Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Separātistus Doņeckā un Luhanskā atbalsta nevis Krievija, bet gan Ukrainas bagātākais cilvēks oligarhs Rinats Ahmetovs un Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs, liecina mediju rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.

Tā liecina arī, ka separātistu vidū esot daudz noziedznieku.

Visas separātistu akcijas koordinējot Ahmetova un Jefremova cilvēki. Pats Jefremovs paziņojis, ka drošības dienesta telpu sagrābšana Luhanskā nav provokācija, bet gan daudzu cilvēku pozīcija «un viņi grib šo viedokli aizstāvēt».

Jau ziņots, ka prokrieviskie aktīvisti pirmdien Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēkā ieņēmuši prezidiju un pasludinājuši Doņeckas tautas republikas izveidi.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Ukrainas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka negarantē drošību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa spēļu laikā Doņeckā, tomēr cīņas tur tiks aizvadītas vietējo līdzjutēju dēļ, pavēstījis līgas prezidents Aleksandrs Medvedevs.

Kā ziņots, pirmajās divās Gagarina kausa Rietumu konferences ceturtdaļfināla cīņās piektdien un sestdien vietējā Doņeckas Donbass vienība uzņems Latvijas komandu Rīgas Dinamo.

«Cilvēciski ļoti žēl klubu un tā līdzjutējus. Komanda aizvadīja lielisku sezonu, tomēr politisku apstākļu dēļ tai draudēja mājas spēļu atņemšana play-off cīņās,» līgas oficiālajā mājaslapā citēts Medvedevs. «Protams, Donbass komanda un tās līdzjutēji to nebija pelnījuši.»

Tomēr Medvedevs atzina, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija vēstulē devusi mājienu, ka negarantē drošību gaidāmajās spēlēs.

Dienu pēc vardarbīgā un vismaz diviem cilvēkiem arī letālā «masu kautiņa» Ukrainas austrumdaļas pilsētā Doņeckā Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka gatava aizstāvēt savus pilsoņus Doņeckā, ziņo ukraiņu medijs kp.ua.

Krievijas Ārlietu ministrija esot paudusi, ka Kijevas valdība nespēj kontrolēt situāciju Doņeckā.

Medijs atsaucas uz paziņojumu, kas ievietots Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. Db.lv pārliecinājās, ka piektdienas pēcpusdienā, ap plkst. 13.40 šī vietne nebija pieejama. Iespējams, tas saistīts ar hakeru masveida uzbrukumiem Kremļa oficiālajai interneta vietnei, kā arī Krievijas Centrālās bankas mājaslapai. Tika ziņots, ka hakeru uzbrukumi vērsti arī pret citām Krievijai nozīmīgām mājaslapām, piemēram, valstij piederošā telekanāla Rossija-24 vietnei.

Ukrainas mediji ziņo arī, ka Krimas pussalas ziemeļu virzienā virzās Krievijas armijas reaktīvie mīnmetēji Uragan. Tajā pašā virzienā piektdien virzoties arī militāro spēku kolonna.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Ukraina netiesās promaskaviski noskaņotos protestētājus, kas ieņēma valdības ēkas divās Austrumukrainas pilsētās, ja viņi piekritīs atdot savus ieročus, paziņojis Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Seperātisti ieņēmuši pašvaldību administrācijas ēkas Luhanskā un Doņeckā, un Kijevas amatpersonas paudušas, ka šīs aktivitātes varētu mudināt Krieviju iebrukt Ukrainā. Tāpat Kijeva apsūdzējusi Krieviju šo aktivitāšu uzjundīšanā. Kremlis šādus apgalvojumus noliedz.

Ukraina patlaban ir uzsākusi «antiterorisma operāciju», kuras uzdevums ir ierobežot seperātistus valsts austrumos. Iepriekš šonedēļ Ukrainas īpašo operāciju vienībām izdevās padzīt aktīvistus no iepriekš ieņemtās Ukrainas Drošības padomes ēkas Doņeckā.

