Jaunākais izdevums

Vidējās degvielas produktu cenas pasaules biržās martā, salīdzinot ar vidējām februāra cenām, benzīnam ir palielinājušās par 7% un samazinājušās dīzeļdegvielai par 1,5%, stāsta Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vienlaicīgi USD/EUR valūtas kurss kopš marta sākuma turpina samazināties, tādējādi paaugstinot degvielas produktu pašizmaksu.

Neskatoties uz to, benzīna cenas mazumtirdzniecībā Statoil degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļas laikā nav mainījušās un dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecībā ir samazinājušās par vienu centu litrā. Vidējā 95 benzīna cena ir 1,164 EUR/l, un dīzeļdegvielas cena ir 1,134 EUR/l. Statoil degvielas uzpildes stacijās novērojamās zemākās degvielas cenas 95. benzīnam ir 1,109 EUR/l un dīzeļdegvielai 1,089 EUR/l.

Degvielas cenu svārstības Latvijas tirgū iespaido gan kopējās izmaiņas pasaules naftas tirgū, gan citi faktori, skaidro Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Pirmkārt, tā ir cena, kuru nosaka naftas pārstrādes rūpnīca, ar kuru Latvijas tirgotāji ir noslēguši līgumus par degvielas iegādi. Liels spēlētājs Latvijas degvielas tirgū ir Lietuvas rūpnīca Orlen Lietuva, kuras noteiktā degvielas iepirkuma cena būtiski ietekmē cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Otrkārt, nozīmīgs faktors ir eiro un ASV dolāra kursa attiecība. Eiro valūtas kursa vērtība attiecībā pret ASV dolāra kursu šobrīd krītas, un, tā kā lielākoties naftas darījumi notiek dolāros, Latvijas degvielas cena būtiski var nemainīties, lai gan citur pasaulē tās krīt. Tāpat degvielas cenas nenoliedzami ietekmē arī tirgus dalībnieku sīvā konkurence. Šobrīd degvielas cenas Virši-A degvielas uzpildes stacijās ir atbilstošas tirgus situācijai Latvijā, uzsver J. Riekstiņš. Viņš norāda - lai gan ir grūti prognozēt turpmākās izmaiņas naftas tirgū, it īpaši šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ, degvielas tirgotāji rīkosies atbilstoši izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs,09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro trešdien pacēla benzīna cenu no 0,01 līdz 0,60 ASV dolāriem litrā, kas ir pirmais benzīna cenas paaugstinājums 20 gadu laikā, un devalvēja nacionālo valūtu bolivaru, mēģinot glābt valsts ekonomiku no krīzes.

Naftas lielvalsts Venecuēlas vadītājs paziņoja, ka benzīna cena uzpildes stacijās pieaugs no nepilna 0,1 bolivara līdz sešiem bolivariem litrā, kas nozīmē līdzšinējās superzemās cenas kāpumu par apmēram 6000%.

Saskaņā ar jauno valūtas maiņas kursu benzīna cena būs ekvivalenta 0,60 ASV dolāriem litrā, tomēr tā vēl arvien ir zemākā benzīna cena pasaulē.

Venecuēlai pieder pasaulē lielākās zināmās naftas atradnes, un pēdējos gados benzīnu uzpildes stacijās šajā valstī varēja nopirkt gandrīz par velti. Venecuēla tomēr ir cietusi no pasaules naftas cenu krituma, kas notiek kopš 2014.gada vidus.

Valdība ar ievērojamo benzīna cenas paaugstināšanu riskē izraisīt protestus, jo pilsoņus ir smagi skārusi augoša inflācija un svarīgāko preču deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 95.markas benzīna cena pārkāpusi divu eiro robežu, liecina degvielas mazumtirgotāju publiskotā informācija.

Informācija degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" mājaslapā liecina, ka otrdien, 31.maijā, 95.markas benzīna zemākā cena kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā bija 2,004 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīns maksāja 2,044 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena bija 1,894 eiro par litru.

Arī degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" uzpildes stacijās zemākā 95.markas benzīna cena ir 2,004 eiro par litru un 98.markas benzīna cena ir 2,044 eiro par litru, kamēr dīzeļdegvielas cena ir 1,904 eiro par litru.

Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" publiskotā informācija liecina, ka tās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena sasniegusi 1,997 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīna cena ir 2,037 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - 1,897 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Degvielas tirgotāji ar cenu paaugstināšanu nekavējas

Rūta Lapiņa,03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu, no šī gada 1. janvāra, pieaugušas arī degvielas cenas Latvijā esošajās degvielas uzpildes stacijās. Izmaksas par 50 litru bākas uzpildi automašīnai ar benzīna dzinēju pieaugušas par vidēji 2,4 eiro, savukārt automašīnai ar dīzeļdegvielas dzinēju - par vidēji 1,9 eiro.

Papildināta ar «Circle K Latvia» komentāru pēdējās divās rindkopās

AS «Virši-A» Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs biznesa informācijas portālam db.lv atklāja, ka vidējās degvielas cenas «Virši-A» tīklā 2017. gada beigās bija 1,193 eiro par 95 E markas benzīna litru, savukārt dīzeļdegvielai – 1,11 eiro par litru. Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas šī gada 1. janvārī, vidējā 95 E markas benzīna cena «Virši-A» tīklā ir 1,24 eiro litrā, kas ir par 4,7 centiem vairāk nekā gada nogalē, un dīzeļdegvielai – 1,148 eiro par litru, kas savukārt ir pieaugums par 3,8 centiem.

«Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinājusi akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastāda aptuveni plus 6,2 eiro centus litrā. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā šogad gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā,» norāda A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī dīzeļdegvielas cena Latvijā kopš marta vidus pārsniedz 95. markas benzīna cenu, vieglo pasažieru automašīnu pircēji joprojām sliecas izvēlēties transporta līdzekļus ar dīzeļa dzinēju, informē "Bigbank Latvija" pārstāvji.

Līdz ar to mazāk degvielas patērējošo «dīzeļus» īpatsvars uz Latvijas ceļiem turpina pieaugt, kamēr lielākā daļā Rietumeiropas valstu novērojama pretēja tendence.

Saskaņā ar CSDD datiem, šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 13 534 vieglie pasažieru auto ar dīzeļa dzinēju, kas ir par 7,6% vairāk nekā šajā periodā pirms gada. Reģistrēto benzīna dzinēju automašīnu skaits šogad audzis straujāk - par 11,8%, taču kopējais skaits ir ievērojami zemāks.

Gada pirmajā trimestrī reģistrēta 5491 automašīna. 2022. gada 1. ceturkšņa noslēgumā pa Latvijas ceļiem brauca 496 464 vieglo pasažieru automašīnu ar dīzeļa dzinēju un 220 285 ar benzīna. Tādējādi dīzeļdegvielas mašīnu īpatsvars sasniedzis 65,2% no visiem vieglajiem pasažieru auto, kamēr benzīna nokrities līdz 28,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

ASV dolāra cena pieaugusi; vidēji gan šogad paredz mērenu dolāra vērtības atkāpšanos no šā brīža līmeņa

Kamēr pasaules lielākajiem akciju tirgiem pāri veļas izpārdošanas vilnis, visai strauji palielinājusies ASV dolāra vērtība. Valdot šādam fonam, eiro no vietas virs 1,25 ASV dolāru atzīmes vēl šā mēneša sākumā nu atslīdējis līdz 1,223 ASV dolāru atzīmei. Rezultātā nedēļas laikā eiro cena ASV dolāros ir sarukusi aptuveni par 2,2%.

Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu.

Dolāra cenas pieaugums daļēji tiek skaidrots ar to, ka tirgus dalībnieki sākuši pastiprināti satraukties par straujāku inflācijas atgūšanos. Ja tas tā būs, ASV Federālo rezervju sistēmā (FRS) var lemt par straujāku likmju palielināšanas cikla uzsākšanu. Tāpat tiek skaidrots, ka, akciju tirgū saceļoties putekļiem, daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā «karalis dolārs» (pēdējo gadu laikā, augot neskaidrībai, bieži augusi arī ASV dolāra cena). ASV dolāram veicies krietni labāk nekā zeltam, kura cena pēdējo tirdzniecības sesiju laikā pat sarukusi. Jāņem gan vērā, ka ASV dolāra vērtība pēdējā laikā arī bija piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Rezultātā tā paša eiro cena kopš novembra pirmās puses līdz pagājušai nedēļai ASV dolāros bija pieaugusi gandrīz par 8%. Kopumā ASV dolāra cenas kritums turpinās kopš 2016. gada nogales, kad eiro cena bija paslīdējusi zem 1,05 ASV dolāru līmeņa. Tādējādi zināma korekcija pēc šādas tendences ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar quattro pār inflāciju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka),25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA,15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv,08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv,31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons,29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Viļņā aizvadītajā darba nedēļā bija novērojams 95.markas benzīna cenu kritums, vienlaikus Tallinā benzīna cena ir pakāpusies, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Dārgākais 95.markas benzīns arī šajā nedēļā par spīti cenas kritumam bija nopērkams Rīgā, seko Tallina, bet zemākā benzīna cena bija Viļņā. Savukārt augstākā dīzeļdegvielas cena bija Tallinā, bet zemākā - Viļņā.

Rīgā «Circle K» degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena šonedēļ sarukusi par 0,7% un bija 1,332 eiro. Taču dīzeļdegvielas cena nav mainījusies un arī šajā piektdienā bija 1,262 eiro par litru.

Vienlaikus Viļņā, kur degvielas cenu kritums novērojams piekto nedēļu pēc kārtas, 95.markas benzīna cena sarukusi par 9,7% un bija 1,169 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 11% - līdz 1,079 eiro par litru. Jāatzīmē, ka būtiskais cenu kritums ir saistīts ar Lietuvas degvielas tirgotāju mārketinga aktivitātēm un, visticamāk, būs īslaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs,31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē Latvijas autobraucējus priecējis straujš degvielas cenu kritums – rezultātā novembrī tās sasniegušas pēdējos piecos gados zemāko līmeni. Iepriekš šādas cenas uzpildes stacijās bija vērojamas 2010. gada janvārī, kad litrs dīzeļdegvielas maksāja aptuveni 71 santīmu, liecina Statoil Fuel & Retail Latvia apkopotā informācija.

Dīzeļdegviela Statoil degvielas uzpildes stacijās novembrī maksāja vidēji 1,003 eiro par litru produkta, savukārt 2010. gada janvārī tās vidējā cena bija 1,009 eiro jeb 71 santīmu. Arī benzīna cena Statoil tīklā sasniegusi vienu no zemākajiem punktiem kopš 2010. gada sākuma, novembrī maksājot 1,073 eiro litrā (attiecīgi 2010. gada janvārī – 1,056 eiro).

Kopumā 2015. gadā degvielas cenas augstāko punktu sasniedza vasarā – jūnijā litrs benzīna maksāja 1,239 eiro, savukārt litrs dīzeļdegvielas 1,144 eiro. Kopš tā brīža, sekojot naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, vidējās produktu cenas samazinājušās par teju 17 centiem jeb 13% benzīnam un 14 centiem jeb 12% dīzeļdegvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru