Bijušais Itālijas premjerministrs nākamgad vēlas atgriezties pie Itālijas vadības grožiem, raksta vietējais medijs Corriere.it.

Prezidenta vēlēšanas Itālijā ir gaidāmas 2013. gadā. S. Berluskoni no premjera amata atkāpās pagājušā gada novembrī, jo nespēja nākt klajā ar pārliecinošām reformām, lai palīdzētu Itālijai izkļūt no parādu krīzes. Tāpat S. Berluskoni vārds saistīts ar vairākiem skandāliem, tostarp kukuļdošanu.

Lai arī 2013. gada vēlēšanas nav aiz kalniem, medijs atgādina, ka S. Berluskoni pameta premjera amatu ārkārtīgi skarbos apstākļos – būtībā viņu no premjera krēsla izstūma Eiropas Centrālā banka. Kopš sava posteņa pamešanas S. Berluskoni pret eirozonu vērstie izteikumi ir kļuvuši vēl asāki nekā tad, kad viņš atradās premjera amatā.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni piespriesti četri gadi cietumā par krāpšanos ar nodokļiem, vēsta BBC.

Paredzēts, ka S. Berluskoni spriedumu pārsūdzēs.

Tiesas spriedums noteikts saistībā ar tiesībām izrādīt televīzijā ASV filmas.

S. Berluskoni līdz šim ir bijis iesaistīts vairākās tiesvedībās saistībā ar viņa uzņēmējdarbību, tomēr iepriekš viņam izdevies izvairīties no soda, atspēkojot izvirzītās apsūdzības vai arī beidzoties tiesvedības termiņam.

Tiesa piespriedusi 76 gadus vecajam S. Berluskoni cietumsodu divas dienas pēc tam, kad tika paziņots, ka viņš 2013. gadā tomēr nekandidēs premjerministra amatam. Db.lv jau rakstīja, ka Itālijas medijos izskanējušas ziņas, ka S. Berluskoni grasījies 2013. gadā atgriezties premjerministra krēslā.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Skandalozais politiķis, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni pavēstījis, ka ir saderinājies ar savu draudzeni, kura ir 50 gadus jaunāka par viņu. Šī sieviete liekot viņam justies mazāk vientuļam, ziņo telegraph.co.uk.

Plašā TV intervijā 76 gadus vecais miljardieris paziņojis, ka ir saderinājies ar Frančesku Paskālu (Francesca Pascale), savu 27 gadus veco draudzeni.

«Beidzot es jūtos mazāk vientuļš,» sacījis Berluskoni. «Viņa ir 27 gadus veca, ar ļoti stingrām vērtībām, ar skaistu ārieni un vēl skaistāku iekšējo būtību. Viņa man ir ļoti tuva, viņa ļoti mīl mani un es jūtu to pašu. Mana meita Marina viņu novērtē un arī ļoti mīl,» skaidrojis Berluskoni. 46 gadus vecā Marina ir Berluskoni vecākā meita.

Lai gan paziņojis par saderināšanos, Berluskoni joprojām nav šķīries no iepriekšējās sievas.

86 gadu vecumā pirmdien miris bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, paziņoja viņa pārstāvis.

Aprīlī Berluskoni tika diagnosticēta leikēmija.

Berluskoni bija Itālijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!") līderis un parlamenta augšpalātas Senāta deputāts.

Gadiem ilgi Berluskoni bija dažādas veselības problēmas, sākot no sirds operācijas 2016.gadā un beidzot ar koronavīrusu 2020.gadā. Piektdien viņš tika ievietots slimnīcā Milānā, lai veiktu plānotas pārbaudes saistībā ar leikēmiju.

Neskatoties uz pārvēlēšanu Senātā pagājušajā gadā, viņš reti parādījās sabiedrībā, bet palika oficiālais "Forza Italia" līderis.

Berluskoni trīs reizes ieņēma premjerministra amatu laikā no 1994.gada līdz 2011.gadam, kopumā pavadot valdības vadītāja amatā deviņus gadus. Taču viņa ietekme bija daudz plašāka par politiku, jo viņam piederēja lielākie komerciālie televīzijas kanāli, kā arī līdz 2017.gadam viņš bija futbola kluba "AC Milan" īpašnieks. Košā dzīvesveida deļ Berluskoni vārds bieži nonāca laikrakstu pirmajās lappusēs, arī pēdējos gados.

Itālijā pieaudzis politiskās nestabilitātes risks, kas var atsaukties gan uz valsts ekonomiku, gan arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, pēc tam, kad nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdību var pamest pieci bijušā premjera Silvio Berluskoni ministri, raisot bažas par ārkārtas vēlēšanām.