Saskaņā ar NATO rīcībā esošo informāciju pie Ukrainas austrumu robežas bāzējas aptuveni 40 tūkstoši Krievijas kareivju.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Ceturtdien sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, reaģējot uz ziņām, ka Krievija Ukrainā iesūtījusi regulāro karaspēku, lai sniegtu atbalstu tur esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bandām.

Ir saņemts apstiprinājums, ka notiks publiskais brīfings - atklāta sēde, kurā ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans informēs par notiekošo, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks.

Sēde, kas sasaukta pēc Lietuvas pieprasījuma, sāksies plkst.19.00 pēc Latvijas laika ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

Krievijai tiks pieprasīts paskaidrot, kāpēc Ukrainā ir tās karaspēks, žurnālistiem pavēstīja Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Grānts, kas pārstāv pašreizējo ANO Drošības padomes prezidējošo valsti. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas regulārā armija tagad ir Ukrainā.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Krievijas Ārlietu ministrija otrdien brīdinājusi Kijevu, ka jebkāda veida spēka izmantošana Ukrainas austrumos, kur trīs pilsētās pēc prokrieviski noskaņoto sacelšanās Ukrainas valdība joprojām cenšas atgūt kontroli, var novest pie pilsoņu kara, vēsta CNN.

Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņoti protestētāji Doņeckā, Harkovā un Luhanskā bija ieņēmuši valdības ēkas un pacēluši tajās Krievijas karogus. Harkovā aktīvisti pat pašpasludinājuši «republiku».

Krievijas Ārlietu ministrija norāda, ka tai bažas sagādā tās rīcībā esoša informācija, ka protestētājus, tostarp tos, kas ieņēma valdības reģionālās ēkas minētajās pilsētās, sagaida represijas.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas mājas lapā publicēts paziņojums, kurā norādīts - Krievijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainā notiek militāra rakstura mobilizācija, kurā piedalās arī nelegālas, bruņotas organizācijas «Правый сектор» kaujinieki. Šo darbību mērķis, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, ir apspiest valsts austrumos notiekošos protestus pret pašreizējās Ukrainas valdības piekopto politiku.

Ukrainas austrumos vairumu provokāciju rīko «Krievijas politiskie tūristi», pirmdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica, vienlaikus solot «bargu atbildi» separātistiem.

«Atbilde būs daudz bargāka,» uzsvēra ministrs, norādot, ka valdības drošības jomas struktūru vadība jau atrodas šajā reģionā un strādā ar vietējo administrāciju.

Vairumu provokāciju Austrumukrainā rīko «Krievijas politiskie tūristi», kuru skaits gan ir sarucis, toties - aktivitāte palielinājusies.

Svētdien Ukrainas austrumos notika plaši prokrieviski mītiņi. Doņeckā un Harkovā mītiņotāji ieņēma apgabalu administrācijas ēkas, bet Luhanskā - Ukrainas drošības dienesta ēku. Arī Doņeckā ieņemta drošības dienesta ēka.

Harkovā separātisti no administrācijas ēkas pirmdien padzīti, savukārt Doņeckā pie administrācijas nama viņi izveidojuši barikādes no riepām un dzeloņstieplēm.

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Latvijā plānots attīstīt Ukrainā izveidoto picēriju tīklu Pizza Ovale, portālam Nozare.lv pastāstīja jaundibinātā uzņēmuma SIA Ovale Baltic līdzīpašnieks Kārlis Priedītis.

Viņš norāda, ka jaunā picērija Rīgā varētu tikt izveidota un atklāta līdz šī gada beigām. Sīkāku informāciju Priedītis patlaban vēl nevēlas izpaust.

Priedītis atzīmē, ka iecere attīstīt Latvijā Ukrainā radīto itāļu picēriju tīklu radusies pēc tam, kad viņš iepazinies ar Ukrainas uzņēmēju Olekseju Polkovski, kurš ir arī nesen dibinātā Ovale Baltic kontrolpaketes īpašnieks.

«Iepazināmies pirms kāda laika. Saistībā ar situāciju Ukrainā, kur patlaban biznesa vides attīstība ir grūti prognozējama, runājot ar Polkovski, sapratām, ka viņa radīto biznesu Ukrainā varētu turpināt attīstīt Latvijā. Taču tas nenozīmē, ka viņš apturēs Ukrainā iesākto biznesu. Būtībā iecere ir attīstīt to tālāk Latvijā,» stāsta Priedītis.

Doņecka un Ļvova atrodas aptuveni tūkstoš kilometru attālumā viena no otras un, iespējams, šo pilsētu iedzīvotāji viskrasāk izjutuši spriedzi starp Austrumiem un Rietumiem, vēsta Reuters.

Vienā no pilsētām jau norisinājās plaši protesti pret V. Janukoviču un viņa lēmumu nevienoties par saišu stiprināšanu ar Briseli, kamēr otrā – tas pats lēmums tika uztverts kā pašaizsardzības solis.

Doņecka (Донецьк) atrodas Ukrainas austrumos pie Kaļimusas upes. Pilsēta ir viens no Ukrainas krievu minoritātes centriem. Saskaņā ar 2012. gada skaitīšanas datiem, pilsētā dzīvoja apmēram 955 tūkstoši cilvēku, un, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita, Doņecka ir piektā lielākā Ukrainas pilsēta.

Ļvova (Львів) ir Ukrainas rietumu pilsēta, aptuveni 80 kilometru attālumā no Polijas robežas. Pilsētā pēc 2001. gada datiem dzīvo vairāk nekā 758 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir septītā lielākā Ukrainas pilsēta.

Metālnozares magnāts, miljardieris un arī par oligarhu dēvētais Rinats Ahmetovs, kura bagātības lēstas 16 miljardu ASV dolāru vērtībā, iesaistījies kampaņā pret Krievijas atbalstīto separātismu.

Austrumukrainas pilsētā Doņeckā, kā arī citās Doņeckas reģiona pilsētās, piemēram, Mariupolē, izvērstā kampaņa vērsta pret Ukrainas šķelšanos un separātismu, vēsta BBC. Aktivitāšu ietvaros vairāki simti cilvēku apmeklējuši R. Ahmetovam piederošo futbola stadionu, savukārt automašīnu īpašnieki savu nostāju pret separātismu signalizējuši ar autotaurēm. Tāpat ielās bija redzami Ukrainas zili dzeltenie karogi. Spēkratu īpašnieki aicināti ik dienas pusdienlaikā paust savu nostāju. Tiesa gan, jau parādās ziņas, ka dažiem kampaņas dalībniekiem uzbrukuši separātisti.

«Cilvēki ir noguruši no dzīves bailēs un šausmās,» paziņojis miljardieris R. Ahmetovs, izsakot apsūdzību, ka separātisti ved Ukrainu pretī «genocīdam».

Ukrainas pilsētās Doņeckā, Luhanskā un Harkovā notika prokrievisi noskaņoto aktīvistu sadursmes ar policiju. Tāpat administrācijas ēkās tika izkārti Krievijas karogi un tika izteikti aicinājumi rīkot referendumus par neatkarību.

Reaģējot uz prokrieviskajiem protestiem, Ukrainas pašreizējais prezidents Oleksandrs Turčinovs sasauca ārkārtas drošības sēdi. Nemieru dēļ tika atcelta viņa plānotā vizīte Lietuvā.

Doņeckā šie bija pēdējo dienu visvardarbīgākie protesti. Liela prokrieviski noskaņoto aktīvistu grupa atdalījās no pūļa un iebruka reģionālās valdības ēkā, pirms tam iesaistoties sadursmēs ar policiju. Administrācijas ēkā tika pacelts Krievijas karogs un izkarināts plakāts Krievijas atbalstam. Pārējais pūlis tikmēr izkliedz saukļus «Krievija, Krievija!», ziņo BBC. Saskaņā ar policijas pausto, kopumā Doņeckā administrācijas ēkai uzbruka ap tūkstoš demonstrantu. Svētdienas vakarā ēkā bija iebarikadējušies aptuveni simts cilvēki.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.