Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Šobrīd sabiedrībā aktualitāti ir ieguvis Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un uzņēmuma Deutsche Lufthansa AG (Lufthansa) darījums, kura rezultātā Lufthansa iegūs 10% airBaltic kapitāldaļu. Medijos izskanējis paziņojums, ka šo darījumu vērtēs Vācijas konkurences iestāde - Federālais karteļu birojs. Tāpēc varētu rasties jautājums, vai šo darījumu nav jāvērtē arī Latvijas Konkurences padomei (KP)?

Attiecībā uz konkrētā darījuma paziņošanu, Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.

Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār airBaltic joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas (pie noteikuma, ka izpildās apgrozījuma sliekšņi Latvijā) kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.

Ir panākta vienošanās un noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru "Lufthansa", trešdien tviterī pavēstīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

"airBaltic" paziņojumā medijiem norāda, ka starp Satiksmes ministriju, "airBaltic" un "Lufthansa Group" ir parakstīts līgums, kas paredz "Lufthansa Group" investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai. Investoram arī tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē.

Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dod 10% līdzdalību. Tā tiks emitēta par parakstīšanās cenu 14 miljonu eiro apmērā. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena, skaidrots "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Vācijas aviokompāniju grupas "Lufthansa Group" darījumu, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, vērtēs Vācijas Federālais karteļu birojs ("Bundeskartellamt"), aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" skaidroja, ka darījumā iesaistītās juridiskās komandas ir izvērtējušas attiecīgos normatīvus un secinājušas, ka ieguldījums nesasniedz paziņošanas sliekšņus saskaņā ar to valstu konkurences tiesību normām, kurās darbojas abas darījuma puses.

Tomēr, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību un juridisko skaidrību, pēc līguma parakstīšanas puses ir sazinājušās ar Vācijas Federālo karteļu biroju, jo Vācijā likums noteic atšķirīgus un potenciāli stingrākus darījuma paziņojamības kritērijus.

Pēc "airBaltic" minētā, šīs konsultācijas mērķis ir saņemt apstiprinājumu, ka paziņošana nav nepieciešama un puses var pabeigt darījumu bez apvienošanās atļaujas.

Vācijas aviokravu pārvadātājs “Lufthansa Cargo” 4. maijā ir uzsācis regulārus kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, kas līdz ar to kļūst par pirmo Baltijas lidostu, ar ko “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.

Regulāru kravu lidojumu atvēršana ļaus Latvijas ražotājiem labāk plānot un ātrāk sasniegt jaunus noieta tirgus “Lufthansa Cargo” kravu tīklā, kā arī vietējam uzņēmējiem ērtāk un ātrāk importēt preces no citām valstīm par konkurētspējīgām cenām.

Kravas lidojumu priekšrocība ir spēja vienlaikus transportēt lielāka apjoma kravas, nesadalot tās vairākos reisos, un iespēja pārvadāt lielgabarīta kravas, ko nevar uzņemt pasažieru gaisa kuģos, skaidro RIX Rīgas lidostas aviācijas kravu attīstības vadītājs Eligijus Jentkus un uzsver: “”Lufthansa Group” ir ilglaicīgs un stabils Rīgas lidostas sadarbības partneris, un mēs esam priecīgi, ka tieši Rīgas lidosta kļūst par pirmo Baltijas lidostu, kur “Lufthansa Cargo” uzsāk šādus regulāros aviokravu lidojumus.”

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence "airBaltic" padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. SM norāda, ka Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar vairāk nekā divdesmit septiņu gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās.

Patlaban viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā " INVL Asset Management", investīciju komitejas loceklis "Altum" privātā kapitāla fondā un padomes loceklis "INVL Atvērtajā pensiju fondā". Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā no Latvijas Universitātes, norāda SM.

Vācijas aviokompānijas "Lufthansa" piesaiste Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir jāvērtē ļoti pozitīvi, bet Zviedrijas "Sodra" meža zemju potenciālajā iegādē jautājumus rada tas, ka tiek piedāvāta augsta cena, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Lūgta vērtēt pašlaik aktuālos darījumus, kuros ir vai var tikt iesaistīta valsts, Lieģe sacīja, ka pozitīvi ir jāvērtē tas, ka "airBaltic" kā stratēģisko investoru ir izdevies piesaistīt "Lufthansa".

"Protams, var vērtēt, vai 14 miljoni eiro ir daudz vai maz, bet tā arī nav nulle, lai piesaistītu tik nopietnu investoru kā "Lufthansa", nevis kādu nevienam īsti nezināmu investoru ar nesaprotamu naudas izcelsmi. Tādēļ es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi," sacīja Lieģe.

