Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.augusta numurā lasi:

Statistika

Elektroniskās vēstules izspiež papīru

Enerģētika

Enerģētikas nozarei jāgatavojas jauniem izaicinājumiem

Meža nozare

Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā

Meža nozare

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 milj. eiro

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Oficiālajā datu pārvaldības sistēmā Ozols atrodamā informācija par potenciālajiem, nevis noteiktajiem, īpaši aizsargājamiem biotopiem šokē meža nozari, uzņēmēji to uzskata par ļoti bīstamu precedentu, kura ietekmes apmērs uz tautsaimniecību pagaidām nav novērtēts.

Šādu teritoriju esot pietiekami daudz, kas sertificētiem kokrūpniekiem rada pamatotas bažas par koksnes resursu izmantošanas iespējām no šādām daudzus desmitus un pat, iespējams, simtus tūkstošus hektāru mežu platībām. Tas tiek uztverts kā negaidīts sitiens pa vienas no konkurētspējīgākajām Latvijas eksporta nozarēm nozīmīgāko pozīciju – resursu ieguves avotu, to veikusi valsts struktūra, kura pati arī tiek uzturēta no šīs pašas nozares samaksātajiem nodokļiem, nevis ārvalstu konkurenti. Meža nozares uzņēmēji ir pārsteigti par faktu, ka oficiālā, Latvijas valstij piederošā datu bāzē tiek ievietots kaut kas potenciāls, jo pēc analoģijas līdzīgu sadaļu tādā gadījumā vajagot ieviest arī citās datu bāzēs. Vienlaikus vairāki privātmežu īpašnieki atzina, ka īsti nezina, kā tālāk rīkoties, jo juridiski jau varot izņemt ciršanas biļeti un potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu padarīt par neesošu. Tomēr šāda rīcība sevi cienošam saimniekam esot nepieņemama, vienlaikus šādu potenciālo platību izņemšana no saimnieciskās aprites ar pretimnākšanu no valsts un tās atbildīgo iestāžu puses neesot manīta. Tas gan nenozīmē, ka nevarētu būt situācijas, kad attiecīgās mežu platības, kurās ir potenciālais īpaši aizsargājamais biotops, pēc kāda brīža nebūs jāpārdefinē par vietām, kurās vēsturiski bija potenciālais īpaši aizsargājamais biotops.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba komanda, domā Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs.

Uzņēmējam var būt vislabākā ideja, taču, ja viņam līdzās nebūs cilvēku, ar kuriem kopā to īstenot, tā, visticamāk, izgāzīsies, spriež K. Apalups, uzsverot, ka Latvija ir laba vieta, kur sākt savu biznesu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vietējiem uzņēmējiem ir jāskatās plašāk un jāmēģina atrast iespējas darboties arī globāli. Domāju, ka mums būtu jāseko jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra teiktajam – Brauciet, latvji, jūriņā, zeltu krājiet pūriņā! Tas gan neattiecas tikai uz kuģošanu, bet visu šodienas uzņēmējdarbības vidi kopumā, spriež ZEVS Security Consulting vadītājs.

Smeļas zināšanas

Bērnībā sapņoju kļūt par policijas speciālo uzdevumu bataljona komandieri, stāsta K. Apalups. “Tolaik skatījos daudz filmu un multfilmu, kas bija saistītas ar policijas darbu, tāpēc šī profesija man šķita aizraujoša. Protams, tajā vecumā vēl īsti nesapratu, ko šis darbs nozīmē, taču kino man radīja priekšstatu, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu uzaudzis un skolas gaitas sācis Vecpiebalgā. Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar jaunsardzi - vidusskolas noslēgumā piedalījos arī jaunsardzes ceturtā līmeņa nometnē, pēc kuras labākajiem, arī man, tika piedāvāts izmēģināt spēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc ilgām pārdomām es gan sapratu, ka dienests armijā nebūs mana dzīves izvēle, tā vietā piemērotāka opcija šķita karjeras veidošana drošības nozarē,” atzīmē K. Apalups. “Domājot par tālāko izglītības ceļu, atbilstošākā izvēle šķita Biznesa augstskola Turība, jo tā bija vienīgā, kas piedāvāja apgūt organizācijas drošības studijas. Studējot Turībā, uz četriem mēnešiem devos arī Erasmus+ apmaiņas programmā uz Somiju, kur ieguvu padziļinātas zināšanas drošības nozarē, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas izvēlējos mācības turpināt un iestājos Banku augstskolā, kur studēju kiberdrošības pārvaldību,” stāsta K. Apalups, kurš, papildus tam, apguvis arī pedagoģijas tālākizglītības kursus, kas ļauj strādāt arī par skolotāju.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums "Unilever" līdz nākamā gada beigām Eiropā likvidēs 3200 biroja darbavietu, paziņoja uzņēmumā.

