Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Lidsabiedrība Lufthansa kā pirmā saņēmusi lidaparātu ražotāja Airbus jaunāko vienas ejas lidaparātu A320neo, kam ir zemāks emisiju un trokšņa līmenis, kā arī par 15% zemāks degvielas patēriņš nekā citām pašlaik izmantotajām lidmašīnām, informē lidsabiedrībā.

«Priecājamies pirmie saņemt jauno A320neo. Airbus un Pratt & Whitney tehnoloģijas padara to par efektīvāko un klusāko lidaparātu tuvajos un vidēja attāluma lidojumos. Ar mazāku degvielas patēriņu un zemāku CO2 emisiju līmeni A320neo acīmredzami ir īstenojis videi draudzīgāku darbību. Turklāt jaunā dzinēju tehnoloģija lidmašīnu padara ievērojami klusāku. Kopumā Lufthansa Group aviosabiedrību vajadzībām pasūtīti 116 šī modeļa lidaparāti,» stāsta Deutsche Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Karstens Špors (Carsten Spohr).

«Ar šo pasūtījumu Lufthansa jau atkal pierāda savu pioniera statusu tehnoloģisku inovāciju ieviešanā. Šogad Lufthansa Group plāno 52 jaunu lidaparātu piegādes – tas ir pēdējo gadu rekords,» papildina K.Špors.

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" pametīs Frankfurtes akciju biržas indeksu DAX 30, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, ceturtdien paziņoja Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse".

Nekustamo īpašumu grupa "Deutsche Wohnen" no 22.jūnija aizstās "Lufthansa", norāda "Deutsche Boerse".

"Lufthansa" akcijas cena kritumu sāka piedzīvot krietni pirms pandēmijas, taču tā ievērojami samazinājās pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai tika apturēti gandrīz visi grupas pasažieru lidojumi.

Aviokompānijas akcijas DAX 30 indeksā tikušas iekļautas kopš tā izveidošanas 1988.gadā.

Jau ziņots, ka "Lufthansa" tīrie zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, salīdzinot ar 342 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Reaģējot uz šo krīzi un apjomīgajiem zaudējumiem, aviokompānija pavēstīja, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju.

Beidzoties aviosabiedrības Lufthansa stjuartu streikam, no rītdienas lidojumi uz starptautisko lidostu Rīga un no tās atgriezīsies ikdienas režīmā, aģentūru LETA informēja lidostā Rīga.

Streiks norisināsies līdz šodienai,13.novembrim. Aviokompānija ir ziņojusi, ka, sākot no rītdienas, lidojumu sarakstam būtu jāatgriežas ikdienas režīmā, jo nekādi citi paziņojumi par streiku nav saņemti, skaidroja lidostā.

Kā ziņots, šodien atcelts reiss Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.20 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.30 un 14, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Jau vēstīts, ka pirmdien, 9.novembrī, trešdien, 11.novembrī, un ceturtdien, 12.novembrī, lidostā "Rīga" tika atcelti vairāki reisi no un uz Frankfurti, savukārt otrdien, 10.novembrī, visi reisi notika.

Konkrēts beigu datums pašreizējam Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam nav noteikts, piektdien paziņoja pilotu arodbiedrības Vereinigung Cockpit preses pārstāvis Jergs Handvergs.

«Tāda iepriekš noteikta streika beigu datuma nav,» norāda Handvergs.

Viņš piebilda, ka mērķis ir no Lufthansa iegūt pārrunājamu piedāvājumu, lai pārtrauktu pašreizējos streikus.

Handvergs arī pavēstīja, ka arodbiedrību atbalsta tās biedri.

Vereinigung Cockpit jau ceturtdien paziņoja, ka streiks, ko pieteikuši Lufthansa piloti, pagarināts līdz sestdienai.

Sākotnēji streiks bija pieteikts uz trešdienu un ceturtdienu, bet trešdien Vereinigung Cockpit paziņoja, ka tas pagarināts līdz piektdienai.

Kopumā Lufthansa trīs dienās atcēlusi 2618 lidojumus, ietekmējot vairāk nekā 315 000 pasažieru.

Šis ir jau 14.streiks, kopš 2014.gada aprīlī aizsākās konflikts par atalgojumu. Streiku izraisīja sarunu izjukšana par 5400 Lufthansa pilotu algām.

Vācijas pilotu arodbiedrība svētdien paziņojusi, ka lidsabiedrības Lufthansa pilotu streiki notiks arī otrdien un trešdien, jo sarunās ar kompānijas vadību tā arī nav izdevies vienoties algu paaugstināšanas jautājumā.

