Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Janvāra un februāra zemā faktiskā inflācija, kā arī iespējamais siltumenerģijas cenu kritums gada vidū, ļauj samazināt šā gada vidējās inflācijas vērtējumu līdz 1%, tomēr gan paturot prātā elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi, kā arī nenoteiktību saistībā ar pārtikas cenām jaunajā ražas sezonā, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš uzsver, ka inflācijas samazināšanās tendence ir bijusi noturīga: janvārī inflācijas gada pieaugums bija 0,6%, februārī – 0,3%, savukārt gada vidējā inflācija februārī bija 1,8%. Jau vairākus mēnešus Latvijas inflācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, iespējams, ka jau februārī Latvija pati ierindosies kritērija atsauces valstu kopā starp trīs zemākās inflācijas valstīm ES - pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācijā rādītāja ziņā.

Noturīgi zemo inflāciju šī gada pirmajos mēnešos ir noteicis gan administratīvi regulējamo cenu kritums, gan stabilās energoresursu cenas globālajos tirgos, uzsver LB pārstāvis. Februāra inflāciju Latvijā noteica vispirms dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, saskaņā ar kuru mainījās siltumenerģijas tarifi, kā arī vēl joprojām notiekošās iepriekšējās sezonas apģērbu un apavu izpārdošanas. Gada inflācija februārī saruka galvenokārt uz mazāka nekā pērn februārī degvielas cenu kāpuma rēķina, gan arī mazāka nekā pērn neapstrādātās pārtikas cenu pieauguma ietekmē.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Kadastrālās vērtības zemei nākamgad valstī vidēji varētu samazināties par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%. Par 15% nākamgad varētu būt kadastrālās vērtības samazinājums rūpniecībai izmantotajai zemei, turpretī par 6% tā varētu pieaug lauksamniecības zemei, liecina Valsts Zemes dienesta (VZD) sagatavotais kadastrālo vērtību bāzes projekts 2013.gadam.

Nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies, vadoties pēc dienesta datiem, uzsver VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš. Kopumā cenu izmaiņu indeksi vidēji valstī nav bijuši krasi. 2011.gadā darījumu skaits ir pieaudzis visos segmentos (pēc darījuma objekta sastāva). Tradicionāli lielākais darījumu skaits ir ar neapbūvētu zemi un dzīvokļiem. Turklāt 71% darījumu ar neapbūvētām zemēm attiecas uz lauku zemi. Tieši darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm bijušas uzskatāmākās cenu izmaiņas. vidējā cena par hektāru valstī, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi par 15 – 25%.

Pēc ātro kredītu cenu ierobežošanas daļa kompāniju Latvijā, visticamāk, veģetēs, par vietējā tirgus daļu vairs tik ļoti necīnīsies, aktīvāku darbību izvēršot ārvalstīs, taču tās, kas paliks, attīstīs jaunus produktus, intervijā prognozē AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs, piebilstot, ka tirgus patlaban ir stabilizējies.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat aizvadīto gadu ātro kredītu segmentā?

Tas bijis stabilitātes gads – nav vērojama izaugsme nozarē, izņemot to, ka darbu sāka jauns spēlētājs – ondo.lv, uz kura rēķina kopējais izsniegto kredītu apmērs izskatījās pieaudzis. Patlaban nozare ir iegājusi stabilitātes stadijā, līdz ar to, visticamāk, strauji neattīstīsies, tomēr šī gada ierobežojumu dēļ varētu būt finanšu rādītāju pasliktināšanās.

Ņemot vērā, ka cenas būs zemākas, klientu skaits var pieaugt?

No vienas puses, tāda iespēja pastāv, bet no otras puses – uzņēmumu skaits, kuri sniegs pakalpojumus, var samazināties tieši tādēļ, ka cenas ir ierobežotas. Mazos spēlētājus, kuriem ir svarīgs katrs eiro, šīs izmaiņas skars visvairāk, tādēļ viņi, iespējams, tirgu pametīs, un, pat ja neaizies, tad vismaz ievērojami sašaurinās savu darbību.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu.

Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis norāda, ka “arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Pērn mājokļu iegādes izmaksas jaunajos projektos Baltijā augušas par 10 līdz 15%, tāpat palielinājušās cenas arī mājokļiem otrreizējā tirgū, informē Luminor.

Tomēr Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu joprojām ir ievērojami izdevīgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Luminor bankas prognozes liecina, ka šobrīd tirgus ir stabilizējies un pirmajā pusgadā Baltijā cenas paliks nemainīgas.