Plānotais darbavietu samazinājums skars apmēram trešdaļu "Unilever" biroja darbavietu Eiropā.

Kompānijā apliecināja, ka ir saprotams darbinieku satraukums par plāniem un konsultācijas ar darbiniekiem sāksies jau drīzumā.

Martā "Unilever" paziņoja par plašu restrukturizāciju, kas paredz atdalīt saldējumu ražošanas biznesu un likvidēt ap 7500 darbavietu, galvenokārt biroja amata pozīcijas, visā pasaulē.

Grupā visā pasaulē strādā ap 128 000 cilvēku un tā plāno trīs gadu laikā ietaupīt 800 miljonus eiro.

"Unilever" tīrā peļņa pērn saruka par 15% līdz 6,5 miljardiem eiro, jo apgrozījums samazinājās saistībā ar to, ka izmaksu kāpuma dēļ tika paaugstinātas produktu ceas.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

SIA “Baltic Container Terminal” teritorijā Rīgas brīvostā vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT izveidojis Baltijā pirmo privāto 5G tīklu biznesa pamatprocesu nodrošināšanai.

Tas nodrošina lielāku pārraides jaudu, stabilu savienojumu kustībā, neatkarību no publiskā tīkla noslodzes un daudz augstāku datu drošību, uzsākot jaunu posmu 5G attīstībā Latvijā.

5G privātā tīkla izveide dod iespēju ģeogrāfiski noteiktā vietā izveidot pilnīgi atsevišķu un fiziski nodalītu mobilo datu pārraides tīklu, kuram var pieslēgties tikai konkrētas uzņēmuma ierīces – planšetes, viedtālruņi, tīkla adapteri, sensori u. tml., kurām sniegta piekļuve šim tīklam. Tīkls var būt savienots ar publisko tīklu vai arī pilnībā nodalīts augstas drošības prasību gadījumā.

“Bez drošības, mobilitātes un savienojuma stabilitātes ir grūti iedomāties gan mūsdienīgu biznesu, gan publiskā sektora izaugsmi. Privātais 5G tīkls ir nākamais solis 5G attīstībā, kuru LMT īsteno kā vieni no pirmajiem Baltijā, piedāvājot vēl labāku, ērtāku un uzticamāku lietotāja pieredzi visplašākajā nozaru tvērumā – drošībā un aizsardzībā, ražošanā, transporta un loģistikas nozarē, medicīnā, izglītībā un pētniecībā, viedo pilsētu risinājumos, jūras ostu attīstībā u. c. Plānojam turpināt privāto 5G tīklu ieviešanu Latvijā un ārpus tās, jo paredzam šim telekomunikāciju segmentam strauju izaugsmi visā pasaulē,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.

Turpinot izvērtēt potenciālā akciju pirmreizējā piedāvājuma iespējas, Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir iecēlis uzraudzības padomi. Uzraudzības padomes pienākumus turpmāk pildīs Ļevs Dolgacjovs, Dereks Urbens un Mārcis Grīnis.

Jaunās pārvaldības struktūras pienākumos ietilps līdzdalība kompānijas attīstības stratēģijas izstrādē, potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma un cita veida ārējā kapitāla piesaistes uzraudzība, vadības konsultēšana biznesa lēmumos, kā arī korporatīvās pārvaldības kvalitātes un efektivitātes veicināšana.

Ļevs Dolgacjovs ir Igaunijas investoru kopienas un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktīvists. Ārpus jaunā amata pienākumiem viņš ir investīciju kompānijas Meemaeger Capital vadošais partneris un Syda Ventures dibinātājs. Iepriekš bijis Igaunijas Biznesa eņģeļu tīkla (EstBAN) valdes loceklis un prezidents, kā arī Eiropas Biznesa eņģeļu tīkla (EBAN) valdes loceklis. Tāpat Ļ. Dolgacjovam ir pieredze jaunuzņēmumu un ar to pārvaldību saistītu projektu konsultēšanā un vadībā.

Tūrismā prognozes par šo vasaru nav optimistiskas, ko lielā mērā ietekmē ne tikai viesu skaita lēnais pieaugums, bet arī novēlotais finansējuma piešķīrums tūrisma nozarei kopumā, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, ka Latvijas viesmīlības nozare šogad pirmajos piecos mēnešos nav piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu skaitam pieaugot minimāli. Šī tendence, kā uzsvēra Kalniņš, ir satraucoša, jo 2023.gadā Latvija tūrismā piedzīvoja aptuveni 25% samazinājumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni, ieņemot pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

"Prognozes par šo vasaru arī nav optimistiskas, jo nav pārliecības, ka viesu skaits pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus," norādīja LVRA vadītājs, piebilstot, ka situāciju galvenokārt izraisījis nepietiekams un novēlots valsts finansējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta mārketinga aktivitātēm, kā arī ierobežotās iespējas piesaistīt jaunus tirgus bez papildu finansējuma.

Lai izceltos un spētu sevi pierādīt, ir jābūt unikālam un ļoti spējīgam jebkurā tirgū gan Latvijā, gan citviet pasaulē, uzskata Artūrs Āmars, Drošības profesionāļu asociācijas līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, Sanitex grupas uzņēmumu drošības dienesta vadītājs.

Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, tāpēc ir būtiski apvienot savas spējas, aizrautību un profesionalitāti ar to, kas tirgum konkrētajā brīdī ir patiešām nepieciešams, spriež A. Āmars, piebilstot, ka Latvijas tirgū ļoti labi var attīstīt jebkāda veida uzņēmējdarbību, bet jābūt pilnīgai pārliecībai par savām darbībām. Galvenā panākumu atslēga, manuprāt, ir pārliecība un mērķtiecība – ja ir ticība savām spējām un tiek ieguldīts liels darbs, rezultāts būs, domā A. Āmars.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka nevajadzētu aprobežoties ar Latvijas tirgu vien, jo tas ir mazs, tāpēc uzņēmējiem ir jāraugās plašāk – Baltijas un Ziemeļeiropas tirgus virzienā. Mūsu uzdevums kā latviešiem uzņēmējdarbībā ir attīstīt mūsu valsts pievienoto vērtību un aicināt uzņēmējus savu biznesu attīstīt pie mums, Latvijā, atzīmē Drošības profesionāļu asociācijas līdzdibinātājs.

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

2024. gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs.

Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.

Banku atbalsta maksājumi hipotekāro kredītu ņēmējiem

Pagājušajā gadā ilgi diskutēts un aprunāts, šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Zinu, ka daudziem šķiet, – maksātājs ir valsts, jo nauda kontā taču ienāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tomēr visu atbalsta maksājumu samaksā bankas – šī gada pirmajā ceturksnī kopumā bankas valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro. Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar VID. Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Un atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu – hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 tūkstošus, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group noslēdzis franšīzes līgumu ar vienu no lielākajiem viesnīcu uzņēmumiem pasaulē IHG Hotels & Resorts un 2024. gada 2. septembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā vēris durvis viesnīcai voco Stockholm Kista.

Viesnīcu zīmols voco hotels jau ir pārstāvēts 25 valstīs un tam ir gandrīz 100 objektu visā pasaulē. Mogotel Hotel Group šis ir būtisks līgums un svarīgs uzņēmuma portfeļa papildinājums. Šobrīd Mogotel pārvalda 22 viesnīcas deviņās valstīs, kopumā apkalpojot vairāk nekā 3200 viesnīcu numurus.

“Atverot viesnīcu voco Stockholm Kista, Mogotel Hotel Group ar lepnumu ienāk Zviedrijas tirgū. Šī paplašināšanās piepilda mūsu ambīcijas un stratēģisko fokusu uz ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs redzam, ka viesmīlības nozare Zviedrijā piedzīvo uzplaukumu. Stokholmas viesnīcās pavadīto nakšu skaits gadā pārsniedz 15 miljonus, tostarp pērn par 5% pieauga ārvalstu viesu skaits. Nozares kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā palielinājās par 4%, sasniedzot aptuveni 130 miljardus Zviedrijas kronu. Mogotel klātbūtne šajā dinamiskajā Eiropas pilsētā ir apliecinājums mūsu mērķim piedāvāt augstākās klases naktsmītnes un nodrošināt ceļotājiem izcilu pieredzi,” stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Starptautiskās pretviltojumu operācijas "Viltotā zvaigzne" otrajā posmā vairākās Eiropas valstīs konfiscēti astoņi miljoni viltotu preču un izstrādājumu 120,8 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Patentu valdē.