«Diemžēl šodien notikušajās augsta līmeņa sarunās (..) neizdevās panākt rezultātu,» pavēstīja arodbiedrības Vereinigung Cockpit valdes loceklis Jergs Handvergs.

«Attiecībā uz pilotu algām no Lufthansa joprojām nav saņemts apspriežams piedāvājums, kas nozīmē, ka streiks jāturpina,» viņš piebilda.

Šie streiki otrdien skars tuvos avioreisus, bet trešdien tie ietekmēs gan tuvos, gan arī tālos reisus, informēja arodbiedrība.

Lufthansa paziņoja, ka pirmdien visi reisi notiks atbilstoši grafikam.

Pilotu arodbiedrība piektdien noraidīja Lufthansa piedāvājumu.

Pēdējā savā piektdien izteiktajā piedāvājumā lidsabiedrība solīja paaugstināt šī gada algas par 2,4%, 2017.gadā algas paaugstinājumam sasniedzot 4,4%. Piedāvāta arī vienreizēja papildus izmaksa, kas sasniegtu divu mēnešalgu apmēru.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas vēl vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem, paziņojusi "Lufthansa".

Lidojumi uz Izraēlu un Teherānu atcelti līdz pirmdienai, 12.augustam, ieskaitot.

Par reisu atcelšanu uz Beirūtu uz so pašu laika periodu "Lufthansa" paziņoja jau iepriekš.

Līdz trešdienai, 7.augustam, atcelti lidojumi uz Ammānu, kā arī Irākas Kurdistānas galvaspilsētu Erbilu.

Reisu atcelšana saistīta ar pieaugošo saspīlējumu starp Izraēlu un Irānu.

"Lufthansa" grupā bez "Lufthansa" ir arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs trešdien pavēstīja, ka viņa vadītā lidsabiedrība neizteiks iegādes piedāvājumu grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviosabiedrībai Air Berlin.

Vienlaikus O’Līrijs izteicis kritiku Vācijas valdībai, kas, pēc viņa uzskatiem, dara visu iespējamo, lai labumu šajā situācijā gūtu nacionālā lidsabiedrība Lufthansa.

Vairākas aviokompānijas šobrīd veic pārrunas par iespējamu Air Berlin aktīvu iegādi pēc tam, kad lidsabiedrība šā mēneša sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Preses konferencē Berlīnē O’Līrijs norādīja, ka Ryanair šajā procesā piedalīsies vien tad, ja tas būs godīgs un atklāts.

Viņš uzskata, ka Vācijas valdība un vēl divas Vācijas aviokompānijas sadarbojas, lai ļautu Lufthansa pārņemt Air Berlin, tādējādi pārkāpjot konkurences noteikumus.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.

"Lufthansa", "airBaltic" un Latvijas Satiksmes ministrija atteikušās sniegt komentārus, ziņo "Bloomberg".

'Lufthansa" grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības - Austrijas "Austrian Airlines", Šveices "Swiss" un Beļģijas "Brussels Airlines".

Jūlijā Eiropas Komisija atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki trešdien streikos, paziņojusi arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība pirmdien norādīja, ka šī streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

Streiks tiek rīkots saistībā ar "Lufthansa" grupas sarunām par atalgojumu aptuveni 25 000 darbinieku lidsabiedrībā "Lufthansa", kā arī citās struktūrvienībās, tostarp kravu pārvadājumu meitasuzņēmumā "Lufthansa Cargo" un lidmašīnu tehniskās apkopes struktūrvienībā "Lufthansa Technik".

Otrajā sarunu kārtā 23.janvārī darba devēju izteiktais algu palielināšanas piedāvājums tika noraidīts kā nepietiekams.

Sarunas paredzēts atsākt otrdien.

Vācijas lidostā pēdējās nedēļās norisinājušies vairāki streiki, būtiski traucējot to darbību.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki piektdien turpina streiku, būtiski ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streiku sāka ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika), un tas ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika).

Aviokompānija norāda, ka piektdien tiks atcelti aptuveni 1000 reisu, galvenokārt Minhenes un Frankfurtes lidostās.

"Lufthansa" skaidro, ka streika dēļ spēj nodrošināt vien aptuveni 10-20% no ieplānotajiem reisiem.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Otrdien un trešdien ieplānoto Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" stjuartu streiku dēļ Frankfurtes un Minhenes lidostās kopumā tiks atcelti 1000 lidojumu, pirmdien paziņoja aviokompānija.

Frankfurtes lidostā kopumā tiks atcelti 600 reisi, bet Minhenes lidostā - 400 lidojumi.

Šie streiki ietekmēs aptuveni 120 000 pasažieru, norāda "Lufthansa".

Par šo streiku rīkošananu sestdienas vakarā paziņoja stjuartu arodbiedrība UFO. Otrdien streikos stjuarti Frankfurtes lidostā, bet trešdien - Minhenes lidostā.

Arodbiedrība pieprasa palielināt atalgojumu par 15%, kā arī izmaksāt 3000 eiro inflācijas kompensāciju.

Pagājušajā nedēļā "Lufthansa" paziņoja, ka tās peļņa 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir divkāršojusies līdz 1,67 miljardiem eiro.

UFO vadītājs Joahims Vaskess-Birgers norādīja, ka arī stjuartiem "būtu jāgūst labums no šiem panākumiem".

SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» ir pievienojušās starptautiskajam Lufthansa City Center tūrisma aģentūru tīklam, kurš pasaules mērogā darbojas vairāk nekā 25 gadus.

Abi uzņēmumi ir kļuvuši par šī tīkla partneruzņēmumiem Latvijā. Pēc SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» apvienošanās 2013. gada sākumā, tās ik gadu nostiprina savas tirgus pozīcijas.

Lufthansa City Center ir starptautisks tīkls ar partneruzņēmumiem vairāk nekā 92 valstīs visā pasaulē. Šim tīklam ir pievienojušās jau vairāk nekā 272 tūrisma aģentūras visā pasaulē.

Pievienošanās Lufthansa City Center tīklam, dod iespēju SIA «Tūrisma aģentūra Kolumbs» un SIA «Averoja» nodrošināt saviem korporatīvajiem klientiem jaunus, kvalitatīvus biznesa ceļojumu pakalpojumus, piedāvājot specifiskus risinājumus un ekskluzīvu piekļuvi īpaši izstrādātu produktu un pakalpojumu klāstam. Lufthansa City Center partneruzņēmuma statuss dod aģentūrām tiešu piekļuvi pasaules vadošo tūrisma pakalpojumu sniedzēju sistēmām.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" otrdien paziņoja, ka iesniegs sūdzību par Vācijas valdības īstenotu lidsabiedrības "Lufthansa" daļēju nacionalizāciju, jo tā ir nelikumīga valsts palīdzība.

"Lufthansa" un Vācijas valdība vienojušās par deviņu miljardu eiro glābšanas programmu, kuras ietvaros Berlīne iegūs 20% lidsabiedrības akciju.

"Vācijas valdība turpina ignorēt Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kad tas ir izdevīgi, lai subsidētu lielas Vācijas kompānijas, taču tad pārmet citām ES valstīm par noteikumu neievērošanu," norāda "Ryanair" vadītājs Maikls O’Līrijs.

Viņš uzskata, ka "Lufthansa" sniegtā valsts palīdzība kropļos konkurenci aviācijas sektorā.

Tikmēr "Ryanair" šī mēneša sākumā saņēma 600 miljonu sterliņu mārciņu (675 miljonu eiro) aizdevumu no Lielbritānijas valdības fonda, kas izveidots palīdzības sniegšanai koronavīrusa skartajiem uzņēmumiem.

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa lidmašīnu apkalpojošais personāls tuvākajā nākotnē nerīkos jaunus streikus, jo uzņēmums ar viņiem panācis vienošanos par atalgojumu un pensijām, piektdien paziņoja abas puses.

Papildu detaļas par darba līgumiem tiks pārrunātas līdz 30.jūnija gala termiņam, bet līdz tam laikam Lufthansa stjuartiem nav ļauts rīkot streikus.

Šī vienošanās ar stjuartu arodbiedrību UFO panākta pēc tam, kad iepriekšēja vienošanās tika noslēgta ar Lufthansa lidostās strādājošajiem, kā arī aviokompānijas darbiniekiem, kas nodrošina pasažieru ēdināšanu, informācijas tehnoloģiju speciālistiem, bagāžas krāvējiem un lidmašīnu apkopes darbiniekiem.

Šie darbinieki izvēlējās pieņemt izmaiņas pensiju sistēmā, kas ietvēra fiksētus maksājumus.

Tikmēr nesaskaņas starp Lufthansa un pilotiem turpinās.

Vācijas nacionālās aviokompānijas Lufthansa pilotu apmācības skolai Arizonas štatā ASV varētu tikt izvirzītas miljoniem dolāru lielas prasības par tās zemo cenu meitsabiedrības Germanwings lidmašīnas katastrofu, aģentūrai DPA paziņoja katastrofā bojāgājušo cilvēku ģimeņu advokāts.

Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās pagājušā gada 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Lubics lidot ar Lufthansa lidmašīnām 2008.gadā mācījās apmācību centrā Gudjērā, kas atrodas netālu Arizonas štata galvaspilsētas Fīniksas.

