Bijušais bankas Barclays vadītājs Bobs Daimonds paziņojis, ka starpbanku likmju manipulācijā līdz finanšu krīzei un tās laikā bijušas iesaistītas liela daļa pasaules banku.

Bēgot no finanšu krīzes, bankas visā pasaulē «pielaboja» aizņemšanās procentu likmes, savukārt regulatori šajā sakarā neveica nekādas darbības, citējot bankas Barclays bijušo vadītāju B. Daimondu, vēsta belfasttelegraph.co.uk. Bijušais bankas vadītājs, kas atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās Barclays manipulēšana ar procentu likmēm, gan noliedz, ka regulatori «bijuši iemiguši pie stūres», tomēr piebilda, ka «problēma pastāvēja, un to vajadzēja risināt».

Tāpat aug spekulācijas, ka tas esot bijis zināms augsta ranga politiķiem un centrālajiem baņķieriem, par ko liecinot B. Daimonda sarakste ar diviem citiem bankas vadītājiem. Sarakstē B. Daimonds atklāj, ka Anglijas Bankas valdes loceklis Pols Takers esot iedrošinājis Barclays vadību publicēt nepareizas (zemākas) starbanku likmju vērtības. Var nojaust, ka savukārt P. Takers esot saņēmis zvanu no Lielbritānijas valdības, kas paudusi bažas par augtajām Libor likmju vērtībām.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā aizvadītajā nedēļas nogalē paziņojis, ka apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku, uzsverot, ka šis lēmums nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi.

Kā teikts tā izplatītajā paziņojumā, varētu tikt likvidētas vai pārceltas uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

«Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless šo lēmumu skaidrojis ar bankas ilglaicīgo globālo stratēģiju un procesu optimizēšanu.

«Tāpat kā jebkura cita liela organizācija, »Barclays« pastāvīgi pārskata savu darbību visā pasaulē, lai panāktu, ka kompānijas struktūra un darbības vietas nodrošina lielāku darbības efektivitāti. Šā iemesla dēļ mēs apsveram dažādas iespējas, kā optimizēt savu darbību visā pasaulē, ieskaitot ASV, Indiju, Āziju un Klusā okeāna reģionu, kā arī Apvienoto Karalisti un Eiropu, tostarp Lietuvu. Uzsveram, ka tas tiek apsvērts globālā līmenī un nekādā mērā nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi,» viņš norādījis, piebilstot, ka par to jau informētas visas ieinteresētās puses un pašlaik notiek konsultācijas ar darba padomi.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā paziņojis, ka atlaidīs 285 darbiniekus, atstājot strādāt aptuveni 800 cilvēkus.

244 no 285 minētajām darba vietām paredzēts pārcelt uz citām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV vai Indiju, bet 41 darba vieta tiks pilnībā likvidēta.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka «Barclays» Viļņā likvidēt vai pārcelt uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

Kā pastāstījis «Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless, saistībā ar bankas darbības pārskatīšanu visā pasaulē nākotnē varētu sekot jaunas atlaišanas.

«Šis process arī nākotnē var ietekmēt mūsu biznesu Lietuvā, bet es gribētu uzsvērt, ka šajā posmā nekas vairāk nav apstiprināts. Ja nākotnē būs svarīgas pārmaiņas, par to noteikti informēsim,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemēroja sodu Apvienotās Karalistes bankai Barclays par manipulācijām ar procentu likmēm, atkāpies bankas izpilddirektors Bobs Daimonds (Bob Diamond).

Komentējot savu atkāpšanos no ieņemamā amata, B. Daimonds norādīja, ka pieņēmis šādu lēmumu tāpēc, ka pret banku vērstais spiediens varējis kaitēt tās darbībai, vēsta BBC. Savukārt Lielbritānijas kanclers Džordžs Osborns paudis cerības, ka B. Daimonda atkāpšanās ir pirmais solis ceļā uz jaunas atbildības kultūras rašanos.