Viņa arī pauda viedokli, ka pašlaik, daudz kritizējot "airBaltic", nereti tiek aizmirsta lielā aina un tas, ka ikvienai valstij aviokompānija ir svarīga, jo tas nenozīmē tikai peļņu vai zaudējumus, bet arī to, cik ātri mēs varam uz kaut kurieni aizlidot, un cik ātri var atlidot pie mums.

Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" grupā ietilpstošā Austrijas nacionālā aviokompānija "Austrian Airlines" no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" iznomātās trīs lidmašīnas "Airbus 220-300" sāks izmantot šā gada vasaras sezonā, ziņo portāls "Aviation Direct".

Lēmums izmantot trīs lidmašīnas Airbus "A220-300" lidmašīnas ar apkalpi ir "Austrian Airlines" stratēģisks solis, lai apmierinātu vasaras sezonas pieprasījumu. Līgums par nomu ar apkalpi nozīmē, ka "airBaltic" nodrošina ne tikai lidmašīnas, bet arī apkalpi, apkopi un apdrošināšanu. Tādējādi "Austrian Airlines" var īsā laikā nodrošināt papildu jaudu, neieguldot līdzekļus lidaparātos vai personālā, norāda "Austrian Airlines".

No "airBaltic" nomātās lidmašīnas tiks izmantotas vairākos maršrutos no Vīnes, tostarp lidojumos uz Berlīni, Diseldorfu, Frankfurti, Amsterdamu, Stokholmu, Romu, Nicu, Sevilju un Salonikiem.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēgtais "airBaltic" un "Lufthansa" līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic" lidmašīnai A220-300" izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" uzsāk sadarbības lidojumus, informē "airBaltic".

"Lufthansa" no 28. marta iekļaus savus lidojumu kodus "airBaltic" maršrutos starp Minheni un Rīgu, kā arī Minheni un Viļņu. "airBaltic" klienti varēs izmantot piekļuvi "Lufthansa" vispasaules maršrutu tīklam. Tajā pat laikā "Lufthansa" pasažieriem tiks nodrošinātas plašākas ceļošanas iespējas no Minhenes uz Baltijas valstīm.

""Lufthansa" ir nozīmīgs savienojamības nodrošinātājs pasaules līmenī, un mēs ar prieku stiprinām savu partnerību un gaisa satiksmes saites starp Baltiju, Vāciju un citām valstīm. Vācija ir viens no "airBaltic" lielākajiem tirgiem, un mēs ar prieku raugāmies uz šo partnerību un spēju ar to piedāvāt labākas ceļošanas iespējas pasažieriem visā pasaulē," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki piektdien turpina streiku, būtiski ietekmējot pasažieru pārvadājumus.

"Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki streiku sāka ceturtdien plkst.4 (plkst.5 pēc Latvijas laika), un tas ilgs līdz sestdienas plkst.7.10 (plkst.8.10 pēc Latvijas laika).

Aviokompānija norāda, ka piektdien tiks atcelti aptuveni 1000 reisu, galvenokārt Minhenes un Frankfurtes lidostās.

"Lufthansa" skaidro, ka streika dēļ spēj nodrošināt vien aptuveni 10-20% no ieplānotajiem reisiem.

Februārī "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki rīkoja divus streikus, kuru dēļ tika atcelti reisi, bet pagājušajā nedēļā arī streikoja virszemes apkalpošanas darbinieki tehiskajās un kravu pārvadājumu struktūrvienībās, neietekmējot pasažieru pārvadājumus.

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas vēl vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem, paziņojusi "Lufthansa".

Lidojumi uz Izraēlu un Teherānu atcelti līdz pirmdienai, 12.augustam, ieskaitot.

Par reisu atcelšanu uz Beirūtu uz so pašu laika periodu "Lufthansa" paziņoja jau iepriekš.

Līdz trešdienai, 7.augustam, atcelti lidojumi uz Ammānu, kā arī Irākas Kurdistānas galvaspilsētu Erbilu.

Reisu atcelšana saistīta ar pieaugošo saspīlējumu starp Izraēlu un Irānu.

"Lufthansa" grupā bez "Lufthansa" ir arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.

"Lufthansa", "airBaltic" un Latvijas Satiksmes ministrija atteikušās sniegt komentārus, ziņo "Bloomberg".

'Lufthansa" grupā jau ir vairākas nacionālās lidsabiedrības - Austrijas "Austrian Airlines", Šveices "Swiss" un Beļģijas "Brussels Airlines".

Jūlijā Eiropas Komisija atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāls samazināts par 571,293 miljoniem eiro - līdz 25,179 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Līdz šim "airBaltic" pamatkapitāls bija 596,473 miljoni eiro.

Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas pirmdien, 17.februārī.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdz šim kompānijas pamatkapitāls sastāvēja no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība bija desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, nolēma vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" virszemes apkalpošanas darbinieki trešdien streikos, paziņojusi arodbiedrība "Verdi".

Arodbiedrība pirmdien norādīja, ka šī streika dēļ tiks traucēta Frankfurtes, Minhenes, Hamburgas, Berlīnes un Diseldorfas lidostu darbība.

Streiks tiek rīkots saistībā ar "Lufthansa" grupas sarunām par atalgojumu aptuveni 25 000 darbinieku lidsabiedrībā "Lufthansa", kā arī citās struktūrvienībās, tostarp kravu pārvadājumu meitasuzņēmumā "Lufthansa Cargo" un lidmašīnu tehniskās apkopes struktūrvienībā "Lufthansa Technik".

Otrajā sarunu kārtā 23.janvārī darba devēju izteiktais algu palielināšanas piedāvājums tika noraidīts kā nepietiekams.

Sarunas paredzēts atsākt otrdien.

Vācijas lidostā pēdējās nedēļās norisinājušies vairāki streiki, būtiski traucējot to darbību.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,38 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir par 18% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Peļņas kritums tiek skaidrots ar darbinieku rīkoto streiku negatīvo ietekmi un izmaksu pieaugumu, kā arī ar lidmašīnu piegāžu kavēšanos.

Taču vienlaikus "Lufthansa" ienākumi pagājušajā gadā pieauguši par 6% un sasnieguši 37,6 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa pērn pārvadājusi 131 miljonu pasažieru, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Kā ziņots, janvāra beigās tika panākta vienošanās ar "Lufthansa" par investīcijām Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Otrdien un trešdien ieplānoto Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" stjuartu streiku dēļ Frankfurtes un Minhenes lidostās kopumā tiks atcelti 1000 lidojumu, pirmdien paziņoja aviokompānija.

Frankfurtes lidostā kopumā tiks atcelti 600 reisi, bet Minhenes lidostā - 400 lidojumi.

Šie streiki ietekmēs aptuveni 120 000 pasažieru, norāda "Lufthansa".

Par šo streiku rīkošananu sestdienas vakarā paziņoja stjuartu arodbiedrība UFO. Otrdien streikos stjuarti Frankfurtes lidostā, bet trešdien - Minhenes lidostā.

Arodbiedrība pieprasa palielināt atalgojumu par 15%, kā arī izmaksāt 3000 eiro inflācijas kompensāciju.

Pagājušajā nedēļā "Lufthansa" paziņoja, ka tās peļņa 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir divkāršojusies līdz 1,67 miljardiem eiro.

UFO vadītājs Joahims Vaskess-Birgers norādīja, ka arī stjuartiem "būtu jāgūst labums no šiem panākumiem".

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" otrdien paziņoja, ka iesniegs sūdzību par Vācijas valdības īstenotu lidsabiedrības "Lufthansa" daļēju nacionalizāciju, jo tā ir nelikumīga valsts palīdzība.

"Lufthansa" un Vācijas valdība vienojušās par deviņu miljardu eiro glābšanas programmu, kuras ietvaros Berlīne iegūs 20% lidsabiedrības akciju.

"Vācijas valdība turpina ignorēt Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kad tas ir izdevīgi, lai subsidētu lielas Vācijas kompānijas, taču tad pārmet citām ES valstīm par noteikumu neievērošanu," norāda "Ryanair" vadītājs Maikls O’Līrijs.

Viņš uzskata, ka "Lufthansa" sniegtā valsts palīdzība kropļos konkurenci aviācijas sektorā.

Tikmēr "Ryanair" šī mēneša sākumā saņēma 600 miljonu sterliņu mārciņu (675 miljonu eiro) aizdevumu no Lielbritānijas valdības fonda, kas izveidots palīdzības sniegšanai koronavīrusa skartajiem uzņēmumiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ceturtdien saņēmusi 50. "Airbus A220-300" lidmašīnu ar īpašo krāsojumu, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirms astoņiem gadiem "airBaltic" kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas sāka veikt lidojumus ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

"Saņemot "airBaltic" 50. "A220-300" lidmašīnu, tā iezīmē mūsu sākotnējā lidmašīnu pasūtījuma noslēgšanu, un esam pusceļā līdz "airBaltic" mērķa sasniegšanai, lai līdz 2030.gadam lidojumus veiktu ar 100 viena tipa "Airbus A220-300 lidmašīnām" un dubultotu flotes izmēru," piebilst Gauss.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka, paplašinoties "airBaltic", Rīgas lidosta turpina attīstīties kā svarīgs transporta mezgls, vēl vairāk apliecinot Latvijas apņemšanos nodrošināt inovācijas, darba vietas un ilgtspējīgu izaugsmi aviācijas nozarē.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa brīdinājusi, ka koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ apdraudēti 30 000 darbavietu.

