Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Pērn kosmētikas ražotāja SIA «Bio2You» apgrozījums sasniedza 522 tūkstošus.

«2017. gads ir pirmais gads, kad sākām nopietni nodarboties ar eksportu, un «Bio2You» dubultoja eksporta apgrozījumu, salīdzinot ar 2016. gadu. Sākām eksportu ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz Krieviju, Ķīnu un ASV. Plānots, ka šogad eksporta īpatsvars pārsniegs 50% no kopējā apgrozījuma,» saka Rita Stražinska, SIA «Bio2You» līdzīpašniece.

Šī gada pirmajos trijos mēnešos apgrozījums salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn ir audzis par 67%. «Jaunums šajā gadā ir tas, ka esam sākuši lielos apjomos ražot zobu pastu, ar ko mēs atšķiramies no visiem pārējiem Latvijas kosmētikas ražotājiem. Ceļš līdz efektīvai zobu pastas receptei un tehnoloģijai bija ļoti grūts un ilgs, taču mēs patiesi lepojamies ar sasniegto rezultātu,» teic uzņēmēja.

Degvielas uzpildes staciju (DUS) Circle K darbiniekiem saistībā ar pāreju no Statoil zīmola uz Circle K visbiežāk klienti vaicā, kāpēc tiek veikta zīmola maiņa, un interesējas, kā pareizi izrunāt jauno nosaukumu, portālam db.lv atklāja Circle K Latvia Mazumtirdzniecības vadītājs Viesturs Astičs.

«Visbiežāk cilvēki vēlas uzzināt, kāpēc veicam zīmola maiņu. Mūsu darbinieki stāsta, ka mūsu īpašnieks – Kanādas uzņēmums Alimentation Couche Tard Inc. - pirms pieciem gadiem, iegādājoties Statoil Fuel & Retail uzņēmumu, Statoil zīmola lietošanas licenci ieguva tikai uz noteiktu laiku, jo ar Statoil zīmolu turpina darboties Norvēģijas naftas ieguves uzņēmums,» stāsta V. Astičs.

Viņš atzīmē, ka līdz šim kanādiešu grupas uzņēmums visā pasaulē strādāja ar pieciem lieliem zīmoliem un pienācis laiks izšķirties – turpināt darbu ar vairākiem vai ieviest vienu. Lai klienti visā pasaulē atpazītu uzņēmuma apkalpošanas standartus un piedāvājumus, nolemts saglabāt zīmolu, kuram ir vislielākais tirdzniecības vietu skaits, tāpēc turpmāk tiks lietots viens globāls zīmols – Circle K, kuram būs vairāk nekā 15 tūkstoši tirdzniecības vietu visā pasaulē.

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Līdzīgi kā visās jomās, arī saziņā šobrīd esam kļuvuši digitālāki. Tā, piemēram, pašreizējais aktīvo Facebook lietotāju skaits jau pārsniedzis 2 miljardus, Youtube izmanto vairāk nekā 1,5 miljardi lietotāju, savukārt Instagram vietnē pulcējušies nu jau 800 miljoni. Zīmolu komunikācijā šī tendence ir jāņem vērā un jāizmanto tās sniegtie ieguvumi.

Viena no jaunākajām un aktuālākajām lietām, ko šobrīd izmanto uzņēmumi, ir viedokļu līderu piesaiste. Citiem vārdiem sakot, zīmols ne tikai pats stāsta par sevi, bet uztic to darīt arī kādai sabiedrībā zināmai personībai (Instagram slavenībai, blogerim, Youtube zvaigznei u. c.), kas noteiktos informācijas kanālos spēj uzrunāt un ietekmēt lielu daļu auditorijas.

Kas jāievēro, lai viedokļa līderu jeb zīmola vēstnešu iesaiste būtu pēc iespējas efektīvāka?