«Valstij tas ir pareizs lēmums,» sacīja Dž. Osborns, uzsverot, ka Lielbritānijai nepieciešama stipra Barclays, kas visus spēkus velta ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Db.lv jau vēstīja, ka Lielbritānijas un ASV regulatori Barclays piemēroja 290 miljonu mārciņu (aptuveni 248 miljonu latu) lielu sodu par krāpšanos ar Libor un Euribor likmēm.

Bankas kļūdas dēļ izpostīts īpašumu attīstītāju bizness, un uzņēmēji zaudējuši savu divus miljonus Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 1,76 milj. Ls) vērto māju un palikuši bez graša kabatā, citējot Londonas Augstākajai tiesai pausto, vēsta The Telegraph.

Maikls Gets (Michael Gatt) un viņa sieva Kerola Anna Geta (Carol Ann Gett) tiesā stāstīja, ka bankas Barclays Bank kļūdas dēļ viņiem nācies izvākties no sava īpašuma ar deviņām guļamistabām, kas iepriekš piederēja aktierim Hjū Grantam (Hugh Grant).

Pāris apgalvo, ka Barclays pavēstījis kredītu informācijas aģentūrām, ka M. Getam ir par simtiem tūkstošiem pārtērēts kredīta izsniegšanas (overdraft) limits. Šis bankas paustais esot iznīcinājis viņu kredītreitingu un nogalējis nekustamo īpašumu attīstības biznesu, kas darbojās 22 gadus. Banka noliedz savu vainu un apstrīd bijušo miljonāru apsūdzību Londonas Augstākajā tiesā.

Kompānijas Apple jauns septiņu collu (aptuveni 17,7 centimetru) iPad varētu tik laists klajā jau šogad, citējot Barclays analītiķus, vēsta Business Insider.

«Nesenā izpēte liek mums domāt, ka Apple varētu laist klajā jaunāko septiņu collu iPad šā gada rudenī. Mēs uzskatām, ka šāda veida produkts varētu būt noderīgs kompānijas e-grāmatu virzības kampaņā,» norādīja analītiķi.

Tāpat Barclays pārstāvji pauda, ka, ņemot vērā jaunā iPad izmērus, tā laišana klajā varētu būt noderīga Apple spēļu attīstīšanas plānos. «Mēs nedomājam, ka mazāka izmēra un zemākas cenas planšetdators vājinās iPad zīmola vai iOS sistēmas kvalitāti, neņemot vērā no kompānijas iepriekš izskanējušos viedokļus,» uzskata Barclays analītiķi. Db.lv jau rakstīja, ka 2010. gadā Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss kritizēja neliela izmēra plašetdatorus, norādot, ka iPad 9,7 collu ekrāns ir «mazākais izmērs, kas iespējams, lai radītu lielisku planšetdatoru».

Lielbritānijas finanšu gigants HSBC Holdings PLC. veicis darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvis saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpis ASV sankcijas pret Irānu, secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Banku izmantojuši Meksikas narkotiku karteļi, kā arī caur to ceļojuši aizdomīgi finanšu līdzekļi no Sīrijas, Kaimanu Salām un Saūda Arābijas, atsaucoties uz ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumu, vēsta BBC.

ASV Senāta ziņojumā sniegts kopsavilkums gadu ilgai izmeklēšanai, kuras laikā izpētīti 1,4 miljoni dokumentu un veiktas 75 intervijas ar HSBC vadītājiem un banku regulatoru pārstāvjiem. Ziņojumā arī secināts, ka ASV banku regulators nav spējis pienācīgi pārraudzīt HSBC.

Regulatora un HSBC iekšējās kontroles trūkumi noveduši pie nespējas pienācīgi uzraudzīt transakcijas kopumā 15 miljardu ASV dolāru apmērā, kas notikušas no 2006. gada līdz 2009. gadam.

