Vairākas bankas Igaunijā ir saniknotas uz tā saucamo «sms kredītu» izsniedzējiem, norādot, ka to piešķiršana ir ne vien neētiska, bet arī dzen cilvēkus lielākos parādos, vēsta Igaunijas mediji. Arī Latvijas Swedbank pārstāvis Db.lv norādīja – sms kredītu aizņemšanās process netiek kontrolēts, un varētu būt daudz tādu cilvēku, kas izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».
«Nereti naudas aizņemšanās, izmantojot tā saucamos «ātros» un «sms kredītus», naudas summa tiek izmantota citu parādu segšanai, kas nebūtu akceptējamas, jo šādas darbības var «iedzīt» cilvēku tādā kā parādu apburtajā lokā – aizņemoties vēl un vēl cilvēka parāda apjoms nevis samazinās, bet kļūst pārmērīgi liels,» norāda arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
«Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc ir vajadzība aizņemties, izmantojot «ātros kredītus», tādēļ nebūtu korekti izteikt kādu kopīgu vērtējumu par šādu aizņemšanos vai biznesu, taču jāatzīst, ka šī joma Latvijā līdz šim ir bijusi salīdzinoši vāji uzraudzīta, un tās patiesā ietekme uz Latvijas ģimeņu makiem ir visai nezināma,» Db.lv skaidroja Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs. Viņš norādīja, ka nav īsti zināms, cik daudz ir cilvēku, kas aizņēmušies tikai vienreiz, bet cik daudz ir tādu, kas jau izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».
Gan SEB bankas, gan Swedbankas pārstāvji atzina, ka jebkura kredīta ņemšana būtu rūpīgi jāapsver, jo naudas aizņemšanās ir viens no lēmumiem, kas ietekmē mājsaimniecību naudas plūsmu.
«Ātro kredītu pakalpojumi jau savā nosaukumā asociējas ar ātriem, impulsīviem lēmumiem, nevis ar pārdomātu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu,» norāda E. Rudzītis, piebilstot, ka «naudu šajā gadījumā aizņemties ir viegli – reizēm pietiek vien ar īsziņu, bet jāatdod jau ir lielāka summa, jo «ātro kredītu» procentu likmes ir daudzas reizes lielākas nekā banku patēriņa kredītiem». Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs norāda, ka «aizņemšanos ar likmi 200% un vairāk ir grūti nosaukt par racionālu».
Bankas pārstāvji atgādināja – no pagājušā gada vidus Latvijā darbojas Eiropas patēriņa kredītu direktīva, kuras ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Direktīva attiecas uz visiem banku aizdevumiem, taču neregulē, piemēram, «sms kredītu» jomu.
Nordea bankas Igaunijā galvenais jurists laikrakstam Eesti Post norādījis, ka banka par patērētāju tiesībām atbildīgajai institūcijai ir mudinājusi iejaukties pieaugošajā «ātro kredītu» biznesā, jo kredīta aizdevēji mudina patērētājus slēpt to parādsaistības no bankas. «Paņem kredītu un tava banka par to neko neuzzinās,» aicina Bongabonga – uzņēmums Igaunijā, kas izsniedz «ātros aizņēmumus».
«Piesakies un saņem naudu desmit minūšu laikā,» aicina SohoCredit, savukārt ātrais kredīts Vivus sola naudu klienta kontā ieskaitīt piecpadsmit minūšu laikā. Vivus piedāvā aizņemties summu līdz 700 latiem, bet MiniCredit mājas lapā teikts: «Ja aizņemies, vai patiešām vienmēr vajaga aizņemties daudz? Nē? Dažreiz ir nepieciešami kaut desmit vai 20 lati. Bet tomēr aizņemties vajaga.» Pirmo kredītu vairums šo kompāniju sniedz bez procentu likmes, taču aizņemoties otrreiz, procentu likme pieaug, piemēram, SohoCredit pagarinot 100 latu liela aizņēmuma atdošanas termiņu un septiņām dienām, jāmaksā septiņi lati, uz 14 dienām – 12,60 lati, bet uz 30 dienām – 22,68 lati.