Lidsabiedrības valde darbiniekiem nosūtītā vēstulē norādījusi, ka šobrīd nekad nav bijis tik grūti paredzēt aviācijas nozares attīstību, jo nav skaidrības par to, cik ilgi tiks noteikti ceļošanas ierobežojumi vai cik ātri tiks piedzīvota atlabšana no šīs krīzes.

Vēstulē teikts, ka "Lufthansa" grupa centīsies saglabāt vismaz 100 000 no 130 000 darbavietu.

Aviokompānija jau septembrī paziņoja, ka plāno likvidēt vairāk par 22 000 darbavietu, par kuru likvidēšanu tika izziņots iepriekš, taču precīzāku informāciju tajā laika nesniedza.

Vienlaikus "Lufthansa" pavēstījusi, ka ziemas periodā vēl par 125 lidmašīnām samazinās lidojumiem izmantojamo lidaparātu skaitu, piedāvājot vien ceturtdaļu no lidojumiem, kas tika nodrošināti pagājušā gada ziemas periodā.

Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka ar valdībām valstīs, kur bāzētas grupas aviokompānijas, veic intensīvas sarunas par finansiālu palīdzību, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Frankfurtē bāzētā grupa, kurā ietilpst arī aviokompānijas "Eurowings", "Austrian Airlines", "Swiss" un "Brussels Airlines", pauda pārliecību, ka šīs sarunas novedīs pie veiksmīga iznākuma.

"Biznesa perspektīvas, saistības vairāku miljardu eiro apmērā un kompensācijas par atceltajiem lidojumiem radīs nepieciešamību pēc valstu finanšu palīdzības," norāda "Lufthansa".

Sākotnējie rezultāti liecina, ka "Lufthansa" šīgada pirmajā ceturksnī cietusi pamatdarbības zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā.

Lidsabiedrības tirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī veidoja 6,4 miljardus eiro, kas ir par 18% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Lufthansa" vadītājs Kārstens Špors jau iepriekš norādīja, ka aviokompānija zaudē vienu miljonu eiro stundā, un grupa pašlaik dienā pārvadā mazāk nekā 3000 pasažieru, salīdzinot ar aptuveni 350 000 dienā pirms šīs krīzes.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,67 miljardu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 791 miljonu eiro gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Turklāt "Lufthansa" peļņu guvusi otro gadu pēc kārtas pēc divus gadus ciestajiem zaudējumiem, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas radītā krīze aviācijas nozarē.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi pieprasījuma pēc ceļošanas palielināšanās.

"Lufthansa" ienākumi pērn pieauguši par 15% un pārsnieguši 35 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa 2023.gadā pārvadājusi 123 miljonus pasažieru, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Vācijas aviokompānija "Lufthansa", iegādājoties "ITA Airways" akcijas, cer tuvākajos gados palielināt savu peļņu par simtiem miljoniem eiro, pirmdien publiskotā intervijā laikrakstam FAZ sacīja aviokompānijas vadītājs Karstens Špors.

Informēti avoti ziņu aģentūrai "Reuters" pagājušajā nedēļā pastāstīja, ka "Lufthansa" 13.janvārī iegādāsies 41% no "ITA Airways" akcijām par 325 miljoniem eiro, noslēdzot gadiem ilgušās sarunas par šo darījumu.

Eiropas Komisija (EK) novembrī apstiprināja konkurences aizsardzības pasākumu kopumu, kas nodrošinās vairāk maršrutu "Lufthansa" konkurentiem, tādējādi paverot ceļu darījuma īstenošanai.

Špors uzsvēra, ka "Lufthansa" mērķis ir pilnībā pārņemt "ITA Airways", bet šogad nav plānots iegādāties vēl akciju. "Mūsu interesēs ir, lai Itālijas valdība tuvākajos mēnešos saglabātu savu atbalstu," sacīja Špors piebilstot, ka uzņēmumiem būs vajadzīgi aptuveni 18 mēneši, lai pilnībā integrētu savas sistēmas.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ceturtdien paziņoja, ka atceļ vairākus simtus jūlijā paredzētu reisu, ņemot vērā darbinieku trūkumu.

Lidsabiedrība norāda, ka pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanas novērojams pieprasījuma kāpums, kas "pēc šīs krīzes ir labas ziņas".

"Taču infrastruktūra vēl nav pilnībā atguvusies, Eiropā izraisot darbības traucējumus un darbinieku trūkumu, kas negatīvi ietekmē lidostas, gaisa satiksmes kontroli un aviokompānijas."

Tāpēc "Lufthansa" bijusi spiesta Frankfurtes un Minhenes lidostās atcelt 900 reisus, kurus bija ieplānots veikt jūlija piektdienās, sestdienās un svētdienās.

Arī "Lufthansa" grupā ietilpstošā Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings" jūlijā atcēlusi vairākus simtus lidojumu.