Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē nav izmeklēšanas un ekspertīzes veikšana par komersantu lēmumu pieņemšanas apstākļiem un iesniegto dokumentu autentiskumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde un tādai tam nav jābūt, uzskata advokātu biroja AmberLaw advokāte un partnere Inese Lazdupe.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās atkal saasinājusies situācija AS Ventbunkers meitasuzņēmuma Latvijas naftas tranzīts akcionāru starpā, kad savstarpēji konkurējoši akcionāru grupējumi noturējuši katrs savu kompānijas akcionāru sapulci un UR ar nedēļas nogales atstarpi, 20.un 23.janvārī, reģistrējis divas izmaiņas šī uzņēmuma valdē un padomē.

Lazdupe sacīja, ka nekomentēs konkrēto situāciju, jo nav zināmi lietas faktiskie apstākļi un lietas dokumentiem, taču akcentēja, ka likuma norma, kas paredz UR pienākumu reģistrēt pieteiktās izmaiņas uzņēmumā, ja iesniegtie dokumenti atbilst likumā noteiktajām prasībām, nav uzskatāma par likuma trūkumu, jo UR nav izmeklēšanas iestāde, un tādai tai nav jābūt.

Informācija par Ventspils naftas (VN) akcionāru sapulci 1. jūnijā nav patiesa, jo tā pārcelta uz 11. novembri, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN vadība norāda, ka šāds akcionāru sapulces norises laiks izvēlēts, paredzot, ka līdz minētajam datumam asociētais uzņēmums Latvijas kuģniecība būs apstiprinājis savu 2009. gada auditēto finanšu pārskatu, kas nepieciešams, lai VN savukārt varētu apstiprināt savus 2009. gada pārskatus.

Trešdien paredzētā VN kārtējā akcionāru sapulce nenotika, līdz ar to nekādi VN akcionāru sapulces lēmumi, tajā skaitā par jaunas akcionāru sapulces vai atkārtotas kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu, šodien netika pieņemti, informē VN.

VN vadība norāda, ka jebkura akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams, lai akcionāru sapulce notiktu un tajā piedalītos akcionāri, kuri pārstāv vismaz 50% no sabiedrības pamatkapitāla. Komerclikums nav piešķīris akcionāriem tiesības pašiem sasaukt akcionāru sapulces, līdz ar to jebkāds šāds mēģinājums no akcionāru puses vērtējams kā Komerclikumam neatbilstošs.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.

Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.

Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.

A/s Latvijas Gāze nākamnedēļ, 4. jūlijā, akcionāru sapulcē lems par 2013. gada peļņas daļas 28 728 000 eiro apmērā izmaksu dividendēs, liecina uzņēmuma sagatavotie akcionāru sapulces lēmuma projekti, kas iesniegti biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāzes kārtējā akcionāru sapulcē plānots apstiprināt sabiedrības 2013.gada peļņu 32 150 519 eiro apmērā, tajā skaitā sadalei nepieejamo peļņas daļu 2 546 017 eiro apmērā.

2013.gada sadalāmo peļņas daļu plānots sadalīt attiecīgi - 28 728 000 eiro izmaksāt akcionāriem dividendēs, bet 876 502 eiro iekļaut uzņēmuma statūtos paredzētajos fondos (rezervēs).

Tāpat akcionāru sapulcē plānots ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "PricewaterhouseCoopers" par "Latvijas Gāzes" 2014.gada pārskata, ziņojuma, grāmatvedības un finansiāli saimnieciskās darbības revidentu, nosakot atlīdzību saskaņā ar slēgtajā cenu aptaujā saņemto konfidenciālo piedāvājumu.

Neraugoties uz a/s Latvijas kuģniecība vakar paziņoto agrāk ieplānotās akcionāru sapulces pārcelšanu uz 2011. gada 28. janvāri, tomēr tā tika noturēta apsardzes kompānijas TM Security mikroautobusā.