Trešdien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums premjera Enriko Letas valdībai. «Itālijā ļoti iespējamas ir jaunas vēlēšanas, un tās nav labas ziņas attiecībā pret reformām. Tas kļuvis par šīs valsts strukturālu problēmu,» Commerzbank analītiķa Mišela Leistera (Michael Leister) sacīto citē Reuters. Reaģējot uz bažām par jaunām vēlēšanām Itālijā, pirmdien divus procentus no savas vērtības zaudēja Milānas vērtspapīru tirgus.

Ministru atkāpšanās saistīta ar valdības nespēju kavēt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanos līdz 22%. S. Berluskoni partija jau arī iepriekš draudēja pamest E. Letas valdību. Konflikts Itālijas iekšpolitikā uzvirmoja pēc S. Berluskoni notiesāšanas apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Izskanējis arī, ka ministri vai vismas daļa no tiem valdību tomēr nepametīs, tādējādi nepakļaujoties S. Berluskoni norādēm, vēsta BBC.

Itālijas premjers Enriko Leta izturējis trešdien notikušo uzticības balsojumu pēc tam, kad bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni tomēr pauda atbalstu pašreizējai valdībai.

E. Letu atbalstīja 235 politiķi, savukārt pret viņu balsoja 70.

Db.lv jau rakstīja, ka nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādīja, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni piespriestais cietumsods izraisījis viņa atbalstītāju protestus un nosodījumu, tādējādi liekot bažīties pat Itālijas valdības stabilitāti, kas var no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi.

S. Berluskoni savrpupmājas priekšā pulcējās tūkstošiem demonstrantu, kas bijušajam premjeram pauda atbalstu. Uzrunājot sapulcējušos, S. Berluskoni uzsvēra, ka viņš ir nevainīgs saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām. Vienlaikus bijušais Itālijas premjers aicinājis savus partijas biedrus turpināt atbalstīt premjera Enriko Letas valdību.

Februārī Itālijā notika parlamenta vēlēšanas, kas noslēdzās ar strupceļu. Parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevās iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai.

Tuvākais sekotājs tai ir bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija ar 29,18% vēlētāju atbalstu, bet trešajā vietā palikusi komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība ar 25,55% vēlētāju lielu atbalstu. Lai izdzīvotu, E. Letas valdībai nepieciešams Brīvības partijas atbalsts.

Divi mākslienieki nākuši klajā ar darbu «Itāļu sapnis». Tajā redzama aizsaulē aizgājuša bijušā, skandalozā Itālijas premjera Silvio Berluskoni vaska figūra, vēsta dailymail.co.uk.

Ļoti reālistisko vaska darbu ar nosaukumu Il Sogno degli Italiani jeb Itāļu sapnis radījuši mākslienieki un geju pāris Antonio Garullo un Mario Otocento.

Instalācijas nosaukums attiecas uz vārdiem, kā Berluskoni pats sevi nosauca telefonsarunā ar vienu no savām draudzenēm, vēsta Itālijas mediji.

Bijušais premjerministrs, kurš savos 75 gados joprojām ir ļoti dzīvelīgs, mākslas darbā redzams, guļot stikla zārkā ar aizvērtām acīm. Uz satīna spilvena dusošajam, žaketē tērptajam Berluskoni kājās ir Mikimauša čības. Viena roka ielikta biksēs, bet otra balstās uz Itālijas vēstures.

Iespēja apskatīt instalāciju dota visiem itāļiem.

Vien mājas arestā, tomēr Silvio Berluskoni piedzīvos reālu cietumsodu.

Pēc 20 gadu politiskās darbības, ko pastāvīgi pavadījusi tiesāšanās par apsūdzībām korupcijā un pēdējā laikā arī par seksuāliem sakariem ar nepilngadīgo, Itālijas mediju magnāta, vairākkārtējā premjera un kolorītā politiķa karjerai šķiet pienācis gals.

S. Berluskoni, uzklausījis Itālijas Augstākās tiesas spriedumu par viņa apelāciju, kas atstāja spēkā iepriekšējās instances piespriestos četrus gadus ieslodzījumā par nodokļu krāpniecību, pasauli uzrunājis deviņu minūšu garā videoierakstā. Tajā viņš sola atjaunot savu partiju ar tās sākotnējo nosaukumu Forza Italia un lūdz itāļus nākamajās vēlēšanās dot tai vairākumu, lai tā spētu modernizēt valsti un, protams, reformēt S. Berluskoni nīsto tieslietu sistēmu. Nav gan skaidrs, kā un vai vispār politiķis, atrodoties mājas arestā, spētu šo ieceri īstenot, komentē Financial Times.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni ir piespriests viena gada cietumsods, ziņo euronews.

Viņš organizējis politiskā sānsenša noklausīšanos un pēc tam šo informāciju nopludinājis laikrakstam, kas pieder viņa brālim.