Pagājušajā gadā mājokļu tirgū bija vērojamas cenu svārstības. Ja gada pirmajā pusē tās viennozīmīgi palielinājās, vēlāk, augot dzīves dārdzībai un samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, cenas vai nu stabilizējās, vai pat pazeminājās. Šī gada pirmajos mēnešos cenas ir stabilizējušās un paredzams, ka gada pirmajā pusgadā tās, visticamāk, noturēsies esošajā līmenī. Cenu prognozes ilgākam periodam ietekmē dažādi faktori, piemēram, ekonomiskie rādītāji – inflācijas rādītāji, algu līmenis, iekšzemes kopprodukts -, Eiropas Centrālās bankas lēmumi, kā arī energoresursu cenas turpmāk.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.

Īstenojot jauno biznesa stratēģiju, kuras pamatā ir darbības koncentrēšana uz noteiktām preču grupām un, uzsākot darbu jaunajam Stockmann Grupas loģistikas centram Somijā, 2017. gada pirmajā pusgadā sasniegts 19.1 milj. eiro apgrozījums, informē universālveikala Stockmann direktore Latvijā Dace Goldmane.

2016.gada pirmajā pusgadā apgrozījums bija 18.8 milj. eiro. «Kopējās tirgus tendences Latvijā šobrīd neuzrāda strauju pieprasījuma kāpumu, tāpēc sasniegtais vērtējams atzinīgi. Modernais loģistikas centrs Somijā 2017.gadā ļāvis samazināt loģistikas izdevumus un ievērojami uzlabojušies rentabilitātes rādītāji. Kopumā tas dod iespēju pozitīviem gada rezultātiem, ko uzņēmums Latvijā un arī Stockmann Grupa šogad un nākamajā gadā plāno sasniegt,» skaidro D.Goldmane.

Stockmann produktu portfelī modes un mājas preces veido 45%, savukārt, pārtika ir otra lielākā preču grupa, kas aizņem 38% no piedāvāto preču un produktu klāsta. Stockmann ieviestā biznesa stratēģija dod rezultātus.

Uzņēmējs Guntis Rāvis Tukumā būvē 10 milj. eiro vērtu būvkonstrukciju ražotni, kas viņam būs jau sestā rūpnīca Tukumā, turklāt padomā vēl esot vairāki projekti.

To sarunā ar DB atzīst būvniecības un metālapstrādes uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis. Viņš norāda, ka būvkonstrukciju rūpnīcas atklāšana iecerēta jau 2012. gada janvārī - februārī. «Produkciju paredzēts eksportēt uz Ziemeļeiropas valstīm - Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju,» ieceres atklāj G. Rāvis. Viņš norāda, ka ražotne top pirms vairāk nekā desmit gadiem nopirktajā 5 ha teritorijā, no kuriem 1500 m2 būs slēgtās telpas.

Alkoholisko dzērienu izplatītājs SPI Distribution (Latvia) ir kļuvis par oficiālo lielākā Dienvidāfrikas vīnu nama – KWV vīnu izplatītāju un partneri Latvijā, informē SPI Distribution (Latvia) vadītājs Valts Ermansons.

Uzņēmums vietējā tirgū pārstāvēs sešas KWV vīnu kategorijas - gan tā dēvētos vīnus katrai dienai (Pearly Bay) un klasiku (KWV Classic), gan arī izmeklētas kolekcijas (KWV Chatedral Cellar, Roodeberg, Laborie) restorānu - bāru segmentam un specializētajiem vīna veikaliem.

V. Ermansons uzsver, ka vīna tirgus Latvijā ir stabilizējies un jau var pamatoti runāt par vīniem lojālu patērētāju grupas izveidi..

KWV vīni ir vieni no visstraujāk augošajiem importēto vīnu kategorijā Latvijā pēc IWSR (International Wines and Spirits Research) datiem. Dienvidāfrikas vīna nama portfelī ir vairāk nekā 100 dažādu vīnu, kas tiek izplatīti vairāk nekā simt pasaules tirgos.

Latvijā varētu tikt iepludinātas vismaz 200 miljonu latu lielas investīcijas – investoru degpunktā ir jau esošu objektu un uzņēmumu iegāde.

Ir interese no Krievijas investora puses, taču vietējais tirgus ir tik mazs, ka grūti piemeklēt piemērota kalibra ražošanas uzņēmumu, kurā Krievijas investoram būtu interese piedalīties.

Šobrīd notiek sarunas par kāda pārtikas uzņēmuma iegādi, atklāj Baltic Office biznesa attīstības direktore Ilze Lapiņa.

Fliks cenšas nospiest Dombrovski uz ceļiem

Ar daudziem haotiskiem un pretrunīgiem paziņojumiem saasinās cīņa par airBaltic akciju vairākumu.

