Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Patērētāju optimisms pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis līdz indeksam 98, liecina Nielsen jaunākā tiešsaistes aptauja šī gada augustā un septembrī.

Tas ir par vienu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskata posmā, un par diviem vairāk nekā gada sākumā. Indekss, kas lēnu, bet stabilu pieaugumu uzrāda jau kopš 2012. gada sākuma, pašlaik jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija 94. Patērētāju noskaņojumu nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

Eiropā optimisma līmenis ir 78, kas ir zemāks, nekā pasaulē kopumā. Tieši ar šādu atzīmi mērāms arī patērētāju noskaņojums Latvijā, savukārt mūsu Igaunijas un Lietuvas kaimiņi noskaņoti nedaudz optimistiskāk – Lietuvā indeksa rādītājs ir 86, bet Igaunijā – 80.

Īpašam pesimismam pret ASV akcijām pamata šobrīd nav , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules lielākās kompānijas šonedēļ turpina publicēt savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītājus. Ja vēl pirms dažām nedēļām daudziem likās, ka lielākajos akciju tirgos tendences ir mainījušās un cenas turpmāk saruks, tad šobrīd vairumu tirgus dalībnieku nomierinājušas labas ASV kompāniju finanšu atskaites. Tās liecina, ka akciju pārdošanas panikai pašlaik nav pamata.

Šobrīd gandrīz 80% no tām Standard & Poor’s 500 (S&P) aprēķinā ietilpstošajām kompānijām, kas jau ir publicējušas savas trešā ceturkšņa finanšu atskaites, ir spējušas pārspēt pirms tam izteiktās Vosltrītas analītiķu prognozes, liecina Bloomberg apkopotā informācija. Savukārt apgrozījuma prognozes pārspējuši 62% kompāniju.

Augustā globālie finanšu tirgi piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, ko izraisīja jaukti ekonomiskie dati un centrālo banku lēmumi. Tirgus nonācis situācijā, ka arvien lielākas gaidas ir uz ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) un tās lēmumu par iespējamu procentlikmju samazinājumu.

Mēnesis sākās ar bažām, kas radās no vājākiem nekā gaidīts ASV ekonomiskajiem rādītājiem un procentu likmju paaugstināšanas Japānā, kas sākotnēji izraisīja strauju akciju kritumu globālajos tirgos. Tomēr vēlāk noskaņojums uzlabojās, ļaujot tirgiem atgūties un noslēgt mēnesi uz pozitīvas nots. Indeksu līmenī ASV akciju tirgus pieauga par 2,4 %, kamēr Eiropa un attīstības valstis sekoja ar 1,6 % sniegumu. Parāda vērtspapīri, it sevišķi attīstības valstu un ASV valsts obligācijas, guva pozitīvu virzību, pārspējot Eiropas obligāciju tirgu. Lielākais obligāciju cenu kāpums bija vērojams attīstības tirgos ar 1,9 %, kam cieši sekoja ASV paaugstināta riska un investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 1,5 % un 1,4 % pieaugumu.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Oktobrī ASV patērētāju noskaņojums sarucis līdz deviņu mēnešu zemākajam līmenim, jo valdības darba daļēja apturēšana un diskusijas par parāda griestiem ir pasliktinājušas sabiedrības nākotnes prognozes, raksta Bloomberg.

Thomson Reuters/University of Michigan provizoriskais patērētāju noskaņojum indekss sarucis līdz 75,2 punktiem oktobrī, salīdzinit ar 77,5 punktiem septembrī. Bloomberg eksperti prognozēja 75,3 punktu kritumu.

Eksperti norāda, ka mājsaimniecības kļūst aizvien pesimistiskākas par ekonomikas perspektīvām, jo valdības darbs ir bremzēts jau trešo nedēļu, turklāt tuvojas termiņš parāda griestu celšanai, lai izvairītos no valsts defolta.

«Kopš valdības darba apturēšanas patērētāju noskaņojums ir saņēmis triecienu,» saka Societe Generale vecākais ASV ekonomists Braiens Džonss.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?

Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme

2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.

Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

ASV patērētāju noskaņojums sarucis jau piekto nedēļu pēc kārtas, sasniedzot zemāko līmeni vairāk nekā gada laikā, liecina jaunākais Bloomberg Consumer Comfort indekss.

