Japānas kodolkatastrofai jākalpo par zvanu Eiropai, un amatpersonām Eiropas Savienībā nevajadzētu izslēgt līdzīgu nelaimes gadījumu iespējamību, sacījis Greenpeace ES kodolenerģētikas eksperts Jans Haverkamps, ziņo CNBC.
Lielās Eiropas valstis uz Japānas katastrofu reaģēja atšķirīgi - Vācija nekavējoties paziņoja, ka tā līdz jūnijam slēgs visas atomelektrostacijas, kas celtas pirms 1980.gada, bet Francija, kas sedz aptuveni 80% no savām enerģijas vajadzībām ar kodolenerģiju, uzstāja, ka visas tās stacijas ir drošas.
«Mums Eiropā ir 141 reaktors, un es teiktu, ka no tiem 141 ir visbīstamākais,» teicis Haverkamps, kad viņam vaicāts, kuras ir bīstamākās atomelektrostacijas Eiropā. Tomēr dažas ir bīstamākas nekā citas, atkarībā no to tehniskajām specifikācijām vai vecuma, viņš piebildis.
Pirmo grupu veido tādi reaktori kā tie, kas ir cietušajā Fukušimas stacijā Japānā. Šādi reaktori esot Ungārijā, Slovākijā un Čehijā.
Otrajā grupā ietilpst Kanādā ražotie Candu reaktori, no kuriem divi ir Rumānijā. Tie netika atļauti Vācijā un Francijā, skaidrojis Haverkamps.
Trešo grupu veido reaktori, kurus dzesē gāze, nevis ūdens, un 18 šādi reaktori ir Lielbritānijā. «Tas ir ļoti vecs tips, Francija tos visus slēdza,» stāstījis Greenpeace pārstāvis.
Pēdējo grupu veido reaktori, kas ir 30 un vairāk gadus veci, un Vācija pieņēma «gudru lēmumu», tos apturot, teicis eksperts.
Krasā pretstatā Vācijas kanclerei Angelai Merkelei Francijas prezidents Nikolā Sarkozī atbalsta kodoltehnoloģiju.
«Pat, ja tas uzsprāgs viņiem sejā, viņi (francūži) teiks, ka tas ir drošs. Tā viņiem nav inženierzinātne, tā ir reliģija,» teicis Haverkamps.
Japānas kodolkatastrofa, pēc viņa domām, varētu būt «no miega uzmodinošs zvans» dažām valstīm ES. Zviedrijai drīz būs jālemj, vai aizstāt esošos reaktorus ar jauniem, bet Itālijā būs referendums par to, vai «atdzīvināt» kodolenerģiju.
Otrdien Itālijas kompānija Enel apstiprināja savu apņemšanos attiecībā uz kodolenerģiju, norādot, ka investēs 31 miljardu eiro šajā jomā nākamo piecu gadu laikā.
Ņemot vērā problēmas Japānā, Eiropas Savienība informējusi, ka tā varētu mēģināt veikt atomelektrostaciju stresa testus, lai noteiktu, vai tās var pārdzīvot krīzes.
Arī ES tiešā tuvumā ir potenciāli bīstami kodolobjekti: Krievijas Urālu kalnos esošais Mayak kodolenerģijas ieguves komplekss, kur jau 1957. gadā notika postoša kodolkatastrofa, un par ārkārtīgi nestabiliem uzskatītie Padomju savienības izstrādātie RBMK tipa kodolreaktori, kuri tika radīti galvenokārt militārajām vajdzībām.
Šo reaktoru kodols ir ļoti liela izmēra, un tāpēc to ir grūtāk atdzesēt, tāpat šī tipa reaktori saskaras ar ievērojamām enerģijas svārstībām, sprādzienbīstamu gāžu uzkrāšanos un dažādām drošības problēmām.
Lai gan pēc Rietumu standartiem šie reaktori ir nedroši un novecojuši, vairāki no tiem joprojām darbojas Krievijā un daži no tiem pat Latvijas tuvumā. RBMK reaktori Smoļenskas, Kurskas un Sanktpēterburgas apkaimē atrodas tikai dažu simtu kilometru attālumā no Latvijas robežas.
Jāatgādina, ka tieši RBMK tipa kodolreaktors tika izmantots Černobiļas AES, kas 1986. gadā piedzīvoja postošu kodolkatastrofu. Arī Ignalinas AES bija RBMK reaktori.