Eirozonai Latvija varētu būt noderīga dalībvalsts, lai mācītos par to, kā pārvarēt ekonomiskās problēmas. Iestājoties eirozonā varētu atbrīvoties nauda, kas pašlaik tiek izmantota Latvijas parāda apkalpošanai, un to varētu novirzīt citiem mērķiem, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas departamenta vadītājs Kārlis Bauze.
Raidījumā Dienas rīts viņš atzina, ka pašlaik eirozona piedzīvo kritisku brīdi, un daudzām monetārās savienības valstīm ir zināmas problēmas. «Eirozona pašlaik kopumā iet cauri reformām, kurām gāja cauri Latvija. Redzot, cik veiksmīgi tas Latvijai izdevās – esam veiksmīgs piemērs eirozonai,» sacīja K. Bauze. Raugoties no šāda aspekta, eirozonas valstis būtu ieinteresētas uzņemt Latviju, norādīja Latvijas Bankas pārstāvis.
Kā ieguvumu no Latvijas dalības eirozonā, K. Bauze nosauca to, ka samazināsies valsts ārējā parāda apkalpošanas izmakas. «Nauda varētu atbrīvoties, lai to ieguldītu tautsaimniecībā vai sociālajā jomā,» sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas departamenta vadītājs. Parāda apkalpošanas izmaksas attiecīgā laika periodā veido no 250 – 300 miljoniem latu gadā. Ja šīs parāda apkalpošanas izmaksas izdosies samazināt - šos resursus būtu iespējams novirzīt citām sfērām.
Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums par pievienošanos eirozonai būs jāpieņem nākamajā gadā, taču pašlaik Latvija cenšas izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas pēc būtības ir noderīgi tautsaimniecībai. K. Bauze apliecināja, ka Latvijas Bankai ir arī plāns B, gadījumam, ja valsts netiks uzņemta eirozonā, un tas sevī ietver uzņemto ekonomisko reformu turpināšanu.
Runājot par valsts ekonomiku kopumā, Latvijas Bankas pārstāvis atzīmēja, ka pašlaik valda zināma eiforija par labajiem izaugsmes rādītājiem, taču ilgtermiņā varētu rasties bažas par to vai neveidojas «pārkaršanas» pazīmes. Tomēr pašlaik banka neuzskata, ka šādas pazīmes ir izveidojušās. «Krīzes laikā ekonomika ir pārformējusies uz eksportu. Redzam, ka tautsaimniecība iet pareizā gultnē un modelis ilgtermiņā ir dzīvotspējīgs,» sacīja K. Bauze.
Komentējot izskanējušās bažas, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas viņs atzina, ka tas radītu materiālus zaudējumus Atēnu donorvalstīm un Eiropas Centrālajai bankai, kā arī varētu izraisīt politisku un ekonomisku haosu pašā Grieķijā. «Nedomāju, ka eirozona pie savām robežām gribēs haosu,» sacīja K. Bauze.