Tādus secinājumus var izdarīt no Bertolta Flika paziņojuma par airBaltic padomes sēdes sasaukšanu šopiektdien, kuras darba kārtībā būšot tikai viens jautājums - par būtiskām izmaiņām airBaltic komercdarbībā. Taču pēc pāris stundām no saviem amatiem airBaltic padomē šovasar jau otro reizi atkāpās B. Flika pārstāvētā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvji Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks, kas padomes sēdes sasaukšanu padara neiespējamu.

Pašlaik gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies un pagājušajā gadā vērojamā ažiotāža ir mazinājusies, intervijā atzina enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka tagad saules paneļu uzstādīšanu izvēlas uzņēmumi, kuriem, pirmkārt, ir ilgtermiņa domāšana un kuri saprot, ka šī investīcija jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Otrkārt, saules paneļus izvēlas uzstādīt uzņēmumi, kuri domā par vidi un kuriem ir svarīgi, ka viņi samazina CO2 izmešus un ražo zaļus produktus.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir arī ne visai iepriecinošas tendences. Ir vērojams, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izvēlas nogaidīt un neturpināt dalību attīstības finanšu institūcija "Altum" programmā, kurā uzņēmumi varēja saņemt grantu 30% apjomā saules paneļu uzstādīšanai.

"Protams, šiem uzņēmumiem neko nevar pārmest, jo katrs pats skaita savu naudu, savas investīcijas un vērtē, ko labāk darīt, bet man tomēr šī tendence šķiet negatīva, jo elektrības tirgus ir ciklisks, un, ja tagad ir cenu samazinājums, tad pēc kāda laika tirgus atkal ies uz augšu. Tāpat mēs varam piedzīvot dažādas ekstrēmas situācijas, un pašu ģenerācija tomēr šādu situāciju ietekmi mazina. Tādēļ uzņēmumiem šis jautājums būtu jāvērtē rūpīgāk un jārīkojas tālredzīgi," aicināja Samtiņš.

West Kredit, kura iepriekšējais nosaukums bija Mateks Credit, turpina saņemt finanšu atbalstu no Rietumu bankas.

Šoreiz West Kredit un Rietumu banka ir parakstījušas līgumu par kredītlīnijas piešķiršanu 8 miljonu EUR apmērā, kurus West Kredit šogad plāno izsniegt gan privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam, gan arī mazajiem uzņēmējiem kredītos pret hipotekāro ķīlu. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs pauda gandarījumu par spēju veidot ilgtermiņa sadarbību ar Rietumu banku.

West Kredit valdes locekle Zane Irbe secinājusi, ka nekustamo īpašumu tirgus kopumā ir stabilizējies, un ir atsākusies būvniecība atsevišķos iepriekš iesaldētos projektos. Līdz ar to ir zināmas cerības, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, atbilstoši varētu aktivizēties arī hipotekārās kreditēšanas tirgus.

NVS tirgus krīze rosina a/s Kurzemes atslēga 1 plānot investīcijas ražošanas efektivitātē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metāla furnitūras rūpnīcas Kurzemes atslēga 1 (KA 1) akcionāri šogad dividendes no 2014. gada peļņas neplāno maksāt, bet atstāt peļņu nesadalītu, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtie akcionāru sapulces lēmumu projekti. «Mums jādomā, kā uzlabot darba ražību, efektivitāti,» iespējamo peļņas izlietojumu komentē a/s Kurzemes atslēga 1 valdes priekšsēdētājs Pēteris Frīdenbergs.

Lai gan pērn, pretēji 2013. gadam, Kurzemes atslēga 1 strādāja ar peļņu, apgrozījums ir bijis par 28,7 tūkst. (1,4%) mazāks. Par 0,3% samazinājies arī eksporta apjoms. Galvenie uzņēmuma eksporta tirgi ir Lietuva, Uzbekistāna un Beliza. Līdz ar Krievijas rubļa kursa straujo samazināšanos krities pieprasījums NVS, skaidro P. Frīdenbergs. Pērn uzņēmums pievērsies jauna veida produkcijas izgatavošanai – atslēgas metāla durvīm. «Tas bija Uzbekistānas pasūtījums, ar ko saistījām lielas cerības. Diemžēl rublis parāva līdzi arī uzbeku summu,» stāsta valdes priekšsēdētājs. Pagaidām nav skaidrs, vai piepildīsies cerības uz ilgtermiņa sadarbību ar uzbekiem, taču situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo rubļa kurss ir stabilizējies, lēš uzņēmējs. Tiesa, NVS tirgū tagad nākas konkurēt ar Krievijas ražotājiem, kas sākuši piedāvāt līdzīgu produkciju. Jau vairākus gadus uzņēmuma vadība pūlas mainīt tirgus sadali par labu eksportam, tomēr līdz šim tas nav izdevies, atzīst P. Frīdenbergs.

