Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Lielbritānijas bankas Barclays augstākā līmeņa vadītāji brīdinājuši darbiniekus, ka skandāls par Libor procentu likmju manipulācijām aptver arī citas bankas, vēsta BBC.

Bankas iekšējā sarakstē pausts - drīzumā varētu izrādīties, ka citas bankas ir daudz vainīgākas skandālā nekā Barclays. Ziņojumā darbiniekiem bankas vadība norāda, ka tiklīdz kā tiks publiskots citu banku izmeklēšanā atklātais, Barclays situācija kļūšot perspektīvāka.

Tāpat bankas priekšsēdētāja Markusa Agiusa rakstītajā vēstulē teikts, ka citas finanšu iestādes varētu tikt sodītas smagāk nekā Barclays. Saistībā ar Libor manipulācijām izmeklēta tiek vairāku banku darbības gan Lielbritānijā, gan arī ASV. Izmeklēta tiek Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un vairāku citu banku darbība, raksta The Independent. Izskanējusi informācija, ka likmju manipulācijas skandāls ietver arī Japānu.

Bijušais bankas Barclays vadītājs Bobs Daimonds paziņojis, ka starpbanku likmju manipulācijā līdz finanšu krīzei un tās laikā bijušas iesaistītas liela daļa pasaules banku.

Bēgot no finanšu krīzes, bankas visā pasaulē «pielaboja» aizņemšanās procentu likmes, savukārt regulatori šajā sakarā neveica nekādas darbības, citējot bankas Barclays bijušo vadītāju B. Daimondu, vēsta belfasttelegraph.co.uk. Bijušais bankas vadītājs, kas atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās Barclays manipulēšana ar procentu likmēm, gan noliedz, ka regulatori «bijuši iemiguši pie stūres», tomēr piebilda, ka «problēma pastāvēja, un to vajadzēja risināt».

Tāpat aug spekulācijas, ka tas esot bijis zināms augsta ranga politiķiem un centrālajiem baņķieriem, par ko liecinot B. Daimonda sarakste ar diviem citiem bankas vadītājiem. Sarakstē B. Daimonds atklāj, ka Anglijas Bankas valdes loceklis Pols Takers esot iedrošinājis Barclays vadību publicēt nepareizas (zemākas) starbanku likmju vērtības. Var nojaust, ka savukārt P. Takers esot saņēmis zvanu no Lielbritānijas valdības, kas paudusi bažas par augtajām Libor likmju vērtībām.

Bankas kļūdas dēļ izpostīts īpašumu attīstītāju bizness, un uzņēmēji zaudējuši savu divus miljonus Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 1,76 milj. Ls) vērto māju un palikuši bez graša kabatā, citējot Londonas Augstākajai tiesai pausto, vēsta The Telegraph.

Maikls Gets (Michael Gatt) un viņa sieva Kerola Anna Geta (Carol Ann Gett) tiesā stāstīja, ka bankas Barclays Bank kļūdas dēļ viņiem nācies izvākties no sava īpašuma ar deviņām guļamistabām, kas iepriekš piederēja aktierim Hjū Grantam (Hugh Grant).

Pāris apgalvo, ka Barclays pavēstījis kredītu informācijas aģentūrām, ka M. Getam ir par simtiem tūkstošiem pārtērēts kredīta izsniegšanas (overdraft) limits. Šis bankas paustais esot iznīcinājis viņu kredītreitingu un nogalējis nekustamo īpašumu attīstības biznesu, kas darbojās 22 gadus. Banka noliedz savu vainu un apstrīd bijušo miljonāru apsūdzību Londonas Augstākajā tiesā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā paziņojis, ka atlaidīs 285 darbiniekus, atstājot strādāt aptuveni 800 cilvēkus.

244 no 285 minētajām darba vietām paredzēts pārcelt uz citām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV vai Indiju, bet 41 darba vieta tiks pilnībā likvidēta.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka «Barclays» Viļņā likvidēt vai pārcelt uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

Kā pastāstījis «Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless, saistībā ar bankas darbības pārskatīšanu visā pasaulē nākotnē varētu sekot jaunas atlaišanas.