Uzņēmuma izziņotās akcionāru sapulces vietā Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumos bija ieradušies akcionāru (aptuveni 78% no uzņēmuma apmakstātā pamatkapitāla) pārstāvji, tostarp Latvijas kuģniecības lielākā (49%) akcionāra a/s Ventspils nafta pārstāvis.

Tieši tādēļ arī tika nolemts akcionāru sapulci noturēt. Tās vadīšanu uzņēmās zvērināts advokāts Uģis Grūbe. Sapulcē tika izskatīti visi paredzētie dienaskārtības jautājumi. Akcionāru sapulce nolēma atcelt līdzešinējo Latvijas kuģniecības padomi un tās vietā ievēlēt jaunu. Tā kā neviens cits, izņemot a/s Ventspils nafta no akcionāru pārstāvjiem savus pārstāvjus uz uzņēmuma padomi neizvirzīja, tad tika apstiprināta Latvijas kuģniecības jaunā padome nepilnā (septiņu locekļu) sastāvā. Jaunās Latvijas kuģniecības padomes pirmo sēdi sasaukt tika uzticēts a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājam Saimonam Bodijam. Tāpat nolemts izteikt neuzticību četriem no pieciem pašreizējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Latvijas kuģniecības akcionāru sapulces gaitu novēroja arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Akciju sabiedrības "Olainfarm" 2021.gada 17.jūnija ārkārtas akcionāru sapulce tika organizēta pilnībā saskaņā ar Komerclikuma prasībām un, piedaloties vairāk nekā 70% balstiesīgā pamatkapitāla, noritēja atbilstoši, informē AS "Olainfarm".

Padomes locekļi atsaukti ar 90% akcionāru balsu vairākumu. Sapulces norises uzraudzības funkcija veikta pilnīgā apmērā. Sapulcē pieņemtie lēmumi ir saistoši visām iesaistītajām pusēm. "Olainfarm" skaidrojumus par sapulces lēmumiem iesniegts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistram, lai novērstu mēģinājumus aizkavēt reģistros nepieciešamās izmaiņas, skaidro AS "Olainfarm".

Sapulcē ar akcionāru lēmumu tika atstādināti līdzšinējie "Olainfarm" padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers. Abi atstādinātie padomes locekļi turpina izplatīt nepatiesību gan par sapulci un tajā pieņemtajiem lēmumiem, iesniedzot savas pārdomas arī Uzņēmumu reģistram (UR), norāda uzņēmums.

Ventspils nafta (VN) 17. martā nosūtījusi oficiālu vēstuli Latvijas kuģniecības (LK) padomei un valdei pieprasījumu ne vēlāk kā 26. aprīlī sasaukt kārtējo akcionāru sapulci, lai apstiprinātu 2009. gada pārskatu.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, vēstule nosūtīta arī Uzņēmumu reģistram un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

VN ierosinātā darba kārtība akcionāru sapulcei ir 2009. gada pārskatu apstiprināšana, 2009. gada peļņas izlietošana, revidenta ievēlēšana 2010. gada pārskatu revīzijai.

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada revidētais pārskats ir jāiesniedz ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām un tas ir jāapstiprina akcionāru sapulcē. VN ir izsludinājusi savu kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu 28. aprīlī un dienaskārtībā iekļāvusi 2009. gada pārskatu apstiprināšanu.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Jaunākie «Olainfarm» finanšu dati norāda uz būtisku pārdošanas apjomu kritumu uzņēmuma mērķa tirgos jūnijā, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā – piedzīvots kritums par 63 %.

Vairāku gadu garumā esmu pildījis «Olainfarm» valdes locekļa pienākumus un varu apgalvot, ka iepriekš tik būtiski kritumi pārdošanas rādītājos kādā no lielajiem tirgiem, pie kam bez acīmredzama iemesla, uzņēmumā nav piedzīvoti. Tas ir pamats satraukumam un signāls valdei, ka ir jāsaprot cēloņi un jāizplāno tālākā rīcība, lai šāds pārdošanas apjomu kritums nesekotu arī turpmāk.