Saruna bijusi starp politiķi Piero Fassino un apdrošināšanas grupas Unipol vadītāju. Tā bijusi saistīta ar bankas pārņemšanu.

Berluskoni ir tiesības šo spriedumu pārsūdzēt, un Itālijas tiesu sistēma paredz, ka 76 gadus vecajam miljardierim nebūs jādodas uz cietumu līdz pārsūdzības procesa beigām.

Rūbija Bārnhila (11 gadi) ir uzlecoša Holivudas zvaigzne. Šobrīd viņas honorārs par lomu Stīvena Spīlberga filmā The big friendly giant /Lielais draudzīgais milzis/ sasniedz apmēram 490000 sterliņu mārciņu. Iznācienam uz Kannu sarkanā paklāja viņa izvēlējusies Latvijā radītu kleitu.

«Kā mūsdienīgs bērns, Rūbija sev kleitu meklēja interneta veikalā childrensalon.com, kur līdzās tādiem zīmoliem kā Burberry, Dior, Gucci, Fendi, Roberto Cavalli var atrast arī mūsu radītos apģērbus. Mums veicās, viņai iepatikās tieši mūsu kleita - Lazy Francis jau lielu popularitāti iekarojušais modelis,» stāsta dizainere Olga Krūze. «Es ar Rūbiju tikos klātienē. Zālē, kur bija daudz tērpu no pasaules augstākā līmeņa dizaineriem, un viņas stilists viņai piedāvāja kleitas, kas bija viena par otru krašņākas, Rūbija atkal izvēlējās Lazy Francis. Domāju, ka ir lieki stāstīt, cik lieliski bija to piedzīvot! Es ar savu darbu ļoti cenšos iekarot ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu bērnu sirdis un šis bija izcils panākums! Mani pārsteidza šīs meitenes profesionalitāte - viņa izvēlējās kleitu, kas atšķīrās no visām citām un atteicās no savu palīgu piedāvājumiem to papildināt ar bantēm, lentām, volāniem un ziediem,» ar iespaidiem dalās dizainere.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.

Pēc tam, kad Itālijas parlaments apstiprinās nacionālo budžetu, no ieņemamā amata iecerējis atkāpties valsts premjers Mario Monti.

Pārsteidzošais paziņojums sekojis tikai divas dienas pēc tam, kad bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni partija parlamentā atteicās atbalstīt M. Monti valdību un dažas stundas pirms S. Berluskoni pavēstīja, ka iecerējis kandidēt uz Itālijas premjera amatu.

Paredzēts, ka pēc M. Monti atkāpšanās Itālijā tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas. Patlaban nav zināms, vai tajās plāno kandidēt pats M. Monti. Sarunā ar Itālijas laikrakstu La Repubblica, viņš norādīja, ka šobrīd nezina, kāda būs viņa politiskā nākotne. Iepriekš M. Monti apgalvoja, ka vēlēšanās nepiedalīsies, tomēr viņa politiskie sabiedrotie norāda, ka šis jautājums pilnībā nav izlemts, vēsta Reuters.

Jau otro dienu norisinās balsošana Itālijas vispārējās vēlēšanās, kas tiek uzskatītas par izšķirošām centienos novērst gan valsts, gan eirozonas ekonomikas problēmas, raksta BBC.

Saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm uzvara tiek prognozēta Demokrātiskās partijas līdera Pjēra Luidži Bersani (Pier Luigi Bersani) vadītajai centriski kreisajai koalīcijai.

Tā bijusi priekšā centriski labējam blokam, ko vada bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi). Vēlēšanās piedalās arī centriskā koalīcija, ko vada premjers Mario Monti.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Drīzumā varētu tikt atbalstīts priekšlikums, kas būtībā nozīmētu oficiālu zelta remonetarizāciju.

Jau pērnā gada sākumā Londonas dārgmetālu tirgus asociācija (LBMA) uzstāja, ka banku pārraudzības Bāzeles komitejai jāatzīst zelts par augsti likvīdu aktīvu. To atbalstīja arī plaša finanšu sabiedrības daļa, kā arī Eiropas parlaments, kurš vienbalsīgi lēma, ka vērtspapīru tirgus starpniekiem jāpieņem zelts kā ķīla Eiropas tirgus infrastruktūras (European Market Infrastructure Regulation, EMIR) ietvaros.

Tādējādi augošā zelta kā ķīlas atzīšana regulējamos tirgos liek Bāzeles komitejai pārskatīt savu redzējumu par zeltu kā bankas aktīvu. Pašlaik zelts tiek vērtēts vien 50% apjomā no tirgus vērtības, taču, kā norāda Goldinvest Asset Management pārstāvji, zeltam drīz varētu būt tāds pats statuss kā skaidrai naudai.