«Šis process arī nākotnē var ietekmēt mūsu biznesu Lietuvā, bet es gribētu uzsvērt, ka šajā posmā nekas vairāk nav apstiprināts. Ja nākotnē būs svarīgas pārmaiņas, par to noteikti informēsim,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā aizvadītajā nedēļas nogalē paziņojis, ka apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku, uzsverot, ka šis lēmums nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi.

Kā teikts tā izplatītajā paziņojumā, varētu tikt likvidētas vai pārceltas uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

«Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless šo lēmumu skaidrojis ar bankas ilglaicīgo globālo stratēģiju un procesu optimizēšanu.

«Tāpat kā jebkura cita liela organizācija, »Barclays« pastāvīgi pārskata savu darbību visā pasaulē, lai panāktu, ka kompānijas struktūra un darbības vietas nodrošina lielāku darbības efektivitāti. Šā iemesla dēļ mēs apsveram dažādas iespējas, kā optimizēt savu darbību visā pasaulē, ieskaitot ASV, Indiju, Āziju un Klusā okeāna reģionu, kā arī Apvienoto Karalisti un Eiropu, tostarp Lietuvu. Uzsveram, ka tas tiek apsvērts globālā līmenī un nekādā mērā nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi,» viņš norādījis, piebilstot, ka par to jau informētas visas ieinteresētās puses un pašlaik notiek konsultācijas ar darba padomi.

Šī gada deviņos mēnešos «New Hanza Capital» strādāja ar peļņu 173,5 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 512% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, liecina kompānijas paziņojums biržā «Nasdaq Riga».

Kompānijā to skaidro ar uzņēmuma pārvaldīto īpašumu nomas ieņēmumu pieaugumu un ieguldījuma īpašumu portfeļa palielināšanos.

Nerevidētie finanšu rezultāti liecina, ka uzņēmuma ieņēmumi 2017. gada deviņos mēnešos bija veidoja 893,7 tūkstošus eiro, kas ir par 290% vairāk nekā gadu iepriekš. EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma un amortizācijas un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma) 2017. gada 30. septembrī bija 332,2 tūkstoši eiro un FFO (peļņa pēc nodokļiem + nolietojums + amortizācija - peļņa no īpašumu pārdošanas + atliktais nodoklis) 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza EUR 169,2 tūkstošus eiro.

Kā vienu no svarīgākajiem trešā ceturkšņa notikumiem kompānija min faktu, ka sadarbībā ar vienu no vadošajiem Vācijas alternatīvo ieguldījumu fondu administrācijas pakalpojumu sniedzējiem «IntReal», 2017. gada septembrī Vācijā tika nodibināts nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonds «New Hanza Capital Fund 2017». Fonda darbība būs saistīta ar komerciālā nekustamā īpašuma iegādi Vācijā — naudas plūsmu veidojošām biroju ēkām un fonds piesaistīja sākotnējo kapitālu 60 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemēroja sodu Apvienotās Karalistes bankai Barclays par manipulācijām ar procentu likmēm, atkāpies bankas izpilddirektors Bobs Daimonds (Bob Diamond).

Komentējot savu atkāpšanos no ieņemamā amata, B. Daimonds norādīja, ka pieņēmis šādu lēmumu tāpēc, ka pret banku vērstais spiediens varējis kaitēt tās darbībai, vēsta BBC. Savukārt Lielbritānijas kanclers Džordžs Osborns paudis cerības, ka B. Daimonda atkāpšanās ir pirmais solis ceļā uz jaunas atbildības kultūras rašanos.

«Valstij tas ir pareizs lēmums,» sacīja Dž. Osborns, uzsverot, ka Lielbritānijai nepieciešama stipra Barclays, kas visus spēkus velta ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Db.lv jau vēstīja, ka Lielbritānijas un ASV regulatori Barclays piemēroja 290 miljonu mārciņu (aptuveni 248 miljonu latu) lielu sodu par krāpšanos ar Libor un Euribor likmēm.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Lielbritānijas banka Barclays otrdien paziņoja par atgriešanos pie peļņas gūšanas un plāniem šogad pasaulē likvidēt aptuveni no 10 000 līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka aptuveni 7000 darba vietu paredzēts likvidēt Lielbritānijā.

Jau pagājušajā gadā Barclays strādājošo skaitu samazināja par 7650.