Saistībā ar viltojumu biznesu arestētas 264 personas. Papildus viltotu izstrādājumu atklāšanai operācija atklāja arī citus smagus noziegumus, piemēram, organizēto noziedzību, kontrabandu, krāpšanu un naudas atmazgāšanu.

Šo operāciju vada Spānijas un Grieķijas tiesībsargājošās iestādes sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), aģentūrām un iestādēm no 17 valstīm - Beļģijas, Čehijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Itālijas, Kipras, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Portugāles, Rumānijas, Albānijas, Gruzijas, Serbijas, Ukrainas un ASV

Operācijas "Viltotā zvaigzne" pirmais posms norisinājās 2022.gada otrajā pusē, un tās laikā atklātas un konfiscētas viltotas preces 87 miljonu eiro vērtībā, kā arī sākti vairāki simti tiesvedību un arestētas 378 personas.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir uzticama un profesionāla komandai, kā arī spēja nemitīgi pielāgoties ārējiem apstākļiem, domā Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs.

Mūsdienās vide mainās ļoti strauji, tāpēc ikvienam, kurš vēlas gūt panākumus, ir jāiet līdzi laikam un jābūt gatavam mainīties, atzīmē Dz.Bērziņš, piebilstot, ka, lai bizness būtu veiksmīgs, vadītājam ir jāspēj laicīgi saredzēt arī potenciālos riskus. Līderim vienmēr ir jāraugās pāris soļus uz priekšu un jābūt gatavam pietiekami ātri reaģēt, mēģinot maksimāli izvairīties no lieliem zaudējumiem, spriež 1 37 Digital Agency vadītājs, neslēpjot, ka liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī būšanai īstajā laikā un vietā.

Sapņo par biznesu

Neatminos, ka bērnībā man būtu bijusi kāda konkrēta sapņu profesija, taču ļoti labi atceros savu sarunu ar mammu, kuras laikā noskaidrojās, ka bērnībā es esot vēlējies būt tūrists, smej Dz.Bērziņš. “Tolaik jau biju pusaudzis un sāku apdomāt iespējamās karjeras izvēles, tāpēc jautājumu mammai, vai viņa atceras, par ko es vēlējos kļūt, kad biju pavisam maziņš. Viņa smaidot atbildēja - citi bērni gribēja kļūt par policistiem vai ugunsdzēsējiem, bet tu gribēji būt tūrists. Laikam, jau būdams bērns, vēlējos redzēt pasauli, un šobrīd varētu teikt, ka savu sapni esmu piepildījis, jo pie katras izdevības dodos ārpus Latvijas. Manuprāt, dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu vienā vietā. Uzskatu, ka ceļot ir svarīgi, jo tādā veidā var iepazīt citu tautu vērtības, kultūras un saprast, kā cilvēki dzīvo citur,” teic Dz.Bērziņš, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau 13 gadu vecumā.

SEO ir nozīmīgs faktors, lai izveidotu veiksmīgu uzņēmumu, kas ir pieejams un atpazīstams arī interneta vidē. Tomēr, neskatoties uz to, daudzi jaunie uzņēmēji neizmanto SEO sniegtās priekšrocības.

Meklētājprogrammu optimizācijas (SEO) stratēģija ir spēcīgs instruments, turklāt tas ir pieejams arī ar nelielu budžetu. Ir vairāki iemesli, kādēļ SEO vajadzētu būt ikviena uzņēmuma īpašnieka prioritātei.

SEO sniedz vajadzīgos datus

SEO parāda nozīmīgus datus. SEO datu izpēte ļauj uzzināt to, kas vajadzīgs potenciālajiem klientiem. Iegūtie dati ļauj ne tikai vērtēt potenciālo klientu uzvedību, bet arī pieņemt citus svarīgus ar biznesu saistītus lēmumus, tādā veidā pasargājot sevi no iesācēju kļūdām.

SEO palīdz nokļūt meklētājprogrammu augstākajās pozīcijās

Ņemot vērā, ka interneta lietotāji sev aktuālo informāciju parasti nemeklē tālāk par Google vai citu meklētājprogrammu pirmajām lapām, uzņēmumiem ir svarīgi ieņemt iespējami augstākas pozīcijas. SEO palīdz šo mērķi sasniegt.

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.