Advokāts Kristofs Vellens atklāja, ka ASV advokātu birojs, visticamāk, iesniegs prasību Fīniksas tiesā gada laikā no katastrofas brīža.

«Lubics 2009.gadā garīgās veselības problēmu dēļ pārtrauca savu pilota apmācību. Mūsuprāt, pēc tam viņam nevajadzēja saņemt viņa lidotāja licenci,» sacīja advokāts.

Vācijas Federālais karteļu apkarošanas birojs «Bundeskartellamt» ceturtdien kritizēja nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» apgalvojumus, ka nesenie cenu kāpumi lidojumiem iekšzemes maršrutos saistīti ar automatizētu biļešu reģistrēšanas programmatūru, norādot, ka uzņēmumiem nevajadzētu «slēpties aiz algoritmiem».

«Bundeskartellamt» izmeklē sūdzības, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos piedzīvojušas strauju kāpumu pēc tam, kad maksātnespējīgais konkurents «Air Berlin» oktobra nogalē pārtrauca veikt reisus.

«Lufthansa» noliegusi, ka tā veikusi izmaiņas cenu noteikšanas metodēs, skaidrojot, ka tās pilnībā automatizētā sistēma vienkārši reaģējusi uz pieprasījuma kāpumu pēc «Air Berlin» sabrukuma un tādējādi uzrādījusi augstākas vidējās cenas.

Taču intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» «Bundeskartellamt» prezidents Andreass Munds sacīja, ka šis apgalvojums neiztur kritiku.

Aviācijas nozares eksperti apgalvo, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos pieaugušas par 30%.

Vācijas nacionālā lidsabiedrība «Lufthansa» pērn strādāja ar 2,36 miljardu eiro tīro peļņu, tādējādi tai sasniedzot visu laiku augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Peļņa pagājušajā gadā palielinājusies par 33,1%, pārsniedzot arī analītiķu prognozētos 2,28 miljardus eiro.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi izdevumu samazināšana un «Brussels Airlines» pilnvērtīga iekļaušana «Lufthansa» grupā pēc lidsabiedrības iegādes 2016.gada nogalē.

Tikmēr «Lufthansa» tirdzniecības apjoms pērn palielinājies par 12,4% un sasniedzis 35,6 miljardus eiro.

Kā ziņots, «Lufthansa» pērn arī panāca vienošanos par maksātnespējīgās Vācijas otras lielākās aviokompānijas «Air Berlin» aktīvu iegādi.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa brīdinājusi, ka koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ apdraudēti 30 000 darbavietu.

Lidsabiedrības valde darbiniekiem nosūtītā vēstulē norādījusi, ka šobrīd nekad nav bijis tik grūti paredzēt aviācijas nozares attīstību, jo nav skaidrības par to, cik ilgi tiks noteikti ceļošanas ierobežojumi vai cik ātri tiks piedzīvota atlabšana no šīs krīzes.

Vēstulē teikts, ka "Lufthansa" grupa centīsies saglabāt vismaz 100 000 no 130 000 darbavietu.

Aviokompānija jau septembrī paziņoja, ka plāno likvidēt vairāk par 22 000 darbavietu, par kuru likvidēšanu tika izziņots iepriekš, taču precīzāku informāciju tajā laika nesniedza.

Vienlaikus "Lufthansa" pavēstījusi, ka ziemas periodā vēl par 125 lidmašīnām samazinās lidojumiem izmantojamo lidaparātu skaitu, piedāvājot vien ceturtdaļu no lidojumiem, kas tika nodrošināti pagājušā gada ziemas periodā.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur bāzētas grupas aviokompānijas, veic intensīvas sarunas par finansiālu palīdzību, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Frankfurtē bāzētā grupa, kurā ietilpst arī aviokompānijas "Eurowings", "Austrian Airlines", "Swiss" un "Brussels Airlines", pauda pārliecību, ka šīs sarunas novedīs pie veiksmīga iznākuma.

"Biznesa perspektīvas, saistības vairāku miljardu eiro apmērā un kompensācijas par atceltajiem lidojumiem radīs nepieciešamību pēc valstu finanšu palīdzības," norāda "Lufthansa".

Sākotnējie rezultāti liecina, ka "Lufthansa" šīgada pirmajā ceturksnī cietusi pamatdarbības zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā.

Lidsabiedrības tirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī veidoja 6,4 miljardus eiro, kas ir par 18% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Lufthansa" vadītājs Kārstens Špors jau iepriekš norādīja, ka aviokompānija zaudē vienu miljonu eiro stundā, un grupa pašlaik dienā pārvadā mazāk nekā 3000 pasažieru, salīdzinot ar aptuveni 350 000 dienā pirms šīs krīzes.