Šonedēļ indekss sasniedzis mīnus 37,6 punktus, kas ir sliktākais rezultātus kopš pērnā gada oktobra. Iepriekšējā nedēļā indekss bija mīnus 36,1 punkts.

ASV valdības darba apturēšanas laikā noskaņojums piedzīvoja straujāku kritumu nekā iepriekšējās reizēs, kad valdības darbs tika uz laiku slēgts – 1995. un 1996. gadā. Starp bezdarbniekiem vērojams lielāks pesimisms, spriežot par iespējām atrast darbu, kas ietekmē patērētāju vēlmi iepirkties.

Augustā indekss sasniedza vairāk nekā piecu gadu augstāko līmeni – mīnus 23,5 punktus.

Pagājušajā nedēļā gan sarucis amerikāņu skaits, kas pieteicies bezdarbnieka pabalstam. Bezdarbnieku pieteikumi sarukuši par 10 tūkstošiem līdz 340 tūkstošiem.

Ieturot pirmo pauzi kopš likmju celšanas sākuma, Eiropas Centrālā banka (ECB) un tās darbs pie inflācijas ierobežošanas nonācis stadijā, kad būtiskākais likmju pieaugums varētu būt aiz muguras, bet nākamos soļus, tostarp likmju nemainīšanu vai mazināšanu, galvenokārt ietekmēs turpmākais ekonomikas pulss.

Kādas prognozes par likmju kritumu ir tirgus dalībniekiem, un ar kādu noskaņojumu strādā Eiropas ražotāji?

Kā jau bija gaidīts, ECB depozīta likme pēc pēdējās baņķieru sapulces palikusi nemainīga - 4,0% un refinansēšanas likme 4,5% apgabalā. Kaut arī likmju celšanas cikls eirozonā acīmredzot ir noslēdzies, ECB lika noprast, ka likmju samazināšana pagaidām nav ECB dienaskārtībā un likmes varētu palikt pašreizējā ierobežojošajā līmenī ilgāku laiku.

Līdzīgi kā iepriekš, ECB turpinās balstīt monetāros lēmumus uz jaunākajiem datiem. Pēc ECB sēdes tirgus dalībnieki nedaudz pazemināja savas likmju prognozes nākamajiem gadiem. Saskaņā ar fjūčeru jeb nākotnes cenām tirgus dalībnieki vismaz tuvākā pusgada laikā likmju samazinājumus eirozonā neprognozē, taču paredz, ka likmes tuvāko 2 - 3 gadu perspektīvā sevišķi zemāk par 2,75 - 3,00% apgabalu nepazemināsies.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, reaģējot uz spēcīgiem ASV ekonomikas datiem, un indekss «Dow Jones Industrial Average» kāpa līdz jaunam rekordam, bet ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni pēdējos septiņos gados.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Itālija mīkstināja budžeta deficīta paaugstināšanas ieceres, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) un finanšu tirgus dalībnieku kritiku.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 3,18, kas ir jauns rekords kopš 2011.gada jūlija un jauna liecība par ASV ekonomikas impulsa turpināšanos.

ASV privātajā sektorā septembrī tika pieņemti darbā 230 000 cilvēku – daudz vairāk, nekā bija gaidāms, un tam pamatā lielā mērā bija spēcīga izaugsme pakalpojumu sektorā.

«Institute for Supply Management» (ISM) ziņojumā arī tika uzsvērti labvēlīgie apstākļi pakalpojumu industrijā, kur aktivitāte ir visu laiku augstākajā līmenī.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien kritās, neraugoties uz cerīgām pazīmēm par ASV sarunu par ekonomikas stimulu paketi atsākšanos pirms pirmajām ASV prezidenta vēlēšanu debatēm starp prezidentu Donaldu Trampu un viņa sāncensi Džo Baidenu.

Tirgi bija pakļauti pastāvīgam spiedienam, jo investoru noskaņojumu pasliktināja jaunais koronavīruss un tā izplatības ierobežošanas pasākumu atjaunošana vairākās valstīs.

"Akciju cenas krītas bažu par veselību dēļ," komentēja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

Jēlnaftas cenas "krītas, jo vispārējais noskaņojums veselības krīzes dēļ ir pasliktinājis [naftas] pieprasījuma perspektīvas", viņš piebilda.