Lielbritānijas banka Barclays otrdien paziņoja par atgriešanos pie peļņas gūšanas un plāniem šogad pasaulē likvidēt aptuveni no 10 000 līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka aptuveni 7000 darba vietu paredzēts likvidēt Lielbritānijā.

Jau pagājušajā gadā Barclays strādājošo skaitu samazināja par 7650.

Banka pērn strādājusi ar 540 miljonu sterliņu mārciņu (649 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 624 miljonu mārciņu (750,3 miljonu eiro) zaudējumiem 2012.gadā.

Reaģējot uz atgriešanos pie peļņas gūšanas, banka arī paziņoja, ka tās darbiniekiem tiks paaugstināts prēmiju apjoms.

Barclays norādīja, ka prēmijām paredzētie finanšu līdzekļi paaugstināti par gandrīz 10% - līdz 2,38 miljardiem mārciņu (2,8 miljardiem eiro).

Barclays vadītājs Entonijs Dženkinss gan pagājušajā otrdienā paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas nolēmis atteikties no sev pienākošās prēmijas līdz 2,75 miljonu sterliņu mārciņu (3,3 miljonu eiro) apmērā, šādu lēmumu skaidrojot ar izdevumiem, kas bankai radušies iepriekšēju problēmu risināšanai.

ASV un Lielbritānijas uzraudzības iestādes piemērojušas sodu Lielbritānijas bankai Barclays par manipulācijām ar galvenajām procentu likmēm, raksta BBC News.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde (Financial Services Authority - FSA) piemērojusi 59,5 miljonu mārciņu sodu, kas ir lielākais šī regulatora piemērotais sods. Institūcija atklājusi, ka Barclays pārkāpusi noteikumus vairāku gadu garumā un pārkāpumos iesaistīts ievērojams skaits darbinieku.

Pārējos sodus Barclays nāksies maksāt ASV uzraudzības iestādēm.

Manipulācijas veiktas saistībā ar Libor un Euribor likmēm, kurām ir nozīmīga loma gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu aizdevumiem piemērotajām likmēm. Tāpat likmēm ir tieša ietekme uz triljonu dolāru vērtiem starpbanku un citu institūciju darījumiem.

FSA turpina īstenot vairākas citas būtiskas pārrobežu izmeklēšanas šajā jomā, kā rezultātā šīm darbībām vajadzētu kliedēt kompāniju šaubas par nopietnām šīs bankas rīcības sekām, norādījuši FSA pārstāvji.

Lielbritānijas banka Barclays ceturtdien paziņoja, ka grūtības piedzīvojošajā investīciju struktūrvienībā likvidēs 7000 darba vietu un pārdos vai samazinās ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus aptuveni 115 miljardu sterliņu mārciņu (140,1 miljarda eiro) apmērā.

Banka, kas iesaistīta starpbanku procentu likmes Libor manipulācijas skandālā, arī norādīja, ka šogad likvidēšanai paredzēto darba vietu skaits palielināts līdz 14 000.

Barclays, kas pasaulē nodarbina aptuveni 139 000 cilvēku, sākotnēji ziņoja, ka līdz šā gada beigām likvidēs līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka 7000 darba vietu investīciju struktūrvienībā tiks likvidētas līdz 2016.gadam.

«Šī ir ievērojama Barclays darbības vienkāršošana. Mēs būsim koncentrāta starptautiska banka, kas darbosies tikai jomās, kur mums ir spējas, apmērs un konkurētspējīgas priekšrocības,» sacīja bankas vadītājs Entonijs Dženkinss.

Pasaules lielākais metālu hedžfonds Red Kite Management Ltd apsūdz Barclays Plc par manipulācijām vara tirgū, un pieprasa segt zaudējumus 850 miljonu dolāru apmērā, kas radušies laika posmā starp 2010. un 2013.gadu, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka banku jau iepriekš skāruši skandāli, tostarp, lieli sodi par manipulēšanu ar Libor.

Red Kite apsūdz, ka Barclays ļāvis darbiniekiem dalīties ar konfidenciālu informāciju par tās pozīcijām ar bankas brokeriem Londonas Metālu biržā. Barclays brokeri izmantoja zināšanas par Red Kite pozīcijām, liekot pretējas pozīcijas. Red Kite norāda, ka banka manipulēja biržā, kustinot cenas, lai ietekmētu tirdzniecības sesijas noslēguma cenu.

Atsevišķā dokumentā Barclays noliedzis visas apsūdzības, norādot, ka tas nav izplatījis konfidenciālu informāciju par Red Kite.

ASV varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu pret septiņiem banku gigantiem saistībā ar Libor procentu likmju manipulācijām. Izmeklēšana vērsta pret Deutsche Bank, HSBC, Royal Bank of Scotland, JPMorgan Chase, Citigroup, UBS un Barclays.

ASV varasiestādes bankām likušas atklāt e-pastus un dokumentus ar kuriem apmainījušies finanšu milžu izpilddirektori, lai izpētītu to lomu likmes manipulācijās. Līdzīgas izmeklēšanas notiek arī Lielbritānijā un Vācijā, taču šajās valstīs Deutsche Bank saņēmusi solījumu, ka pret to netiks vērsta apsūdzība, ja banka atklās nepieciešamo informāciju.

Gadījumā, ja ASV varasiestādes atzīs, ka arī Vācijas banka bijusi vainojama Libor manipulācijās, Deutsche Bank varētu nākties sodanaudās samaksāt simtiem miljonu eiro, pieļauj Euobserver.

Tikmēr atklājies, ka vēl viena britu banka piekopusi ne visai tīru nodarbi. Trešdien Standard Chartered piekrita maksāt 277 miljonu eiro lielu sodu, kad ASV varasiestādes atklāja, ka banka nodarbojusies ar Irānas naudas atmazgāšanu.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Īstermiņa finansējuma tirgi sāk just augošā ASV dolāru Libor ietekmi, raksta Bloomberg.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētajam Libor pieaugumam varētu būt tehniski iemesli, kas nozīmē, ka tas visdrīzāk neraida brīdinājuma signālus, kā tas bija kredītu krīzes laikā. Tajā pašā laikā tas padara finansējumu dārgāku daļai aizņēmēju ārpus ASV.

Trīs mēnešu Libor likme otrdien pieauga līdz 2,25%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Pašreizējās tirgus dalībnieku bažas ir par to, ka šis Libor izrāviens varētu turpināt līdzšinējo tendenci, tādējādi aizņēmēji un amatpersonas dažādos pasaules finanšu tirgos patlaban sāk raudzīties uz šo faktu ar piesardzību.

«Patlaban ir vairāku faktoru kopums, kas padara stingrākus finansiālos nosacījumus,» norāda Russ Certo, piebilstot, ka bankām aizvien ir ārkārtīgi liela likviditāte, taču nu jau par dārgāku cenu.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) piekritusi maksāt vairāk nekā 610 miljonu ASV dolāru lielu soda naudu, lai panāktu mierizlīgumu ar ASV un Lielbritānijas banku regulatoriem apsūdzībās par Libor likmes fiksēšanu.

RBS jau ir trešā banka, kas atzinusi, ka tās darbinieki centušies manipulēt ar Libor starpbanku likmēm, vēsta The Wall Street Journal. ASV regulatori norāda, ka RBS veikusi simtiem mēģinājumu manipulēt ar Libor likmēm.

Noziedzīgās darbības veiktas laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam. RBS lielākā daļa – 80% - pieder Lielbritānijas valdībai, kas banku nacionalizēja, kad tā finanšu krīzes laikā nonāca sabrukuma priekšā.

ASV regulatori gan neatklāja kā RBS manipulējis ar Libor likmēm un kāda šīm darbībām bija ietekme. Varasiestādes apsūdzējušas RBS darbiniekus sadarbībā ar citu skandālā iesaistīto banku un brokeru kompāniju darbiniekiem, lai tādējādi panāktu manipulāciju ar likmēm.

ASV dolāru Libor strauji pārlēcis pāri 2% barjerai

Tirgus dalībniekiem gaidot augstāku inflāciju un tai sekojošu attiecīgu reakciju no pasaules ietekmīgāko centrālo banku puses, pēdējā laikā visai strauji palielinājusies starpbanku likmju Libor USD vērtība. Piemēram, trīs mēnešu Libor USD no pagājušā gada decembra vidus 1,6% nu ir uzlēkusi virs 2% atzīmes un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Vēl 2015. gadā trīs mēnešu Libor USD likmes vērtība atradās pie 0,3% atzīmes, bet 2014. gadā tā bija tuvāk 0,2%.

Šīs likmes palielināšanās nozīmē, ka maksājumi pieaug visiem tiem, kuriem šai likmei piesaistīti aizdevumi. Augstāk ceļo arī citu termiņu šo likmju vērtība, un, piemēram, 12 mēnešu Libor USD šobrīd pārsniegusi 2,5%. Šāds Libor likmju kāpums atgādina to, ka rekordzemo likmju laiki kļūst par pagātni.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Trekno gadu pretenzijas kļūt par spekulatīvā kapitāla grandiem tiek radikāli revidētas, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Kopš finanšu krīzes grūtākā laika britu valdības kontrolētā The Royal Bank of Scotland (RBS) publicētie finanšu dati uzrāda zaudējumus septīto gadu pēc kārtas. Četri mljrd. GBP (5,61 mljrd. EUR) tiek norakstīti bankas meitas kompānijā Citizens ASV un vēl 2,2 mljrd. GBP aiziet soda naudās un ar tiem saistītajos tiesas darbos.

Lai tiktu laukā no apburtā loka, RBS ziņo par radikālu stratēģijas maiņu, faktiski repatriējot darbību uz Lielbritāniju un paliekot atkal par tradicionālu komercbanku. Šī stratēģija ietver plānu līdz 2019. gadam atlaist četrus no pieciem darbiniekiem jeb 14 tūkstošus strādājošo, raksta Financial Times. Lielākā daļa kadru optimizācijas notiks ASV un Āzijā. Kopumā RBS riska svērtie investīciju aktīvi tiks samazināti par divām trešdaļām jeb 2,5 līdz 3,5 mljrd. GBP apmērā un aizejot no 25 valstu tirgiem. RBS pašlaik darbojas 38 valstīs.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Lielbritānijas banka «Barclays» piekritusi maksāt divu miljardu ASV dolāru (apmēram 1,6 miljardu eiro) sodanaudu par to, ka tā bija maldinājusi klientus, pārdodot hipotekāros vērtspapīrus, ceturtdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

ASV iestādes atzinušas, ka mājokļu kredīti, kuriem bijuši piesaistīti šie vērtspapīri, kas tika pārdoti no 2005. līdz 2007.gadam, bijuši daudz sliktākas kvalitātes, nekā bija minēts «Barclays» publiskotajā informācijā.

Saistībā ar maldinošas informācijas sniegšanu par šiem vērtspapīriem ASV Tieslietu ministrija 206.gadā iesūdzēja «Barclays» tiesā. Tā kā banka ir piekritusi maksāt sodanaudu, lieta tiks izbeigta.

Pēc Lielbritānijas bankas Barclays iniciatīvas ceturtdien Viļņā tiek atklāta starptautiskā finanšu tehnoloģiju sadarbības kopiena Rise Vilnius, kas piedāvās šīs jomas jaunuzņēmumiem gan fiziskas darba vietas, gan tiešsaistes konferenču un citu pasākumu iespējas.

Rise Vilnius atklās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pasākumā piedalīsies ārlietu ministrs Lins Linkevičs, finanšu ministre Rasa Budberģīte un Barclays pārstāvji.

Rise jau darbojas Londonā, Mančestrā, Ņujorkā, Keiptaunā, Telavivā un Mumbajā. Rise Vilnius sadarbības telpā strādās un virtuālās sadarbības priekšrocības izmantos Lietuvas un visa reģiona finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas tādējādi iegūs pieeju ietekmīgāko pasaules finanšu tehnoloģiju sistēmu informācijai, programmām un darba vietām četros kontinentos.

Rise Vilnius sadarbībā ar Barclays arī attīstīs programmas, kas palīdzēs risināt šābrīža lielākos finanšu pakalpojumu izaicinājumus. Tas ļaus jaunuzņēmumiem ātrāk pārvērst jaunus biznesa modeļus izmantojamos produktos un pakalpojumos.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Eiropas Savienības (ES) varasiestādes iecerējušas skandālu skartās starpbanku likmes Libor uzraudzību nodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārziņā.

Eiropas Komisija izstrādājusi ierosinājumus, saskaņā ar kuriem ESMA pārziņā tiks nodoti arī dažādi citi Eiropas līmeņa indeksi un likmes, vēsta BBC. Komisijas ieceres, kuru prezentācija paredzēta šovasar, paredzētas, lai «nodibinātu labas pārvaldības noteikumus, kas radīs caurspīdīgumu, pārvaldītu interešu konfliktus un nodrošinātu indeksu reprezentativitāti».

Patlaban Libor tiek noteikts Londonā, savukārt saskaņā ar Komisijas ierosinājumu tas nonāktu Parīzē bāzētas organizācijas pārziņā. Avoti Lielbritānijas valsts kasē BBC norādīja, ka britu valdība attiecībā uz šādiem plāniem noskaņota pielaidīgi, jo apzinās, ka tā ir visas pasaules problēma. «Libor gadījumā jautājums par to, kas to pārraudzīs, radās tikai tāpēc, ka Lielbritānija uzņēmās vadību un ātri rīkojās, lai likmi reformētu,» klāstīja anonīmie avoti.

Kamēr plašsaziņā izskan jaunumi, ka papildus manipulētās starpbanku Libor likmes skandālam finanšu tirgus regulatori sākuši interesēties arī par tās eiropeisko analogu jeb Euribor, ASV Federālo rezervju priekšsēdētājs Bens Bernanke šo nedēļu darījis krāšņāku ar atziņu, ka Libor ir ar «strukturālu defektu» pēc būtības, tāpēc to jāmaina.

ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, komentējot Libor nozīmīgumu, saka, ka pie tā līknes piesaistīti tūkstošiem finanšu produktu un instrumentu, ieskaitot privātos un korporatīvos kredītus. Tāpēc «Libor ir viens no mūsdienu finanšu sistēmas funkcionēšanas stūrakmeņiem».

Analītiķis norāda, ka pastāv arī atsevišķs pašas Libor likmes fjūčeru un opciju tirgus. Tāpēc noruna par manipulācijām ar tās lielumu vēlamajā virzienā pat par procenta simtdaļām iesaistītajiem spēj radīt kolosāla apjoma peļņu, kā tas kopš 2007. gada acīmredzot arī ir noticis.

Līdzšinējās izmeklēšanas iznākumā 290 miljonu sterliņu mārciņu apmērā un ar dažu vadošo galvu ripošanu par šo sodīta Barclays; pie tiesībsargiem rindā nākamie jau Euribor sakarā ir HSBC, Deutsche Bank, Société Générale and Crédit Agricole, ziņo Financial Times. L. Aļšanskis saka, ka noziedzīgas norunas pierādījuma gadījumā soda naudas bankām varētu tikt uzliktas pat 10% apmērā no pēdējo triju gadu peļņas, kas būtu vareni iespaidīgs cipars.