Banka pērn strādājusi ar 540 miljonu sterliņu mārciņu (649 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 624 miljonu mārciņu (750,3 miljonu eiro) zaudējumiem 2012.gadā.

Reaģējot uz atgriešanos pie peļņas gūšanas, banka arī paziņoja, ka tās darbiniekiem tiks paaugstināts prēmiju apjoms.

Barclays norādīja, ka prēmijām paredzētie finanšu līdzekļi paaugstināti par gandrīz 10% - līdz 2,38 miljardiem mārciņu (2,8 miljardiem eiro).

Barclays vadītājs Entonijs Dženkinss gan pagājušajā otrdienā paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas nolēmis atteikties no sev pienākošās prēmijas līdz 2,75 miljonu sterliņu mārciņu (3,3 miljonu eiro) apmērā, šādu lēmumu skaidrojot ar izdevumiem, kas bankai radušies iepriekšēju problēmu risināšanai.

Lielbritānijas banka Barclays Plc plāno slēgt vairāk nekā 100 filiāles Spānijā, ziņo MarketWatch .

Šobrīd bankai valstī ir 590 filiāles.

Tā atlaidīšot aptuveni 700 darbiniekus jeb 17% no tās Spānijas darbaspēka.

Šie pasākumi, par kuriem tiks paziņots šonedēļ, ietilpstot Barclays plašākā plānā samazināt izmaksas un izvērsties jaunos tirgos.

Pati Barclays gan medijos izskanējušo informāciju pagaidām nekomentē. Banka savu pirmo biroju Spānijā atvēra 1974.gadā. Šobrīd Barclays Spānijā ir lielākā ārvalstu banka ar 920 tūkstošiem klientu.

Kā vēstīts, pagājušajā mēnesī Barclays paziņoja par pirmsnodokļu peļņu 6,07 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, ko tā guvusi 2010.gadā. Lai gan banka iepriekš ir norādījusi, ka tā nepametīs Spāniju, tās boss Bobs Daimonds (Bob Diamond) pēc 2010.gada rezultātu apkopošanas arī pavēstījis, ka nebūs nekādu svēto govju.

Komercīpašumu investīciju kompānija Summus Capital ir veiksmīgi noslēgusi savu pirmo obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā.

Summus Capital nekustamo īpašumu portfeļa vērtība šobrīd pārsniedz 300 milj. eiro. Savu pirmo investīciju Latvijā kompānija veica aizvadītā gada nogalē, iegādājoties Riga Plaza tirdzniecības centru.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus Summus Capital plāno izlietot jaunu nekustamā īpašuma objektu iegādei Baltijā, t.sk. jau parakstīta darījuma realizēšanai Latvijā, apliecinot Summus Capital plānus paplašināt savu klātbūtni Latvijas tirgū.

2021. gada 18. jūnijā Summus Capital emitējusi nenodrošinātās obligācijas 10 miljonu eiro apmērā ar termiņu 3 gadi un fiksētu kupona likmi 6.75%. Šī ir pirmā Summus Capital obligāciju emisija, un emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

Finanšu krīzē smagi cietusī Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) paziņojusi par zaudējumiem 1,13 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā (920 miljoni latu), kurus tā cietusi 2010.gadā. Tie ir lielāki nekā analītiķi bija prognozējuši, vēsta BBC.

Tomēr pērnā gada rezultāts ir labāks nekā 2009.gada, kad banka cieta 3,6 miljardu mārciņu zaudējumus. Jāatgādina, ka 2008.gadā RBS strādāja ar 24,3 miljardu mārciņu zaudējumiem.

Sliktajiem kredītiem atliktās naudas apjoms sarucis par 33%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdz 9,3 miljardiem mārciņu.

Valdībai joprojām pieder 84% RBS akciju. Tā izglāba banku finanšu krīzes laikā 2008.gadā.

2010.gada pēdējos trīs mēnešos RBS strādājusi ar 12 miljonu mārciņu peļņu. Salīdzinājumam - 2009.gada pēdējā ceturksnī tā cieta 765 miljonu mārciņu zaudējumus.