Neraugoties uz ASV patērētāju pārliecības negaidīti labu pieaugumu septembrī, "investori [bija] piesardzīgi pirms šīvakara pirmajām prezidenta [vēlēšanu] debatēm", bija teikts investīciju bankas "Charles Schwab" piezīmē.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins un Pārstāvju palātes spīkere Nensija Pelosi otro dienu pēc kārtas apsprieda iespējamu stimulu paketi ASV ekonomikas atveseļošanai.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

ASV biržu indeksi otrdien solīdi pieauga, ko veicināja ziņa, ka ASV patērētāju pārliecība oktobrī bijusi augstākā pēdējos 18 gados.

Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās, ko noteica vāji ekonomikas dati un politiskā nenoteiktība Itālijā un Vācijā.

«Nestabilitāte ir atgriezusies, jo investoriem ir daudz jautājumu,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka. «Tirgus mēģina uzminēt, kad ekonomikas paplašināšanās varētu beigties.»

Investori ir neziņā par tādām lietām kā augošo ASV procentlikmju ietekme, ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma sekas, un iespējamas ekonomikas pieauguma palēnināšanās vai recesijas ietekme uz firmu peļņu. ASV akciju cenas oktobra lielāko daļu bija kritušās.

Frankfurtes, Parīzes un Milānas biržu indeksi saruka, savukārt eiro vērtība turpināja kristies dienu pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojuma, ka viņa 2021.gadā nekandidēs uz jaunu termiņu kanclera amatā.

Otrdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar nelielām svārstībām, jo investori gaida ASV mājokļu tirgus un patērētāju noskaņojuma datus.

Stoxx Europe 600 saruka par 0,1%, Francijas CAC 40 un Lielbritānijas FTSE 100 piedzīvoja nelielu kritumu par 0,04%, bet Vācijas DAX 30 pakāpās par 0,1%.

Arī Āzijas tirgos otrdien bija vērojamas svārstības, un daļa tirgus indeksu piedzīvoja nelielu kritumu.

Otrdienas pēcpusdienā gaidāmie ASV mājokļu tirgus dati varētu uzrādīt, ka mājokļu cenas 20 pilsētās septembrī visdrīzāk ir augušas par 13%, salīdzinot ar pērno gadu, liecina Bloomberg. Savukārt ASV patērētāju noskaņojums novembrī varētu būt audzis līdz 72,6 punktiem, salīdzinot ar 71,2 punktiem oktobrī, paredz Bloomberg aptaujātie eksperti.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Janvārī ASV patērētāju noskaņojums palielinājies līdz 11 augstākajam līmenim, jo stabili aug darbavietu skaits, kā arī mazinās benzīna cenas, raksta Bloomberg.

Mičiganas Universitātes veidotais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis 98,2 punktus, kas ir augstākais līmenis kopš 2004.gada janvāra. Decembrī indeksa vērtība bija 93,6 punkti.

«Patēriņš ir labā formā,» saka Moody’s Analytics vecākais ekonomists Raians Svīts, piebilstot, ka noskaņojumu uzlabo zemākas benzīna cenas, uzlabošanās darba tirgū, akciju un mājokļu cenu kāpums.

Savukārt Mičiganas Universitātes eksperts Ričards Kērtins uzsver, ka rekordskaits cilvēku kā pozitīvu faktoru minējuši tieši darbavietu kāpumu un benzīna cenas. Daudzi patērētāji priecājušies par straujāku ieņēmumu kāpumu nekā jebkad iepriekš pēdējo 10 gadu laikā, viņš saka.

Oktobrī ASV patērētāju noskaņojums piedzīvojis straujāko kritumu kopš 2011. gada augusta, reaģējot uz valdības darba apturēšanu un parāda griestu diskusijām.

Indekss, kas raksturo noskaņojumu, sarucis līdz 71,2 punktiem, salīdzinot ar 80,2 punktiem pagājušajā mēnesī, raksta Bloomberg. Aģentūras aptaujā eksperti prognozēja samazinājumu līdz 75 punktiem.

Tādējādi oktobra indeksa dati bija sliktākie pēdējo sešu mēnešu laikā.

ASV federālo aģentūru daļēja darba apturēšana uz pāris nedēļām ir ievērojami pasliktinājusi patērētāju noskaņojumu, ko pastiprina arī signāli, ka ekonomikas izaugsme bremzējas. Ierobežotais darbavietu skaits un algu pieaugums, kā arī bažas par jaunu budžeta cīņu nākamajā gadā ir raisījis bažas, ka gada nogales tirdzniecības apjomi neaugs tik strauji kā gaidīts.