Match jeb svarīgi, lai jums saskan

Pats svarīgākais un būtiskākais priekšnoteikums ir atrast personību, kas būs īstais zīmola vēstnesis. Svarīgi, lai šim cilvēkam uzņēmuma ražotā produkcija būtu nepieciešama un atbilstoša viņa dzīvesstilam un vērtībām. Ne mazāk nozīmīgi ir raudzīties, lai viņa izteiksmes veids un komunikācijas platforma būtu saskaņā ar to, ko vēlas ieraudzīt konkrētais uzņēmums. Ja uzņēmums vēlas, lai par tā produkciju tiek vairāk stāstīts un skaidrots, tad par zīmola vēstnesi jāizraugās cilvēks, kuram padodas tekstu radīšana un kura veidotajā saturā ieklausās tās sabiedrības grupas, kas uzņēmumam ir svarīgas un ko tas vēlas uzrunāt. Savukārt, ja uzņēmums vēlas kāpināt savu atpazīstamību un būt vairāk saredzēts, jāizvēlas tāds zīmola vēstnesis, kuram tuvākais un ērtākais izteiksmes veids ir attēli vai video. Tātad – uz ekopulvera izmēģināšanu aicināsim kādu vides aktīvisti-mammu, kas ar pieredzi dalīsies savā blogā, savukārt par stilīgu kafejnīcu ļausim runāt fotogrāfam-gardēdim un krāšņiem Instagram attēliem.

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

"Covid-19" radītā pieprasījuma dēļ arī kosmētikas zīmols "Bio2You" izstrādā jaunus dezinfekcijas produktus un plāno tos piedāvāt gan vietējam tirgum, gan eksportam.

Klientiem jau tiek piedāvāts antiseptisks sprejs ar alkoholu 70% un Pantenolu. Spreja ražošana uzsākta 23.martā un tas pieejams ierobežotā daudzumā.

Vēl tuvākajā laikā uzņēmums tirdzniecībā piedāvās 50ml roku dezinfekcijas gēlu; 1000ml roku dezinfekcijas gēlu, ražošanas procesā ir antibakteriālas cietās un šķidrās ziepes.

"Visi mūsu līdzekļi izstrādāti tā, lai maksimāli rūpētos par roku ādu. Mēs pievienojam dažādas sastāvdaļas, lai spirts tik agresīvi nesausinātu rokas, un roku āda tiktu mitrināta un pasargāta ilgstošākā periodā," komentēja kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Viņa norāda, ka pasūtījumi ir ļoti apjomīgi, tāpēc šobrīd tiek apzinātas finansējuma iespējas.

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 198¹ M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Bieži vien aģentūru izstrādātās zīmola grāmatas netiek izmantotas, tāpēc reklāmas nozares pārstāvji izveidojuši interaktīvu tiešsaistes rīku "Corebook".

Uzņēmumu dibinājuši trīs partneri – Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs, kuri kopā strādāja aģentūrā "Digibrand". Savā darbā viņi bija pamanījuši, ka zīmola grāmatas kolēģi sūta cits citam šurpu turpu un beigās neviens vairs nezina, kura ir īstā versija.

"Ideja par "Corebook" datējama ar 2018. gadu, kad sapratām, ka statiskas zīmola grāmatas pdf formātā 70% gadījumu netiek lietotas. Pētījām tirgū esošos zīmolu vadlīniju un failu vadības risinājumus, bet nekas mūs neapmierināja," saka J. Vērzemnieks.

Viņiem šķita, ka būtu loģiski, ka zīmola grāmata ir kā saite, kam var piekļūt visi, kam tai ir pieeja un var būt pārliecināti, ka tā ir aktuālā versija, turklāt to laika gaitā var papildināt un labot. Galarezultāts izskatās kā mājaslapa, bet nav vajadzīgas programmēšanas zināšanas, lai to sagatavotu. "Šāds risinājums der ne tikai statiskām pdf formāta zīmola grāmatām, bet arī vadlīnijām par video, audio un animāciju," skaidro J. Vērzemnieks.

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

2017. gadā apģērbu mazumtirgotāja SIA Baltika Latvija, kas nodarbojas ar zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums praktiski saglabājās 2016. gada līmenī un bija 10,078 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem 2017. gadā pieauga par 45,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmumam izdevies noturēt preču pārdošanas apjomus iepriekšējā gada līmenī, kaut arī tika slēgts zīmola Bastion veikals tirdzniecības centrā Origo, jo tas strādāja ar zaudējumiem. Gada beigās uzņēmumam bija 21 veikals.

SIA Baltika Latvija norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus. Apģērbu mazumtirgotājs pērn ieviesis pakalpojumu interneta pasūtījumu saņemšanai dažos veikalos.

Tuvākajā nākotnē SIA Baltika Latvija plāno paplašināt zīmola Ivo Nikkolo veikalu tirdzniecības centrā Galerija Riga un šajā pašā tirdzniecības centrā pārvietot zīmola Baltman veikalu uz otro stāvu. Uzņēmums plāno arī stiprināt zīmola Monton pozīcijas tirgū un paplašinās to veikalu loku, kuros iespējams saņemt internetā pasūtītās preces.

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.