodot maksimālo ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei ar salīdzinoši nelielu valsts budžeta līdzfinansējumu,” komentē T.Linkaits.

Plānots, ka tilta būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Zaudējumi saistībā ar aviosatiksmes apturēšanu starp Latviju un Baltkrieviju būs mērāmi tūkstošos eiro, nevis miljonos, tā trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Pieņemot lēmumu par ierobežojumiem, lūdzām visiem iesaistītajiem iesniegt informāciju par zaudējumiem, kādi varētu rasties. Zaudējumi nav miljonos mērāmi," teica T.Linkaits.

Valdība ierobežo aviosatiksmi ar Baltkrieviju 

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem...

Ministrs atzina, ka pastāv kompensējošu mehānismu iespēja no Eiropas Savienības puses. "Šajā situācijā svarīga ir lidojumu, pasažieru drošība un ekonomiskais aspekts nespēlēja lomu lēmuma pieņemšanā," teica T.Linkaits.

Ministrs atzina, ka pašlaik grūti prognozēt, cik ilgi attiecīgie ierobežojumi būs spēkā - Civilās aviācijas aģentūra (CAA) vērtēs notikumu attīstību un lidojumu drošumu.

Līdz Covid-19 pandēmijai lidojumi starp Rīgu un Minsku bija viens no iecienītākajiem maršrutiem, taču pandēmijas laikā reisu šajā maršrutā nebija daudz. Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šajā sezonā plānoja attiecīgajā maršrutā nodrošināt līdz trim reisiem nedēļā, kā arī Baltkrievijas aviokompānija "Belavia" bija plānojusi veikt līdz trim reisiem nedēļā.

Atgādinām, ka valdība 25.maija vakarā noteica ierobežojumus izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem, kā arī Latvijas gaisa kuģiem ierobežoja tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas.