Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" pametīs Frankfurtes akciju biržas indeksu DAX 30, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, ceturtdien paziņoja Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse".

Nekustamo īpašumu grupa "Deutsche Wohnen" no 22.jūnija aizstās "Lufthansa", norāda "Deutsche Boerse".

"Lufthansa" akcijas cena kritumu sāka piedzīvot krietni pirms pandēmijas, taču tā ievērojami samazinājās pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai tika apturēti gandrīz visi grupas pasažieru lidojumi.

Aviokompānijas akcijas DAX 30 indeksā tikušas iekļautas kopš tā izveidošanas 1988.gadā.

Jau ziņots, ka "Lufthansa" tīrie zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, salīdzinot ar 342 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Reaģējot uz šo krīzi un apjomīgajiem zaudējumiem, aviokompānija pavēstīja, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju.

Sakarā ar aviosabiedrības Lufthansa stjuartu streiku arī šodien, 12.novembrī, atcelti vairāki reisi starp Frankfurti un Rīgu, liecina informācija lidostas Rīga mājaslapā.

Atcelts ir reiss Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.20 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.30 un 14, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Ņemot vērā, ka streiks norisināsies līdz 13.novembrim, lidojumu sarakstā iespējamas izmaiņas. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas Rīga mājaslapā, zvanot pa uzziņu tālruni 1817 vai vērsties aviokompānijā.

Arī pirmdien, 9.novembrī, un trešdien, 11.novembrī, lidostā Rīga tika atcelti vairāki reisi no un uz Frankfurti, savukārt otrdien, 10.novembrī, visi reisi notika.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas, 5.novembra, vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka 6.novembrī sāks nedēļu ilgu streiku.

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Konkrēts beigu datums pašreizējam Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam nav noteikts, piektdien paziņoja pilotu arodbiedrības Vereinigung Cockpit preses pārstāvis Jergs Handvergs.

«Tāda iepriekš noteikta streika beigu datuma nav,» norāda Handvergs.

Viņš piebilda, ka mērķis ir no Lufthansa iegūt pārrunājamu piedāvājumu, lai pārtrauktu pašreizējos streikus.

Handvergs arī pavēstīja, ka arodbiedrību atbalsta tās biedri.

Vereinigung Cockpit jau ceturtdien paziņoja, ka streiks, ko pieteikuši Lufthansa piloti, pagarināts līdz sestdienai.

Sākotnēji streiks bija pieteikts uz trešdienu un ceturtdienu, bet trešdien Vereinigung Cockpit paziņoja, ka tas pagarināts līdz piektdienai.

Kopumā Lufthansa trīs dienās atcēlusi 2618 lidojumus, ietekmējot vairāk nekā 315 000 pasažieru.

Šis ir jau 14.streiks, kopš 2014.gada aprīlī aizsākās konflikts par atalgojumu. Streiku izraisīja sarunu izjukšana par 5400 Lufthansa pilotu algām.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Lidsabiedrība Lufthansa kā pirmā saņēmusi lidaparātu ražotāja Airbus jaunāko vienas ejas lidaparātu A320neo, kam ir zemāks emisiju un trokšņa līmenis, kā arī par 15% zemāks degvielas patēriņš nekā citām pašlaik izmantotajām lidmašīnām, informē lidsabiedrībā.

«Priecājamies pirmie saņemt jauno A320neo. Airbus un Pratt & Whitney tehnoloģijas padara to par efektīvāko un klusāko lidaparātu tuvajos un vidēja attāluma lidojumos. Ar mazāku degvielas patēriņu un zemāku CO2 emisiju līmeni A320neo acīmredzami ir īstenojis videi draudzīgāku darbību. Turklāt jaunā dzinēju tehnoloģija lidmašīnu padara ievērojami klusāku. Kopumā Lufthansa Group aviosabiedrību vajadzībām pasūtīti 116 šī modeļa lidaparāti,» stāsta Deutsche Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Karstens Špors (Carsten Spohr).

«Ar šo pasūtījumu Lufthansa jau atkal pierāda savu pioniera statusu tehnoloģisku inovāciju ieviešanā. Šogad Lufthansa Group plāno 52 jaunu lidaparātu piegādes – tas ir pēdējo gadu rekords,» papildina K.Špors.

Vācijas pilotu arodbiedrība svētdien paziņojusi, ka lidsabiedrības Lufthansa pilotu streiki notiks arī otrdien un trešdien, jo sarunās ar kompānijas vadību tā arī nav izdevies vienoties algu paaugstināšanas jautājumā.

«Diemžēl šodien notikušajās augsta līmeņa sarunās (..) neizdevās panākt rezultātu,» pavēstīja arodbiedrības Vereinigung Cockpit valdes loceklis Jergs Handvergs.

«Attiecībā uz pilotu algām no Lufthansa joprojām nav saņemts apspriežams piedāvājums, kas nozīmē, ka streiks jāturpina,» viņš piebilda.

Šie streiki otrdien skars tuvos avioreisus, bet trešdien tie ietekmēs gan tuvos, gan arī tālos reisus, informēja arodbiedrība.

Lufthansa paziņoja, ka pirmdien visi reisi notiks atbilstoši grafikam.

Pilotu arodbiedrība piektdien noraidīja Lufthansa piedāvājumu.

Pēdējā savā piektdien izteiktajā piedāvājumā lidsabiedrība solīja paaugstināt šī gada algas par 2,4%, 2017.gadā algas paaugstinājumam sasniedzot 4,4%. Piedāvāta arī vienreizēja papildus izmaksa, kas sasniegtu divu mēnešalgu apmēru.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs trešdien pavēstīja, ka viņa vadītā lidsabiedrība neizteiks iegādes piedāvājumu grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviosabiedrībai Air Berlin.

Vienlaikus O’Līrijs izteicis kritiku Vācijas valdībai, kas, pēc viņa uzskatiem, dara visu iespējamo, lai labumu šajā situācijā gūtu nacionālā lidsabiedrība Lufthansa.

Vairākas aviokompānijas šobrīd veic pārrunas par iespējamu Air Berlin aktīvu iegādi pēc tam, kad lidsabiedrība šā mēneša sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Preses konferencē Berlīnē O’Līrijs norādīja, ka Ryanair šajā procesā piedalīsies vien tad, ja tas būs godīgs un atklāts.

Viņš uzskata, ka Vācijas valdība un vēl divas Vācijas aviokompānijas sadarbojas, lai ļautu Lufthansa pārņemt Air Berlin, tādējādi pārkāpjot konkurences noteikumus.

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas vēl vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem, paziņojusi "Lufthansa".

Lidojumi uz Izraēlu un Teherānu atcelti līdz pirmdienai, 12.augustam, ieskaitot.

Par reisu atcelšanu uz Beirūtu uz so pašu laika periodu "Lufthansa" paziņoja jau iepriekš.

Līdz trešdienai, 7.augustam, atcelti lidojumi uz Ammānu, kā arī Irākas Kurdistānas galvaspilsētu Erbilu.

Reisu atcelšana saistīta ar pieaugošo saspīlējumu starp Izraēlu un Irānu.

"Lufthansa" grupā bez "Lufthansa" ir arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.

"Lufthansa", "airBaltic" un Latvijas Satiksmes ministrija atteikušās sniegt komentārus, ziņo "Bloomberg".

'Lufthansa" grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības - Austrijas "Austrian Airlines", Šveices "Swiss" un Beļģijas "Brussels Airlines".

Jūlijā Eiropas Komisija atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki trešdien streikos, paziņojusi arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība pirmdien norādīja, ka šī streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

Streiks tiek rīkots saistībā ar "Lufthansa" grupas sarunām par atalgojumu aptuveni 25 000 darbinieku lidsabiedrībā "Lufthansa", kā arī citās struktūrvienībās, tostarp kravu pārvadājumu meitasuzņēmumā "Lufthansa Cargo" un lidmašīnu tehniskās apkopes struktūrvienībā "Lufthansa Technik".

Otrajā sarunu kārtā 23.janvārī darba devēju izteiktais algu palielināšanas piedāvājums tika noraidīts kā nepietiekams.

Sarunas paredzēts atsākt otrdien.

Vācijas lidostā pēdējās nedēļās norisinājušies vairāki streiki, būtiski traucējot to darbību.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki piektdien turpina streiku, būtiski ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streiku sāka ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika), un tas ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika).

Aviokompānija norāda, ka piektdien tiks atcelti aptuveni 1000 reisu, galvenokārt Minhenes un Frankfurtes lidostās.

"Lufthansa" skaidro, ka streika dēļ spēj nodrošināt vien aptuveni 10-20% no ieplānotajiem reisiem.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur bāzētas grupas aviokompānijas, veic intensīvas sarunas par finansiālu palīdzību, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Frankfurtē bāzētā grupa, kurā ietilpst arī aviokompānijas "Eurowings", "Austrian Airlines", "Swiss" un "Brussels Airlines", pauda pārliecību, ka šīs sarunas novedīs pie veiksmīga iznākuma.

"Biznesa perspektīvas, saistības vairāku miljardu eiro apmērā un kompensācijas par atceltajiem lidojumiem radīs nepieciešamību pēc valstu finanšu palīdzības," norāda "Lufthansa".

Sākotnējie rezultāti liecina, ka "Lufthansa" šīgada pirmajā ceturksnī cietusi pamatdarbības zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā.

Lidsabiedrības tirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī veidoja 6,4 miljardus eiro, kas ir par 18% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Lufthansa" vadītājs Kārstens Špors jau iepriekš norādīja, ka aviokompānija zaudē vienu miljonu eiro stundā, un grupa pašlaik dienā pārvadā mazāk nekā 3000 pasažieru, salīdzinot ar aptuveni 350 000 dienā pirms šīs krīzes.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,67 miljardu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 791 miljonu eiro gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Turklāt "Lufthansa" peļņu guvusi otro gadu pēc kārtas pēc divus gadus ciestajiem zaudējumiem, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas radītā krīze aviācijas nozarē.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi pieprasījuma pēc ceļošanas palielināšanās.

"Lufthansa" ienākumi pērn pieauguši par 15% un pārsnieguši 35 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa 2023.gadā pārvadājusi 123 miljonus pasažieru, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Vācijas nacionālā lidsabiedrība «Lufthansa» pērn strādāja ar 2,36 miljardu eiro tīro peļņu, tādējādi tai sasniedzot visu laiku augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Peļņa pagājušajā gadā palielinājusies par 33,1%, pārsniedzot arī analītiķu prognozētos 2,28 miljardus eiro.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi izdevumu samazināšana un «Brussels Airlines» pilnvērtīga iekļaušana «Lufthansa» grupā pēc lidsabiedrības iegādes 2016.gada nogalē.

Tikmēr «Lufthansa» tirdzniecības apjoms pērn palielinājies par 12,4% un sasniedzis 35,6 miljardus eiro.

Kā ziņots, «Lufthansa» pērn arī panāca vienošanos par maksātnespējīgās Vācijas otras lielākās aviokompānijas «Air Berlin» aktīvu iegādi.

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Otrdien un trešdien ieplānoto Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" stjuartu streiku dēļ Frankfurtes un Minhenes lidostās kopumā tiks atcelti 1000 lidojumu, pirmdien paziņoja aviokompānija.

Frankfurtes lidostā kopumā tiks atcelti 600 reisi, bet Minhenes lidostā - 400 lidojumi.

Šie streiki ietekmēs aptuveni 120 000 pasažieru, norāda "Lufthansa".

Par šo streiku rīkošananu sestdienas vakarā paziņoja stjuartu arodbiedrība UFO. Otrdien streikos stjuarti Frankfurtes lidostā, bet trešdien - Minhenes lidostā.

Arodbiedrība pieprasa palielināt atalgojumu par 15%, kā arī izmaksāt 3000 eiro inflācijas kompensāciju.

Pagājušajā nedēļā "Lufthansa" paziņoja, ka tās peļņa 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir divkāršojusies līdz 1,67 miljardiem eiro.

UFO vadītājs Joahims Vaskess-Birgers norādīja, ka arī stjuartiem "būtu jāgūst labums no šiem panākumiem".