Latvijā negadījumā cietušajām personām izmaksāto atlīdzību īpatsvars vēl ir samērā mazs, tomēr arvien izteiktāk vērojama tendence šo prasību apjomam pieaugt. Apdrošinātāji gan prognozē, ka, augot pieteikumu skaitam šajā segmentā, polišu cenas var sadārdzināties.
Pērn obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) atlīdzību apjoms par personām nodarītajiem zaudējumiem audzis, stāsta apdrošinātāji, prognozējot, ka šāda tendence, visticamāk, turpināsies arī šajā gadā un tālākā nākotnē. «Gadu no gada personām nodarīto zaudējumu lietu skaits pieaug, un, ja salīdzina pērno gadu pret 2011. gadu, tad pieaugums ir par 19%,» skaidro Ergo Insurance SE Latvijas filiāles Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis, piebilstot, ka aug ne tikai lietu skaits, bet arī īpatsvars – pērn no kopējā OCTA lietu skaita personām nodalītu zaudējumu lietas veidoja 9,5%, salīdzinot ar 6,6% iepriekš.
Pēdējos gados novērojama tendence augt arī morālo zaudējumu atlīdzību prasībām, stāsta apdrošinātāji. «Pērn kompānijā par 50% audzis pieteikumu skaits par nemateriālajiem jeb morālajiem zaudējumiem, savukārt izmaksas par tiem palielinājušās pat par 140%,» atklāj If Apdrošināšana Personu atlīdzības grupas vadītāja Ilma Svekre. Viņa gan norāda, ka kopējā izmaksu apjomā pērn zaudējumi joprojām ir nelieli – tikai 3,5% no visiem ar OCTA atlīdzinātajiem zaudējumiem cietušajām personām.
«Var novērot, ka Latvijā valda stereotipi saistībā ar OCTA nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanu, piemēram, par to, ka tās sasniedz vairākus tūkstošus latu,» atzīst AAS Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis, tāpēc nereti klienti ir pārsteigti par apjomiem, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, – tie nepārsniedz 1000 latu un realitātē visbiežāk svārstās ap 250 latiem. Turklāt šīs lietas lielākoties ir komplicētas un ar ilgām tiesvedībām, tāpēc atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem ir grūtības saņemt uzreiz. Jāpiebilst, ka par morālajiem zaudējumiem tiek uzskatīti tādi, kas ir saistīti ar sāpēm un garīgiem pārdzīvojumiem cietušās personas fiziskas traumas, sakropļojuma, invaliditātes dēļ, kā arī cietušās personas apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāves dēļ vai tādēļ, ka cietušās personas apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par 1. grupas invalīdu.