AS «Olainfarm» ir veiksmīgs pašmāju uzņēmums, liels darbadevējs un nodokļu maksātājs, kas vienmēr stabili attīstījies. Arī vēsturiski konkrētos laika periodos bijuši vērojami kritumi pārdošanas rādītājos, tomēr neatceros, ka iepriekš tiktu pārkāpta 60 % robeža, turklāt tas noticis lielākajā ārzemju tirgū – Krievijā, kur tiek realizēts 21 % kopējā produkcijas īpatsvara. Kad uzņēmumam strauji krītas finanšu rādītāji, pie atbildības tiek saukta vadība. Kā zināms, šā gada aprīlī tika pārvēlēta «Olainfarm» valde un padome, kad uzņēmuma vadībā tika ieceltas personas no akadēmiskās, kā arī no banku vides. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts profesors Gundars Bērziņš, par padomes locekļiem - kādreizējais «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks, kā arī Kārlis Krastiņš, «Prudentia» pārstāvis, un «Prudentia» neviļus saistās ar «Liepājas metalurga» krahu. Pirms šīm izmaiņām valdes vairākumu pārstāvēja speciālisti ar lielu pieredzes bagāžu farmācijā. Tas liek uzdot jautājumus par jaunās uzņēmuma vadības kompetenci un izpratni tieši par farmācijas nozari, kā arī viņu uzticēšanos uzņēmumā vēl atlikušajiem farmācijas nozares zinātājiem, jo bez šīm zināšanām nav iespējams sekmīgi pārvaldīt zāļu ražošanas kompāniju. Visi šie notikumi dažu mēnešu laikā rada bažas par «Olainfarm» nākotni.

Saistībā ar plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, kā arī Oficiālajā regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicēto informāciju par 1.aprīlī plānotās AS «Olainfarm» akcionāru sapulces atsaukšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saredz akcionāru tiesību aizskārumu un tāpēc aicina AS «Olainfarm» ievērot akcionāru tiesības akcionāru sapulču sasaukšanā.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pēdējā brīdī tika atsaukta, jo akcionāru sapulces sasaukšanas pieprasījumu parakstījušās personas nav AS «Olainfarm» akcionāri un nav AS «Olainfarm» akcionāru reģistrā. Līdz ar to AS «Olainfarm» vadības ieskatā sapulce tika sasaukta nepamatoti.

FKTK paskaidro, ka atbilstoši Komerclikuma 228. pantam no uzrādītāja akcijām izrietošās tiesības ir personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcija iegrāmatota saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) noteikumiem. Detalizēts regulējums par to, kurā kontā esošais ieraksts apliecina personas piederību uz akcijām, iekļauts FITL 125. pantā.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Divi akcionāru grupējumi, kur no vienas puses ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un no otras puses viņa oponenti, šodien noturējuši arī Ventspils naftas otra lielākā akcionāra Latvijas naftas tranzīts akcionāru sapulces.

Latvijas naftas tranzīta (LNT) lielākais akcionārs (54%) ir Ventbunkers, kam šodien arī notika divas akcionāru sapulces, kuras rīkoja tie paši divi akcionāru grupējumi.

R.Meroni pārstvāja izplatītajā paziņojumā minēts, ka LNT akcionāru sapulce notika šodien, plkst. 11. Ventspilī, Dzintaru ielā 41 (72 istabā). Sapulcē piedalījušies 62,48% akcionāru. LNT akcionāru sapulcē esot pārvēlāt padome, kurā ievēlēts R. Meroni (padomes priekšsēdētājs), Aivars Gobiņš (priekšsēdētāja vietnieks), Arita Linde un Gints Laivņš. Pēc akcionāru sapulces notikusi arī padomes sēde, kas ievēlējusi LNT valdi: Dāvids Anstis (priekšsēdētājs), Alvis Hāze un Jānis Hāze. LNT akcionāru sapulcē bija plānots lemt arī par grozījumiem statūtos, lai akcionāru sapulces varētu noturēt ārpus Latvijas, tomēr šie grozījumi netika pieņemti nepietiekama akcionāru kvoruma dēļ.