Atsaucoties uz pēdējā ceturkšņa labo rādītāju, banka norādījusi, ka 2010.gads liecina par būtiskām pārmaiņām tās darbībā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Lielbritānijas bankas Barclays boss Bobs Daimonds uzskata, ka nodokļu maksātājiem nevajadzētu glābt bankas, un tām bankām, kuras iekļūst nepatikšanās, jāļauj «aiziet pa burbuli», vēsta BBC.

«Tas nav OK nodokļu maksātājiem glābt bankas,» Daimonds sacījis Finanšu komitejas sēdē.

Saistībā ar prēmijām viņš teicis, ka Barclays «maksāja par sniegumu, nevis neveiksmēm».

ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemērojušas sodu Lielbritānijas bankai Barclays par manipulācijām ar galvenajām procentu likmēm, raksta BBC News.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (Financial Services Authority - FSA) piemērojusi 59,5 miljonu mārciņu sodu, kas ir lielākais šī regulatora piemērotais sods. Institūcija atklājusi, ka Barclays pārkāpusi noteikumus vairāku gadu garumā un pārkāpumos iesaistīts ievērojams skaits darbinieku.

Pārējos sodus Barclays nāksies maksāt ASV uzraudzības iestādēm.

Manipulācijas veiktas saistībā ar Libor un Euribor likmēm, kurām ir nozīmīga loma gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu aizdevumiem piemērotajām likmēm. Tāpat likmēm ir tieša ietekme uz triljonu dolāru vērtiem starpbanku un citu institūciju darījumiem.

FSA turpina īstenot vairākas citas būtiskas pārrobežu izmeklēšanas šajā jomā, kā rezultātā šīm darbībām vajadzētu kliedēt kompāniju šaubas par nopietnām šīs bankas rīcības sekām, norādījuši FSA pārstāvji.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Igaunijas nekustamā īpašuma fonds EfTEN Capital palielinājis Latvijas nekustamo īpašumu portfeli, par 8,9 miljoniem eiro nopērkot 7400 kvadrātmetrus lielu neoklasicisma biroju ēku Blaumaņa ielā 5a, Tērbatas ielā 23/25.

Tas ir Igaunijas investīciju fonda aktīvu pārvaldes uzņēmuma SIA EfTEN Capital trešais darījums Latvijā.

EfTEN Capital ir iegādājies savu otro biroju ēku Rīgas centrā un trešo īpašumu Latvijā. Arhitekta Augusta Malvesa klasiskā un ievērojamā neoklasicisma ēka tika celta 1913.gadā bankas vajadzībām. Laika gaitā tā tika pārbūvēta par biroju ēku.

Ēkā atrodas 49 nomnieki, kas pārsvarā ir advokātu biroji, kā arī finanšu brokeri, bet pirmajā stāvā ir izveidoti dažādi veikali un restorāni.

Īpašums tika iegādāts no tās sākotnēji vēsturiskajiem īpašniekiem, kas pašlaik dzīvo ASV. Iegādes vērtība ir 8,9 miljoni eiro. Pirmo reizi ēkas pastāvēšanas vēsturē tai ir vienots īpašnieks, kas rada papildu vērtību tās tālākai attīstībai un pārvaldīšanai.

Igauņu dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas "TransferWise" apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās šī gada martā, sasniedzis 302,6 miljonus Lielbritānijas mārciņu.

Tas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus neto peļņa pēc nodokļiem šajā periodā ir 21,3 miljoni mārciņu.

""TransferWise" veido jaunu veidu, kā pārvietot naudu, un skaitļi bilancē to atbalsta. Augt un palikt rentabliem ir svarīgs šī ceļa pierādījums. Mums vajag būt spējīgiem paplašināties globāli, vienlaikus veidojot biznesu, kam cilvēki var uzticēties, ka tas te būs ilgtermiņā. Skaitļi pierāda, ka mēs turpinām to darīt, paliekot fokusēti," norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), "TransferWise" līdzdibinātājs.

Iepriekšējā finanšu gadā "TransferWise" ir apstrādājis pārrobežu maksājumus 42 miljardu mārciņu vērtībā, bet kopējais pārskaitījumu apjoms kopā ar iekšzemes maksājumiem sasniedza 67 miljardus mārciņu. Šobrīd ar kompānijas tehnoloģiju tiek pārskaitīti četri miljardi mārciņu mēnesī.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.