Volkswagen markas automašīnu tirgotāja SIA Moller Auto Krasta apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 24,373 miljonus eiro, kas ir par 38,09% vairāk nekā 2012.gadā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma kopējā apgrozījuma 77,18% veidojuši ieņēmumi no jauno auto pārdošanas, bet vēl 10,03% - ieņēmumi no auto daļu pārdošanas. Pārskata gadu SIA Moller Auto Krasta noslēdzis ar 686,467 tūkstošu eiro lielu peļņu. Kopš 2008.gada uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka pērn, stabilizējoties ekonomikas attīstībai valstī, automobiļu tirgus pamazām stabilizējies visos tā segmentos. Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušajā gadā SIA Moller Auto Krasta realizēto jauno Volkswagen automobiļu tirdzniecības apjoms palielinājās par 41%, pēcpārdošanas ieņēmumu apjoms par 47%, savukārt rezerves daļu tirdzniecības apjoms – par 52%.

Aktīvu pārvaldīšanas kompānija East Capital saskata potenciālu Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū, nule darbību sācis tās otrais Baltijas īpašumu fonds, iegādājoties loģistikas objektu Tallinā.

Visas Baltijas valstis ir atkopušās pēc finanšu krīzes, norādījuši East Capital analītiķi. Arī nekustamā īpašuma tirgus esot stabilizējies un sniedz iespējas ieguldīt īpašumos, kas nodrošina naudas plūsmu un kam ir ilgtermiņa nomas līgumi.

Baltijas nekustamā īpašuma tirgū ir iespēja ieguldīt un gūt vērā ņemamu peļņu. Vidējā termiņā īpašumu tirgus nākotnes perspektīva ir pozitīva, un institucionālajiem investoriem ir tendence palielināt nekustamo īpašumu daļu savos aktīvos, izteikusies Biljana Persone (Biljana Pehrsson), East Capital Real Estate vadītāja.

East Capital Baltic Property Fund II stratēģija ir izveidot augstas kvalitātes Baltijas reģiona komercīpašumu portfeli, – galvenokārt tirdzniecības centrus un mazumtirdzniecības īpašumus, kā arī loģistikas un biroju īpašumus.

Pēc 2020. gada sākumā piedzīvotajām svārstībām vērtspapīru tirgus ir stabilizējies, un kopš pagājušā gada vasaras ASV un Eiropas akciju tirgos vērojama augšupejoša tendence.

Augusi arī Baltijas iedzīvotāju interese par šāda veida investīcijām, un saskaņā ar platformas Luminor Investor datiem šī gada trijos ceturkšņos pēc apjoma vērtīgākie darījumi veikti ar ASV elektroauto ražotāja Tesla akcijām, kam seko biržā Krievijas enerģētikas uzņēmums Gazprom, kā arī izklaides un videospēļu mazumtirgotājs Gamestop.

“Bankas novērojumi liecina, ka Baltijas valstu mājsaimniecības pandēmijā uzkrātos līdzekļus arvien vairāk izvēlas ieguldīt, tai skaitā akciju tirgū. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem, audzis ieguldītāju skaits, vidējās summas apjoms, bet darījumu skaits un apjoms pat divkāršojies. Tā kā ieguldījumu platforma Luminor Investor ir piemērota arī cilvēkiem bez priekšzināšanām, bankas klienti to aizvien aktīvāk izmanto, lai veidotu savus nākotnes uzkrājumus,” saka Luminor bankas Uzkrājumu un ieguldījumu produktu attīstības vadītājs Jānis Bebris.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

Noslēdzies pirmais pusgads, kas Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējies ar četrus gadus ilgušo nozares portfeļa krituma apstāšanos, norāda Nordea Finance Latvia Valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzinga un faktoringa nozares portfelis četru gadu laikā no 2008. gada augusta, kad tas bija 1,845 miljardu latu apmērā sarucis divas reizes līdz 894 miljoniem latu šī gada maijā, savukārt jūlijā jau bija vērojams neliels nozares portfeļa pieaugums, sasniedzot 901 miljonu latu.

Straujajā ekonomikas izmaiņu laikā nozares uzņēmumiem ir bijusi atšķirīga stratēģija, kas ir mainījusi arī nozares uzņēmumu samērus un tirgus pozīcijas, jūlijā Nordea Finance Latvia kļūstot par lielāko līzinga un faktoringa nozares uzņēmumu Latvijā ar 186 miljonu latu portfeli.

Pēc iepriekšējā, straujā līzinga nozares atspēriena gada ar gandrīz dubultu jauno darījumu pieaugumu šis gads iezīmējas ar nozares jauno darījumu izaugsmes stabilizāciju. Pirmajā pusgadā līzinga jauno darījumu apjomi Latvijā auguši par 15%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 195 miljonu latu apjomu.

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.